Ceturtdien par neatlaidību un pašaizliedzīgu rīcību Ķemeru tīreļa ugunsgrēka dzēšanā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pieciem ugunsdzēsējiem piešķīra naudas prēmiju.
Ceturtdien par neatlaidību un pašaizliedzīgu rīcību Ķemeru tīreļa ugunsgrēka dzēšanā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pieciem ugunsdzēsējiem piešķīra naudas prēmiju. Starp apbalvotajiem ir arī Jelgavas brigādes darbinieks vada komandiera vietnieks Zigmunds Bendiks.
Pēc prēmijas saņemšanas Zigmunds Bendiks atzina, ka šo pagodinājumu citi Jelgavas ugunsdzēsēji ir pelnījuši tikpat daudz kā viņš.
Jelgavas ugunsdzēsēji Ķemeru tīreļa dzēšanā piedalījās septiņas dienas, viņš pats ugunsgrēku dzēsa divas dienas. Ķemeru tīrelī strādāja ļoti daudzi ugunsdzēsēji, un, tikai pateicoties viņu vienotībai, liesmas izdevās savaldīt pēc divu nedēļu darba. Pēdējo gadu lielākais Latvijas meža ugunsgrēks bija likvidēts.
Prēmētais ugunsdzēsējs neaizmirst kolēģus
Zigmunds Bendiks teic, ka īsti nesaprotot, kādēļ prēmēts viņš viens un nevis visa komanda. Lai godalgas priekā dalītos ar kolēģiem un tie uz viņu neturētu «ļaunu prātu», prēmētais ugunsdzēsējs ceturtdienas vakarā visus cienāja ar šašliku.
Zigmunds Bendiks Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādā jau kopš 1986. gada. Viņa pirmais nopietnais darbs arī bijusi meža ugunsgrēka dzēšana – Kaigu kūdras purvā.
Dūmi stiepās no Līvbērzes līdz Zaļeniekiem
Kaigu purvā ugunsgrēks izcēlās 1986. gada 26. jūnijā ap pusdienlaiku. Sākumā tika pamanītas tikai nelielas dūmu strūklas, taču jau pavisam drīz ugunsgrēka radītie dūmi bija saskatāmi un jūtami no Līvbērzes līdz Zaļeniekiem. Vēlāk dūmus varēja manīt pat Elejā. Ugunsgrēka dienā vēja ātrums esot bijis 15 līdz 20 metru sekundē, tādēļ arī liesmas ātri vien izplatījās tālāk. Ugunsdzēsēji centušies sarkano gaili nelaist tālāk mežā un purvā, taču pēkšņi mainījies vēja virziens un uguns sākusi apdraudēt pašus dzēsējus.
Apdegumi neattur doties palīgā kolēģiem
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes Elejas atsevišķā posteņa inženieris Valērijs Orlovs, kas Kaigu purva dzēšanā «nosvinēja» savu dzimšanas dienu, atceras, ka neviens no dzēsējiem nav paspējis attapties, kad vienai ugunsdzēsēju mašīna jau bijusi uguns riņķī. Pāvels Reidzans – viens no ugunsdzēsējiem – skrējis mašīnu no liesmām paglābt, taču auto sadedzis, bet glābējs guvis nopietnus apdegumus. Tomēr tas ugunsdzēsēju nav atturējis jau nākamajā dienā doties palīgā saviem kolēģiem purvā.
Kaigu purva ugunsgrēkā smagus apdegumus guvuši arī vairāki citi ugunsdzēsēji.
Kad jelgavnieki sāka nojaust, ka pašiem vien liesmas apkarot neizdosies, tika izsauktas arī ugunsdzēsēju vienības no rajona un citām pilsētām. Drīz vien pretī liesmām stājās jau vairāk nekā četri simti cilvēku.
Lai apturētu uguni – uzrok purvu
Valērijs Orlovs stāsta, ka gan Kaigu purvā, gan arī daudzos citos ugunsgrēkos lielākās briesmas glābējiem rada biezie dūmi, nevis liesmas. Pēc pusotru dienu ilgas cīņas ar uguni, ko spēcīgais vējš nepārtraukti atdzīvināja, liesmas jau bija iepletušās dziļāk mežā. Daudzviet it kā apdzēstā uguns gruzdēja purva dziļākajos slāņos, kur tā nepārtraukti virzījās uz priekšu, radot aizvien jaunas briesmas. Šur tur uguns ik pa laikam uzliesmoja, un dzēsējiem vajadzēja krietni saorganizēties, lai glābšanas darbi nepārtaptu par haotisku laistīšanos ar ūdeni. Dienā tika dzēsta ugunsgrēka redzamā daļa, bet naktī, kad to nevarēja darīt, gandrīz trīs simti cilvēku uzraka purvu ar lāpstām, lai uguns neiekļūtu vēl dziļāk mežā. Uz rīta pusi jau gandrīz viss purvs bija uzrakts un dūmu strūklas cēlās tikai nedaudzās vietās. Lai arī liesmas vairs neredzēja, tās tomēr vēl nebija uzvarētas, un vajadzēja vēl daudz stundu, lai ugunsgrēku likvidētu pilnībā.
Lai izvairītos no slimībām, koki jānocērt
Ķemeru tīreļa ugunsgrēkā nodega aptuveni 200 hektāru meža un kūdras purva. Lai arī uguns tur rimusies jau vairāk nekā nedēļu, joprojām nav izlemts, ko darīt ar ugunsgrēkā cietušajiem kokiem. Jūrmalas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Eriņš «Ziņām» pauda viedokli, ka tie iespējami drīz ir jānocērt. Pretējā gadījumā tīreļa izdegušajās vietās sāks plosīties dažādas slimības, kas var apdraudēt arī pārējo mežu. Tā kā Ķemeru Nacionālā parka statuss neatļauj tajā veikt nekādu saimniecisku darbību, šīs problēmas atrisinājums tiek gaidīts no Meža departamenta. Jānis Eriņš uzsver, ka šim lēmumam ir jānāk ļoti drīz, citādi nekas vairs nebūs labojams.
Pagaidām nav arī aprēķināts, cik lielus zaudējumus ir radījis ugunsgrēks, taču noteikti tie ir lēšami miljonos latu.
