Vaiņodes skarbā mācība varai Satiksmes ministrs Vilis Krištopans ir apsolījis vaiņodiešiem ne vēlāk kā 1. oktobrī atjaunot pasažieru dzelzceļa satiksmi posmā Vaiņode – Liepāja, un Vaiņode svin uzvaru.
Vaiņodes skarbā mācība varai
Satiksmes ministrs Vilis Krištopans ir apsolījis vaiņodiešiem ne vēlāk kā 1. oktobrī atjaunot pasažieru dzelzceļa satiksmi posmā Vaiņode – Liepāja, un Vaiņode svin uzvaru. 52 dienu ilgā Krištopana un vaiņodiešu stīvēšanās ir padarījusi Vaiņodes vārdu slavenu un jokainā lomā nostādījusi valsts varu, izņemot «gādīgo» prezidentu Gunti Ulmani, kas ir «atrisinājis problēmu», tēvišķi parunājot ar Vili Krištopanu un iestāstot viņam, ka vaiņodieši ir jāklausa. Saeimas pozīcijas deputāti tagad nevar saprast, ko tad īsti viņi atbalstīja tad, kad atbalstīja V. Krištopanu, vēl mulsāk jūtas tie pozīcijas deputāti, kas savulaik ārkārtas plenārsēdē piebalsoja opozīcijai un iekļuva premjera Guntara Krasta «melnajā sarakstā». Tagad iznāk, ka taisnība ir bijusi viņiem un viņu uzskati nu ir «valdības līnija».
Vaiņodes un citu nerentablo līniju problēma vēl ne tuvu nav atrisināta – vismaz budžeta projektā nekādas īpašas dotācijas to uzturēšanai nav atrodamas, vēl mazāk (pareizāk sakot, nekas) par nerentablo maršrutu dotēšanu sacīts topošajā dzelzceļa likumā. 1. novembrī varbūt patiesi atsāksies vilciena kursēšana pa vecajām sliedēm, taču kādā jaukā dienā vilcieni var atkal apstāties – un ne vien Vaiņodes – Liepājas, bet arī citos posmos. Tas taču ir tik vienkārši: ir nauda – vilciens brauc, nav naudas – nekust no vietas.
Vaiņodes skandāls neapšaubāmi ir skarbs trieciens ne vien pa Viļa Krištopana, bet arī pa viņa partijas «Latvijas ceļš» labo slavu, un tajā vainojami «ceļinieki» paši un Vilis Krištopans pats. Iespītējoties, nebraucot un neaprunājoties ar ļaudīm, nemeklējot kompromisus, neko lielu neveiksi. Dažbrīd «ceļinieki» piemirst, ka vairs nav noteikumu diktētāji, kā tas bija 5. Saeimas laikā, un, ja vēl kāds no viņiem piemirst, ka vieta varas spicē tam nav nodrošināta uz mūžiem, tad iznāk smagi dabūt pa degunu un vaimanāt par «tumšo spēku sazvērestībām». Pat, ja tev ir taisnība, vajag mācēt to izskaidrot!
Ne vien «ceļiniekiem», bet arī it kā pavisam tālu no varas svirām stāvošajiem sociāldemokrātiem Vaiņodes skandāls ir trāpījis. LSDSP biedrs Andris Zorgevics taču ir «Latvijas dzelzceļa» ģenerāldirektors. LSDSP CK valde ir apsveikusi vaiņodiešus ar sasniegumu un bikli piebildusi, ka «Latvijas dzelzceļa» darbinieki esot netieši iejaukti varas spēlītēs. Kurš gan īsti ir piespiedis Zorgevicu strādāt par ģenerāldirektoru?
Nebūs pagalam nedemokrātisku grozījumu
Vēlēšanu likumā
Pagājušajā ceturtdienā Saeimā bija gara runāšana par Saeimas Vēlēšanu likumu, un tā beidzās laimīgi – «Latvijas ceļš» un Demokrātiskā partija «Saimnieks» atteicās no sava iepriekšējā nodoma uzcelt nedemokrātisku žogu vēl nedzimušām politiskajām organizācijām, nosakot ierobežojumu, ka kandidēt drīkst tikai partijas, kas reģistrējušās gadu pirms vēlēšanām. Vienīgi «Tēvzemei un brīvībai» / LNNK deputāti palika stingri kā klintis, balsojot par ierobežojumiem. Iecerētā likuma grozījuma būtība ir pagalam banāla – lielie Saeimas «trīs vaļi» ir nobažījušies, ka īsi pirms vēlēšanām var uzrasties jauna partija ar «vilcējiem», kas ievilks sazin ko Saeimā, atstājot pašlaik pastāvošās partijas ar garu degunu. Sākumā bija iecerēts ierobežojumus noteikt uz nākamās Saeimas vēlēšanām, taču Latvijā pastāv 40 partiju! Jebkura «biedru grupa» un «vilcēji» var iestāties jebkurā partijā un pagūt sataisīt varenu priekšvēlēšanu kampaņu, nospļaujoties uz ierobežojumiem.
