«Liepājas dzintara» laureātu grupu «Scamp» no Lietuvas varētu raksturot kā Dženisas Džoplinas balss, «Guano Apes» «smaguma» un «Time after Time» mūzikas gaumīguma apvienojumu.
«Liepājas dzintara» laureātu grupu «Scamp» no Lietuvas varētu raksturot kā Dženisas Džoplinas balss, «Guano Apes» «smaguma» un «Time after Time» mūzikas gaumīguma apvienojumu. Kopš 1998. gada viņi ir daudzu jauniešu mīļākie mūzikas izpildītāji visā Lietuvā, tagad – varbūt arī Latvijā.
Viņi – Erika Jenningsa (19 gadu), Viktors Djavara (21 gads) un Viļus Aļešus (21 gads) – ir jauni, talantīgi un drosmīgi. Tieši pēdējā īpašība laikam bija izšķirošā, kuras dēļ, pēc daudzu domām, Latvijas visnozīmīgākā mūzikas festivāla «Grand Prix» saņēma tieši šie jaunieši. Tik lieliskas daudzu mūzikas stilu kombinācijas un variācijas (sākot no ritma blūza, džeza, regeja un beidzot ar dažādu veidu popu, roku un repu), turklāt nevainojamā izpildījumā, nevar dzirdēt bieži. Kā teica žūrijas komisijas loceklis Aigars Grāvers:
– Uzreiz bija skaidrs, kam jādod augstākais apbalvojums.
No kaverversijām līdz vispārējai atzīšanai
Grupa «Scamp» darbību uzsāka 1992. gadā kā V.Djavara un V.Aļešus duets. Viņu pirmā albuma «Stai mes» mūziku varētu raksturot kā dzīvespriecīgu, vieglu hip – hop.
Tajā pašā gadā E.Jenningsa no Īrijas ieradās Lietuvā, sekojot savam tētim, kas Baltijā nokļuva darba dēļ. Ar puišiem viņa iepazinās 1995. gada Ziemassvētkos, kad viņi muzicēja Viļņas klubā «Langas». Kopš tā laika sadarbības pirmais nozīmīgais, vispārēju atzinību ieguvušais darba auglis bija Geršvina «Summertime» kaverversija. Pirmais lielākais grupas koncerts notika pērnā gada vasarā, un, kā atzina Erika, šī uzstāšanās 8000 lielai cilvēku auditorijai bija vislabākais koncerts, kāds jebkad viņiem bijis Lietuvā. Šā gada februārī iznāca pirmais trio albums «Angata». Par tā panākumiem liecina daudzās radiostaciju un citu saziņas līdzekļu balvas. Lietuvas mūzikas balvas «Bravo» pasniegšanā šā gada maijā «Scamp» tika atzīta par 1998. gada labāko debitantgrupu.
Ansambļa repertuārā, it īpaši sākumperiodā, bija diezgan daudz dažādu pasaulē slavenu kompozīciju kaverversiju. Tās tika izmantotas kā savdabīgs materiāls, izmēģinot dažādu mūzikas stilu kombinācijas. Grupas dalībnieki uzskata, ka viņi nav pārāk slaveni kā kaverversiju izpildītāji. Pašiem vienkārši esot interesanti dzirdēt, kā no mierīgas, plūstošas kompozīcijas viņi izveido dinamisku, pat «smagu» «dejojamo gabalu». Pašlaik trijotne intensīvi strādā pie savām kompozīcijām. Uz jautājumu, vai nav grūti neapjukt mūzikas žanru piedāvātājās iespējās, viņi atbild:
– Variēt dažādus stilus ir viegli, ja jau no dzimšanas ir dota laba muzikālā dzirde. Ir jāspēj skaņdarbu dzirdēt gan izpildītāja, gan klausītāja ausīm. Esam dažādi, un tādēļ arī mūsu mūzikas gaumes atšķiras. Cenšamies tās visas apvienot vienā kompozīcijā. Process ir aizraujošs. Kā redzat, līdz šim tas mums ir veiksmīgi izdevies.
Kā uzskata paši grupas dalībnieki, tās muzikālais «tēvs» ir Viktors, dziesmu lielākās daļas autors un komponists, kā arī producents. Viļus ir ansambļa «klusā dvēsele», kas, tikusi uz skatuves, pārvēršas enerģijas kamolā. Viņš arī raksta dziesmu tekstus lietuviešu un vācu valodā. Erika, soliste un anglisko tekstu autore, tiek dēvēta par grupas garu.
