Zemes reformas rezultātā 1 270 000 hektāru jeb 44,2% no Latvijas meža zemju platības ir nonākuši privātīpašnieku rokās.
Zemes reformas rezultātā 1 270 000 hektāru jeb 44,2% no Latvijas meža zemju platības ir nonākuši privātīpašnieku rokās. Kopējais privāto mežu īpašumu skaits pārsniedz 153 000.
Meža rūpniecība ir vienīgā tautsaimniecības nozare Latvijā, kurā ir tik pārliecinoša importa – eksporta attiecība: 1998. gadā plus 373 miljoni latu. Koksnes un tās izstrādājumu eksports 1998. gadā veidoja 33,5% no Latvijas eksporta (oficiālā) apjoma naudas izteiksmē. Meža nozare nodrošina 50 000 darbavietu, aptuveni divas līdz trīs reizes vairāk netiešo darbavietu un ir galvenais nodarbinātības garants lauku apvidos. Naudas apgrozījums mežsaimniecības nozarē pārsniedz lauksaimniecības kopējo apgrozījumu.
Valsts īpašumā atrodas 1,6 miljoni hektāru meža. Ar 2000. gada 1. janvāri paredzētas būtiskās izmaiņas valsts meža nozarē. «Optimizācija» paredz likvidēt Meža un medību valsts inspekciju, astoņas valsts virsmežniecības, ap sešdesmit mežniecību un vairāk nekā 1000 mežsargu vietu. Steiga un veids, kādā iecerētā reforma tiek «dzīta uz priekšu», liek apšaubīt tās pamatotību un atbilstību tautas interesēm.
Pamatproblēma, ko cenšas atrisināt «optimizācijas» projekts ir tā, ka valsts pārvaldes civiliestāde – Valsts meža dienests – vienlaikus pilda gan pārvaldes, gan uzraudzības funkcijas, gan arī pārstāv valsti tirgus attiecībās. Koncepcija nodala šīs funkcijas, paredzot, ka meža politiku formulē un tās realizācijai nepieciešamos tiesību aktus izstrādā Zemkopības ministrijas Meža sektors (departaments); likumus un tiesību aktus piemēro un to ievērošanas kontroli visos mežos neatkarīgi no īpašuma formas veic Valsts meža dienests; savukārt valsts mežīpašuma apsaimniekošanai tiek izveidota valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži».
Katrai taisnībai –savi skaitļi
Kad mežu nozares «optimizācija» vēl tikai tapa aptumšotos kabinetos uz garumgariem foliantiem, no dažādu līmeņu birokrātiem gadījās dzirdēt par milzu zaudējumiem, ko rada valsts mežu apsaimniekošana. Baumas ieguva arī konkrētas aprises: zaudējumi esot 700 000 latu. Lūk, viens no iemesliem, kāpēc reorganizācija ir nepieciešama. Meža nozarē strādājošie gan apgalvo, ka šis skaitlis safabricēts un ierēdņu «pazaudētajiem» 700 000 pretī liek citus skaitļus. 1998. gada 1. janvārī Valsts mežu dienestam atlikumā bija 1,3 milj. latu, 1998. gada 31. decembrī – 3,9 milj. latu; bilances peļņa 1998. gadā – 3,8 milj. latu. Savukārt šā gada jūnijā atlikums bija 5 milj. latu.
Mežsargu skaitu «optimizācija» paredz samazināt par 1000 cilvēkiem jeb 55,5%, bet mežsargu apgaitu platību palielināt gandrīz divkārtīgi: no 1800 ha līdz 3500 ha. Atcerēsimies, ka 1997. gadā, kad tika samazināts mežsargu skaits, apgaitu platība jau palielinājās par 20%. Pēc Valsts meža dienesta oficiālajiem datiem, 1998. gadā nelikumīgi izcirsti 102 553 kubikmetri meža, nodarīti 3 300 000 latu lieli zaudējumi. Nelikumīgas ciršanas gadījumu skaits katru gadu palielinās, tādēļ mežsargu skaita samazināšana (apgaitas platību palielināšana), mazākais, ir neloģiska.