Atvērtajā Vēlēšanu likumā katrs centās, kā nu varēja, iebīdīt kādu savu ideju. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Bišers, piemēram, aizstāvēja ideju, ka nevajag noteikt ierobežojumus čekistiem un komunistiem, kas kompartijas rindās darbojušies pēc 1991. gada 13. janvāra. Vēl viņš aizstāvēja ideju, ka nav jāļauj kandidēt dubultpilsoņiem jeb tiem, kas tieši to pašu čekistu un komunistu dēļ bijuši spiesti bēgt trimdā. Šāda nostāja gan izskaidrojama ar to, ka Ilmārs Bišers ir jurists… Pierādīt darbošanās faktu nav iespējams, ja vien pats darbotājies vaļsirdīgi visu neizstāsta. Uz čekistiem vismaz attiecas speciāls likums, kamēr par komunistiem tāda vispār nav, bet civiltiesiskā kārtībā darbošanos kompartijā nevar pierādīt – tāpēc Daugavpils mērs Aleksejs Vidavskis savas prāvas uzvarēja. Un tā nebija tiesu varas vaina, bet gan likumdevēja – Saeimas – vaina, ka pastāv muļķīgi likumi, kas nav praksē lietojami.
Dubultpilsoņu jautājums gan vairs nav juridisks, bet politisks jautājums – Lietuvā ierobežojumi kandidēt vēlēšanās pastāv, kamēr Latvijā, kā izrādījās pagājušajā ceturtdienā, politiķu vairākums domā, ka nevajag atstumt trimdas tautiešus no Latvijas politiskās dzīves.
Arī trešajā lasījumā paredzami grandiozi ķīviņi, jo tad taps kritizēta iecere noteikt 7 procentu barjeru iekļūšanai Saeimā koalīcijām. Atkal tiks kulti tukši salmi, nevietā paustas idejas par pāriešanu uz mažoritāru vēlēšanu sistēmu un runāts par tautas vēlētu prezidentu, kam, par laimi, atbalsta Saeimas vairākumā nebūs.
Pilsonības likumam klāt neķersies
Šonedēļ pēc ļoti ilga pārtraukuma atkal uzmanības centrā bija nonācis Pilsonības likums. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija gan noraidīja Tautas saskaņas partijas (TSP) piedāvātos Pilsonības likuma grozījumus. TSP ierosināja atcelt tā dēvēto naturalizācijas logu sistēmu. TSP priekšlikumi atceltu pašreizējo kārtību, ka naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas termiņš ir atkarīgs no pilsonības pretendenta vecuma, vēl TSP rosināja piešķirt pilsonību bērniem, kas dzimuši pēc 1990. gada 4. maija, kā arī atvieglot latviešu valodas prasmes pārbaudi pensionāriem.
TSP deputāts Vladilens Dozorcevs uzsver, ka ne tikai viena vai otra partija, bet arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzskata pašreizējos naturalizācijas tempus par neapmierinošiem, taču, pastāvot pašreizējai kārtībai, teorētiski 600 tūkstošu nepilsoņu varētu naturalizēties tikai 70 – 80 gadu laikā. V. Dozorcevs atzīst, ka liela daļa nepilsoņu paši negrib naturalizēties, un ne tikai tādēļ, ka, kļūstot par pilsoni, jāiet dienēt Latvijas armijā vai tādēļ, ka pilsonim ir sarežģītāka braukšana uz Krieviju vai Baltkrieviju. Galvenais iemesls esot emocijas – nepilsoņi jūtot, ka viņus grib atstumt no piedalīšanās valsts dzīvē.
Kategoriski pret TSP priekšlikumiem iebilst «Tēvzemei un Brīvībai» / LNNK frakcija, jo bažījas, ka tiklīdz likums tiks «atvērts», tā tas var tikt liberalizēts līdz nepazīšanai. «Latvijas ceļš» un Demokrātiskā partija «Saimnieks» mīļā miera labad nekašķēsies ar «tēvzemiešiem» Pilsonības likuma dēļ, lai gan labprāt tajā šo to paši gribētu pagrozīt. Taču «saimniekus» un «ceļiniekus» traucē tas, ka valdību veidojošo frakciju koalīcijas līgumā ir sacīts, ka Pilsonības līgumam drīkst ķerties klāt tikai pēc konsensus (vienprātības) principa. Vakar valdību veidojošo frakciju sadarbības padomes sēdē kļuva pavisam skaidrs, ka šīs Saeimas laikā pilsonības likumam klāt neķersies un nacionāli domājošie ļaudis vēl gadu var mierīgi gulēt…
