Ideja par «Baltijas ceļa» akcijas īstenošanu pieder Igaunijas Tautas frontes līderim Edgaram Savisāram, bet, kā šo ideju īstenot, esot apspriests kādā pirtiņā netālu no Cēsīm.
Ideja par «Baltijas ceļa» akcijas īstenošanu pieder Igaunijas Tautas frontes līderim Edgaram Savisāram, bet, kā šo ideju īstenot, esot apspriests kādā pirtiņā netālu no Cēsīm. 10 gadu, kopš triju Baltijas tautu rokas saslēdzās vienotā ķēdē pret komunisma ideoloģijas un krievu šovinisma balstīto brūkošo impēriju, esam mācījušies demokrātiju. Brīvības saldums gadu no gada kusis brīvas konkurences, vēlāk arī vienkāršas izdzīvošanas rūgtumā.
Baltijas ceļazīmes nu vērstas uz Helsinkiem un Briseli, bet savstarpēji triju valstu attiecībās vairāk ir konkurences, nekā sākotnēji iecerētās ciešās sadarbības un vienotības. Igaunija – tur nemaz nav tik labi, kā igauņi paši un ES komisāri spriež. Lietuva – mēs esam tālāk, mums, lūk, ir labāki «rādītāji». No bijušās Baltijas vienotības maz kas ir palicis. Varas un ekonomiskās elites grupējumi katrā valstī aizstāv vienīgi savas intereses, cits pret citu izmantojot arī tādus līdzekļus, kas pirms desmit gadiem nebija iedomājami. Baltija šodien ir trīs neatkarīgas valstis, katra ar saviem mērķiem un ceļiem to īstenošanā. Igaunija un Lietuva mums ir ārzemes, uz kurām dodoties, pie robežas jāpavada ilgāks laiks, nekā ceļojot no vienas Eiropas valsts uz citu. Daudzmaz līdzās sevi sajutīsim vien tad, kad būsim jau citā savienībā.
Ugunskuru vietā tiek kurtas «prezentācijas» un «pārtijas», dalīti nevis uzsaukumi, bet reņģes un nafta. Paraksti tiek vākti, nevis apliecinot vienotību, bet protestējot pret termināliem, tiek apcietināti citvalsts «nedraudzīgie zaļie», bet OMON kaujinieki taisa biznesu.
Samežģīts un samocīts, pilns savtīguma, cinisma bijis Latvijas tapšanas 10 gadu ceļš pēc brīvības atgūšanas. Esam spiesti knapināties, pelnīt vienas vērtības uz citu vērtību rēķina. Vieni kļuvuši pliki, nemākot «iekārtoties», citi – diendienā meklējot «politiskus kompromisus». Plikumi katram atšķirīgi.
Arī tāda var būt brīvības cena.
To dienu hronika
15. jūlijs: Igaunijas TF, Latvijas TF un Lietuvas «Sajūža» Baltijas Padomes pirmā sēde Pērnavā – vienošanās par tālākās sadarbības virzieniem. LTF paziņo, ka LKP atrašanās PSKP sastāvā ir pretrunā ar Latvijas suverenitātes ideju, aicina nodrošināt daudzpartiju sistēmu.
26. jūlijs: Doma laukumā notiek mītiņš ar Latvijas suverenitāti, kas prasa LPSR AP pieņemt suverenitātes deklarāciju. Piedalās 60 000 cilvēku.
27. jūlijs: LPSR AP pieņem likumu par Latvijas saimniecisko un ekonomisko patstāvību.
28. jūlijs: LPSR AP pieņem deklarāciju par Latvijas suverenitāti. LPSR AP ieceļ komisiju 1939./1940. gada notikumu izpētei. LPSR pieņem likumu par lielāku brīvību mītiņu, demonstrāciju, piketu rīkošanā.
5. augusts: LTF dome uzskata par nepieņemamu likumprojektu par LPSR pilsonību. Tiek pieņemts lēmums par LR pilsoņu reģistrāciju – tās ir katra cilvēka demokrātiskas tiesības.
23. augusts: «Baltijas ceļš». Cilvēku ķēde no Tallinas līdz Viļņai. Latvijas teritorijā tajā piedalās vairāk nekā 300 000 cilvēku. Akcija sākas plkst.18.30, kad cilvēki, izmantojot radio pārraidīto informāciju, sāk stāties ķēdē, vadoties pēc intervāla 1,5 metrs – 1 cilvēks. Plkst.19 – 19.15 ķēde saslēdzas.
Tiek pieņemts Baltijas Padomes aicinājums «Baltijas ceļš» – ceļš uz pēdējo koloniālo teritoriju atbrīvošanu Eiropā», kurā prasīts Hitlera – Staļina paktu atzīt par spēkā neesošu kopš parakstīšanas brīža un Baltijas aneksiju – par nelikumīgu. Savākti 42 600 parakstu zem aicinājuma izveidot LPSR AP komisiju, kas izskatītu 1940. gada vēlēšanu likumību.
11. septembris: «Atmodā» publicēts LTF jaunās programmas projekts, kurā par LTF mērķi izvirzīta neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas atjaunošana.
7., 8. oktobris: LTF II kongress. Kurss uz pilnīgi neatkarīgu Latviju.