Neprivatizējamās akciju sabiedrības privatizēšana
Valsts mežu apsaimniekošanai iecerēts ar 2000. gada 1. janvāri izveidot valsts akciju sabiedrību «Latvijas valsts meži» ar 1 miljonu latu pamatkapitālu, kas piecos gados palielināšoties līdz 21,75 milj. latu. Akciju sabiedrība būs Zemkopības ministrijas pārziņā, un zemkopības ministrs iecels trīs valsts pilnvarniekus, kuri akciju sabiedrībā nodrošinās pilnsapulces funkcijas. Savukārt pilnvarnieki iecels piecus uzraudzības padomes locekļus un apstiprinās septiņus valdes locekļus, kas ievēlēs prezidentu un iecels astoņu reģionālo centru izpilddirektorus. Reģionālie centri būtībā būs akciju sabiedrības filiāles bez juridiskās personas statusa. Paredzēts, ka «Latvijas valsts meži» trīs līdz piecu gadu laikā, iztērējot vairāk nekā 5 milj. latu, reģistrēs valsts mežu zemi Zemesgrāmatā.
Projekta direktors Roberts Strīpnieks un zemkopības ministrs Aigars Kalvītis uzsver: jaunizveidotā a/s nebūs privatizējama, bet valsts meži Zemesgrāmatā tiks reģistrēti uz valsts, nevis akciju sabiedrības vārda. Tādā veidā tikšot novērsta iespēja «klusi» privatizēt Latvijas mežus akciju sabiedrības bankrota gadījumā.
Latvijas valsts mežu privatizācija nav slima cilvēka murgi. Tā nav arī fobija, ar kuru sirgtu «prihvatizācijas» sistā tauta. Jau Godmaņa valdības laikā šāda ideja pavisam cēli un konceptuāli «staigāja» pa dažādiem varas gaiteņiem. Šodienas tirgū ierēdņi un politiķi bažas par mežu izlaupīšanu gaiņā ar šāda veida frāzēm: – Bez politiskās gribas nav iespējama slepena valsts mežu privatizācija. Politiskā griba, kā zināms, rodas arvien, kad ir attiecīgs pasūtījums, un runa te nav par tautu vai vēlētājiem, kas savas intereses deleģē politiķiem. Prostitūcija līdzās aprobežotībai ir viena no raksturīgākajām mūsdienu latviešu politiķu iezīmēm. Pirms septiņiem astoņiem gadiem kārtīgs «tēvzemietis» bija ar mieru drīzāk sev pārgriezt rīkli nekā privatizēt, teiksim, Daugavas hidroelektrostacijas. Tagad ir radusies «politiskā griba». No kurienes tad?
Lai arī valsts mežu iespējamās privatizācijas sakarā tiek mesti trīs krusti, akciju sabiedrības statūtu projektā privatizācija jau ir paredzēta: akciju sabiedrība «citas personas īpašumā var pāriet, ja sabiedrību privatizē likumdošanas noteiktajos gadījumos» un «sabiedrības likvidāciju veic Privatizācijas aģentūra.». Tas, ka valsts meži Zemesgrāmatā tiks reģistrēti uz valsts, nevis «neprivatizējamās» akciju sabiedrības vārda, ir šā brīža pieņēmums, kas, mainoties «politiskajai gribai», var izkūpēt kā dūmi.
Apsaimniekošana vai izsaimniekošana
Latvijas mežu izciršanas apjomi gadu no gada ir palielinājušies. To gan nevar teikt par mežu stādījumiem. 1999. mežsaimnieciskā gada deviņos mēnešos izcirst atļauts 10 205 000 m3, kas ir par 22% vairāk nekā mežsaimnieciskajā gadā drīkst. Tas ir arī vairāk nekā izcirsts 1998. mežsaimnieciskajā gadā – 10, 029 milj. m3. 1997. gadā tika izcirsts 8,92 milj. m3, 1996. – 6,76 milj. m3.
1999. mežsaimnieciskā gada 9 mēnešos galvenajā cirtē atļauts izcirst 7,297 milj. m3, kas ir par 30% vairāk, nekā atļauj tāme – 5,618 milj. m3. Izcirst atļauts 3,854 milj. m3 skujkoku, kas ir par 60% vairāk nekā noteikts tāmē – 2,404 milj. m3. Nepamatotais palielinājums galvenokārt noticis uz privātīpašnieku mežu ciršanas rēķina: tāmē paredzēto 3,07 milj. m3 vietā atļaujas izsniegtas jau 7,105 milj. m3. Privāto īpašnieku mežos gandrīz četrkārt (!) vairāk nekā pieļaujams ir atļauts izcirst skuju kokus – 2,863 milj. m3 (tāmē – 0,729 milj. m3.)
