Aizvien populārāka Latvijā kļūst ziemas kviešu šķirne ‘Kobra’.
Aizvien populārāka Latvijā kļūst ziemas kviešu šķirne ‘Kobra’. Tā izveidota Polijā, un tās radīšanā «piedalījusies» arī agrāk Latvijā ļoti populārā ziemas kviešu šķirne ‘Mironovskaja 808’. ‘Kobras’ kvieši ir īsstiebraini, vārpai nav akotu, tā ir vidēja garuma, balta un vidēji blīva. Graudi ir rupji, krāsaini, vārpā nedīgst. Šķirnes dzimtenē Polijā caurmērā no hektāra ievāc 6,5 līdz 7,5 tonnas graudu. Maize no šiem kviešiem ir apmierinošas kvalitātes. Labs ir miltu iznākums.
‘Kobras’ kvieši trīs gadus ir audzēti arī Jelgavas Augu šķirņu salīdzināšanas stacijā. Lūk, rezultāti: ražība – 7,44 tonnas graudu no hektāra, ziemcietība – laba, veldres izturība – 5 balles, veģetācijas periods – 325 dienas, simts graudu masa – 53,8 grami, lipeklis no 23 līdz 25 procenti, krišanas skaitlis – 317.
‘Kobra’ ir intensīva šķirne, kas prasa labu mēslojumu, obligātu kodināšanu un miglošanu ar fungicīdiem. Tā ir iekļauta Latvijas perspektīvo šķirņu sarakstā.
Savukārt zemnieku saimniecībā «Līgo» pagājušajā vasarā labākajos laukos tika iekulta 8,1 tonna ‘Kobras’ graudu no hektāra. Šogad 50 hektāros vidējais iekūlums bija 8,5 tonnas. Pēterlauku labās velēnu karbonātu augsnēs ražība pērnvasar sasniedza 9,95 tonnas. Šādi rezultāti ir iegūti, ievērojot visas agrotehniskās prasības. Tādēļ gribu brīdināt iespējamos šīs šķirnes audzētājus, ka tai obligāti ir jādod pilnvērtīgs mēslojums.
Savā saimniecībā «Līgo» labībai paredzētos laukus aparam vismaz divas nedēļas pirms sējas, lai augsne paspētu nosēsties (lauks būs līdzenāks un vienmērīgāk sadīdzis). Vēlams izmantot augsnes planētāju. Zemi kultivējot un šļūcot, svarīgi ir to sasmalcināt pēc iespējas rūpīgāk. Tad tā labāk pieguļ sēklai. Labība jāiesēj no 5. līdz 20. septembrim. Izsējam no 240 līdz 250 kilogramu kodinātas sēklas uz hektāru. Reizē ar to iestrādājam minerālmēslus NPK – 6+26+30; hektāram dodam no 300 līdz 400 kilogramu – saskaņā ar no augšņu analīzes rezultātiem.
Pavasarī, kad atsākusies veģetācija un parādījušās mazas, baltas saknītes, kaisām minerālmēslus – no 100 līdz 150 kilogramu uz hektāru. Otrā virsmēslojuma deva ir no 150 līdz 200 kilogramu, bet, ja gribam iegūt augstāku lipekļa saturu, pēc kviešu noziedēšanas hektāram jāizkaisa 100 kilogramu minerālmēslu.
Miglojot pret nezālēm, herbicīdam pievienojam retardantu cikocelu (1 – 1,5 l hektāram). To dodam tādēļ, lai nostiprinātu sakņu sistēmu, jo veldrē ‘Kobra’ nekrīt. Kad kviešiem sākas vārpošana, miglojam ar fungicīdu. Ja vajadzīgs, miglojumu atkārtojam pēc ziedēšanas.
Stingri jāseko, vai labības lauku neapdraud laputis. Ja šos kukaiņus pamana, tad herbicīdam pievieno pesticīdus, no kuriem pašlaik vislabākais ir BI-58.
Zemnieku saimniecības, kur ‘Kobru’ audzēja, ievērojot agrotehniskās prasības, šogad no hektāra iekūla 7 līdz 8,5 tonnas graudu. Diemžēl ir arī tādi saimnieki, kuru saimniecībās birums nesasniedza pat trīs tonnas.
