Daudziem vecās paaudzes jelgavniekiem vēl tagad gaišā atmiņā palicis Sv. Annas baznīcas draudzes virsmācītājs Jēkabs Ķullītis.
Daudziem vecās paaudzes jelgavniekiem vēl tagad gaišā atmiņā palicis Sv. Annas baznīcas draudzes virsmācītājs Jēkabs Ķullītis. Šogad 11. oktobrī pagāja 40 gadu, kopš Jelgavas garīgās dzīves veidotājs atdots zemes klēpim. Viņš bija kā ceļa rādītājs savai draudzei, visiem jelgavniekiem. Daudzi jo daudzi ir izjutuši viņa sirds siltumu, laipno, mīlestībā apgaroto skatu.
Jēkabs Ķullītis dzimis 1890. gada 23. martā Kalnciema pagasta Virkņu mājās, zemnieku ģimenē. Bērnībā Jēkabam nebija mātes mīļā glāsta, jo dažas dienas pēc viņa piedzimšanas māte nomira. Pirmo izglītību Jēkabs ieguva Kalnciema pagasta skolā. Ar uzslavu 1910. gadā viņš beidza Jelgavas ģimnāziju, bet 1917. gadā viņš absolvēja Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultāti. Jēkabs strādāja par mājskolotāju, kā arī mācītāja amata kandidātu Raunas draudzē.
1918. gada rudenī Jēkabs Ķullītis atgriezās Zemgalē un strādāja par mācītāja amata kandidātu pie prāvesta Reinharda Jelgavas pilsētas draudzē. 1920. gadā Jēkabu Ķullīti iesvētīja mācītāja amatā Sv. Vienības, toreiz – Nikolaja baznīcā. Tajā pašā gadā Sv. Annas draudze uzaicināja viņu par mācītāju savā draudzē. Un 15. augustā viņš tika ievests Sv. Annas baznīcā par mācītāju. Toreiz jaunais mācītājs liecināja: «Es esmu cēlies no jūsu vidus un gribu būt ar jums – latvji.» Šo savu solījumu virsmācītājs Jēkabs Ķullītis turēja, daudz strādādams, lai celtu savā draudzē dievbijību un morāli. Pie šīs draudzes piederēja arī mūsu pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste, kam izvadīšanā pēdējā dusā Jēkabs Ķullītis noturēja kapa runu.
Jēkabs Ķullītis darbojies par ticības mācības skolotāju Jelgavas Skolotāju institūtā un Jelgavas ģimnāzijā. 1919. gadā viņš iecelts par Jelgavas garnizona mācītāju. Viņš pavadīja mūžīgā mierā par Latvijas un Jelgavas brīvību kritušos varoņus. Jēkabs Ķullītis bija saaudzis ar karavīru saimi. Jelgavas garnizona karavīri bija kopā gan prieku, gan skumju brīžos, un virsmācītāja vārdu kvēle viņus sildīja un stiprināja. Savos audzēkņos un karavīros Jēkabs Ķullītis centies modināt neliekuļotu mīlestību uz mūsu valsti, cienīt ticību, sirdsskaidrību un godīgumu kā augstākās vērtības.
Jēkabs Ķullītis piedalījies arī daudzu biedrību un organizāciju darbā. Vairākas reizes viņš ievēlēts pilsētas domē, bet 1922. gadā – par Saeimas locekli 1. Saeimā un 1928. gadā – 3. Saeimā.
Līdz pēdējam brīdim Jēkabs Ķullītis bijis kopā ar savu tautu un draudzi. Tikai 1944. gadā, tuvojoties kara briesmām, viņš bijis spiests atstāt Jelgavu un doties svešumā. Kara vētras viņu ar ģimeni aizdzinušas tālu no dzimtenes – Amerikā. Arī tur viņš pildījis mācītāja pienākumus latviešu draudzēs.
Un tad Jelgavā pienākusi sēru vēsts: 1957. gada 11. oktobrī Ņujorkā miris mācītājs Jēkabs Ķullītis. Jelgavas draudzēs viņš tika pieminēts 20. oktobrī Pļaujas svētku dievkalpojumā. Daudzu cilvēku acīs riesušās asaras, dziļais sēru noskaņojums liecinājis, ka aizsaulē aizgājis liels nacionālās apziņas veidotājs, Kristus vārda patiesības sludinātājs. Jēkaba Ķullīša vārdi un darbi bija apskaidroti ar brīnišķu dvēseles spēku. Sabiedrībā viņš saskatīja mūžīgo, vērtīgo un labo. Lai viņam pateicība un mūžīga piemiņa!