«Optimizācija» paredz Valsts meža dienesta štata darbinieku skaitu samazināt no 3008 līdz 1558. Tam par pamatu tiek minēts «fakts», ka 57% no darba laika pašreizējie VMD darbinieki tērē valsts mežu apsaimniekošanas jautājumiem, bet 43% darba laika – valsts pārvaldes (uzraudzības un atbalsta) funkciju īstenošanai. Kā tad projekta autori tikuši pie šāda «fakta»? Ar aptaujas palīdzību… Mežsargam tiek iedota lapele, un (tā kā meža darbinieki acīmredzot savu darba laiku sadala pa minūtēm un sīki to atspoguļo dienasgrāmatās) viņš savus pieņēmumus uztic reformatoriem. Tie savukārt no šo pieņēmumu kopuma taisa «faktu», kas ir visas reorganizācijas pamatā. Drošu roku «optimizācijā» tiek ierakstīts: «Nodalot valsts mežīpašuma apsaimniekošanu no valsts pārvaldes funkcijas, VMD kopējam teorētiskajam štata darbinieku skaitam vajadzētu samazināties par 57%. Meža apsaimniekošanas uzdevumus (cirsmu fonda sagatavošanu, daļēji meža atjaunošanu un kopšanu) nepastarpināti veic tikai mežsargs, tāpēc to skaitu iespējams samazināt par 55,4% līdz teorētiski aprēķinātajam.»
Cik izmaksās reorganizācija, «optimizācijas» projekts klusē. 250 – 300 tūkstošu latu, kas būs jāizmaksā atlaistajiem darbiniekiem kā kompensācija, varam pieskaitīt vismaz divkārt lielāku summu, ko vajadzēs izmaksāt bezdarbnieka pabalstos. Tie būtu pirmsreorganizācijas izdevumi. Tajā pašā laikā projekts paredz palielināt meža nozares pārvaldes aparātu par 228% – no 64 uz 146 cilvēku. Projektā priekšnieku «savairošanās» tiek dēvēta par «pārvaldes hierarhiskās struktūras optimizāciju un atbildības koncentrēšanu VMD amatpersonām». Projektā neatrast pamatojumu, kādēļ nepieciešams tik būtisks ierēdņu skaita palielinājums un mežsargu skaita samazinājums. Nevar salīdzināt arī apstākļus, kādos strādā mežsargi Latvijā un attīstītajās (ar mežiem bagātajās) ES valstīs tehniskā nodrošinājuma ziņā.
Zīmīgi, ka Valsts meža dienesta likumprojektā plaši skaidrotas amatpersonu tiesības, bet par pienākumiem aizmirsts. Kur nu vēl atbildība – šis jēdziens funkcionāriem ir svešs.
Privāts, ieeja aizliegta!
Liela daļa Latvijas mežu, it īpaši Kurzemes pusē, jau ir nonākuši ārzemju apsaimniekotāju rokās. Nenoliedzami, vajadzība pēc lētiem meža resursiem ir dažu ekonomisko grupējumu «politikas» pamatā. Vai jaunā reorganizācija notiks šo grupējumu interesēs? Projekts, kurš vairāk orientēts uz mežu kā tikai resursus iegūstošu nozari, šādu iespēju neizslēdz. Vai, izveidojot akciju sabiedrību meža apsaimniekošanai, naudas «slaukšanas» politiku nomainīs reāla mežsaimnieciska darbība – meža atjaunošana, kopšana, ceļu, meliorācijas sistēmu uzturēšana? Projekts par to nepārliecina.
Kārtējā «optimizācija» norit pārlieku steidzīgi. Akciju sabiedrību izveidot bija iecerēts jau 1. septembrī. Pirms tam liela daļa «reorganizējamo» bija saņēmuši tikai daļēju projekta koncepcijas tekstu – to, ko viņiem «pienākas» zināt. Vai ar to domāta projekta apspriešana sabiedrībā?
Ciršanas tāmju dalīšana un nenovērtētas preces (meža resursu) tirgošana par valsts diktētām cenām ļauj piesūkties daudzām dēlēm pie vērtīgā koka. Iespējams, ka tieši akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» izveidošana noslēgs procesu, kura rezultātā Latvijas ainava iegūs citu veidolu. Vidū «izdobti» mežu masīvi, rindās un rūtiņās augošas jaunaudzes un uzraksti «Privāts, ieeja aizliegta!» – izredzēto sēņošanas un medību vietās. Sabiedrības interesēs?