– Esmu vienīgā sievišķā dzimuma pārstāve grupā, tādēļ man pienākas īpaša attieksme, – tā Erika.
Dalībnieki uzskata, ka viņu ansamblim nav līdera, jo visi iegulda vienlīdz daudz darba, izmantojot atšķirīgo, iepriekš iegūto pieredzi un zināšanas.
Tikai labi vārdi
par Latviju
«Liepājas dzintarā» mūziķi nolēma piedalīties, saņemot uzaicinājumu no Latvijas. «Scamp» labprāt atsaucās uz ielūgumu, taču bija ļoti uztraukušies, kā klausītāji Latvijā uzņems svešiniekus.
– Mēs spēlējām pilnīgi jaunai publikai, tādēļ nebija svarīgi uzvarēt, bet galvenais – patikt. Neticami, bet mums izdevās. Jutām to gan fiziski, gan emocionāli. Un patiesībā vislielākā dāvana mums bija tieši no skatītājiem saņemtā atzinība. Nekāda «Grand Prix» balva to neaizstātu, – stāsta Erika.
Iespējams, ka būs vēl vairāki grupas koncerti Latvijā, taču to rādīs laiks.
Kad taujājam, vai viņi zina kaut ko par Latvijas mūziku, «Scamp» dalībnieki stāsta, ka viņu priekšstatu par to veido «Prāta vētra», kas esot lieliska grupa:
– Mēs dzirdējām viņu uzstāšanos Viļņā. Publika bija sajūsmā par grupas dzīvīgumu. Pēc tam mums bija iespēja tikties ar šiem puišiem. Ir tik patīkami sastapt patiesi talantīgus un iedvesmojošus mūziķus. Mēs viņus apbrīnojam un cienām.
Gandrīz internacionāls trio
Šarmantā «Scamp» soliste ar apburošo balsi Erika Jenningsa ir īriete un dzimusi Dublinā. Viņa dievina dzejoļu rakstīšanu, gatavot ķīniešu ēdienus un pēc iespējas biežāk kārtīgi izdejoties. Pašlaik dziedātāja gatavojas studijām Mūzikas akadēmijas Vokālistu nodaļā, tomēr nepārprotami deklarē, ka operā viņa nekad nedziedās. Erikas moto – izmantot dienu līdz tās pēdējam sīkumam.
Ansambļa aktīvā negantnieka Viktora Djavaras māte ir lietuviete, bet tēvs nāk no Malijas. Vecākus viņš ir redzējis tikai četras reizes mūžā. Kaut gan pasē rakstīts, ka viņam ir Lietuvas pilsonība, Viktors sevi uzskata par pilntiesīgu kosmopolītu. Puisim patīk dzīvot vienam un ļauties savām divām kaislībām – radio un televīzijai. Brīvajos brīžos viņš spēlē arī futbolu. No ēdieniem Viktors priekšroku dod indiešu virtuvei. Matus, kurus viņa ārienē tūlīt pamana katrs, Viktors ķemmē reizi mēnesī. Lai izveidotu afrikāņu stila frizūru, tiek ziedotas 14 stundas. Par nozīmīgāko uzdevumu, kas jāatrisina tuvākajā laikā, viņš uzskata:
– Uzzināt, ko es vēlos no savas dzīves.
Klusais un domīgais Viļus Aļešus ir vienīgais patriotiskais lietuvietis «Scamp» sastāvā. Viņam patīk iet uz kino un būt vienatnē. Kā atzīst Viļus, viņš vienmēr ir iemīlējies, arī pašlaik, taču diemžēl bez atbildes. Viņš labprāt kļūtu par veģetārieti, bet laikam vēl nav tam gatavs. Pašlaik Viļus piepelnās, tulkojot no vācu valodas. Dzīvē viņš grib pelnīt iztiku, darot to, kas patīk.
Ko gribas pateikt latviešu klausītājiem?
– Lietuvā mūsu mūzika klausītājiem patīk pat tikai tad, ja kāds uzzina, ka tie esam mēs, «Scamp». Atbraucot uz šejieni, mēs spēlējām «bez sava vārda». Bija brīnišķīgi apjaust, ka jums patīk mūsu mūzika, ne vārds.
Paldies jums par to! Mēs ceram pēc iespējas ātrāk atgriezties!
