Otrais pasaules karš Japānā beidzās ar ASV dāvātajām «atomsēnēm», drupās pārvērsdams divas pilsētas, dažu sekunžu laikā iznīcinādams vairākus simtus tūkstošu dzīvību.
Otrais pasaules karš Japānā beidzās ar ASV dāvātajām «atomsēnēm», drupās pārvērsdams divas pilsētas, dažu sekunžu laikā iznīcinādams vairākus simtus tūkstošu dzīvību. Pēc piecdesmit gadiem arī samuraju pēcteči domā par saviem kodolieročiem.
Pirms gada Indija paziņoja par valsts krājumā esošajiem kodolieročiem. Pasaules lielās kodolvalstis kratīja ar pirkstu Indijas virzienā, jo pasaules iecerēs atomieroču potenciālam bija jāsamazinās. Šogad, izvēršoties konfliktiem starp Pakistānu un Indiju, Ķīnu un Taivanu, zemeslodes pirmās miljardu valstis steidz vēl arī paziņot par neitrona bumbas (pagaidām «teorētisku») esamību savos arsenālos.
Japāna daudzo bruņoto Āzijas kaimiņu lokā sāk justies aizvien neomulīgāk. Komunistiski orientētā Ziemeļkoreja pirms gada Japānas salu virzienā «izmēģināja» raķeti, ko paši korejieši nodēvēja par satelītu. Phenjanas diktatora manevri, pēc ASV spiegošanas satelītu ziņām, nav beigušies, jo tiekot gatavots vēl viens «izmēģinājuma» šāviens. Uzlabotā raķete «Taepodonga» trīsreiz pārsniedz iepriekšējo raidīšanas attālumu. Tagad tā spēj sasniegt objektu 6000 kilometru attālumā, citiem vārdiem, apdraudēt pat Aļasku. ASV un Japāna pagaidām sevi mierina, ka Ziemeļkoreja vienkārši «blefo», lai izspiestu no ASV humanās palīdzības kravas porciju bada novārdzinātajiem ziemeļkorejiešiem.
Vispārējā nervozitāte Tālajos Austrumos arī Japānu «ievilkusi» sava veida politiskajā spēlē. Uzlēcošās saules zeme nolēmusi pamazām atgūt pēc Otrā pasaules kara zudušo militāro varenību, definējot savu lomu reģionā. Premjerministra Keico Obuči valdība jau spērusi pirmos soļus, piešķirot 1,7 miljardus dolāru izlūksatelīta būvei, ar kura palīdzību Japāna un ASV iecerējusi izveidot pretraķešu aizsardzības sistēmu. Japānas parlamentā tika apstiprināta arī valsts loma reģionālo krīžu gadījumos, ja nu jāiet palīgos risināt ASV un Ķīnas «nesaskaņas» Taivanas dēļ.
Japānas parlamentā izskanējuši viedokļi, ka beidzot ir nepieciešams apgādāt zemi ar atomgalviņām, lai tā kļūtu par «normālu valsti». Tieksme pēc «normālas valsts» apkārtējos kaimiņos, kā tas jau arī bija gaidāms, nebūt neizraisīja sajūsmu: Ķīna jau paguvusi atzīmēt, ka ne jau Ziemeļkoreja ir Japānas galvenais bruņošanās stimuls. Dienvidkoreja piebildusi, ka Tokija ar militāro akciju palīdzību vēlas atsvabināties no pagātnes vainas apziņas, kas esot nosodāmi. Apkārtējos kaimiņos Otrā pasaules kara šausmu ainas, kurās vainojami japāņi, kā redzams, tik ātri negrib gaist. Tokija gan atzīmē, ka pēckara gadu desmitos Japāna ir atvainojusies Ķīnai un nomaksājusi zaudējumus, piemetinot, ka Ķīna gan saprotot tikai militāro draudu valodu.
Japānas iesaistīšanās «bruņošanās sacensībās» saistāma arī ar varas pārdali reģionā. Senajos konkurentos – Japānā un Ķīnā – pieaug bažas vienam par otru. Ķīna Japānu «nospiež» ar savu milzīgo teritoriālo un iedzīvotāju potenciālu un politisko un ekonomisko «svaru», kas palielinās. Ekonomiski daudz spēcīgākā Japāna, kas pēdējos gados piedzīvojusi ne mazums grūtību šajā lauciņā, militārismā un bruņošanās politikā, iespējams, redz savu glābiņu šā brīža morālajā nespēkā. Vērtību un morālās labsajūtas veicināšanas pasākumi Japānā jau sākušies. Pavisam nesen Japānas parlaments apstiprināja valsts himnu (Kimigayo) un sarkanās saules karogu (Hinomaru) par valsts augstākajiem simboliem. Kopš 1945.gada abi tagadējie valsts simboli lielākoties tika apšaubīti, jo tie asociējās ar militārās ekspansijas laikiem. Vēl gluži nesen ziņu aģentūras vēstīja par protesta akcijām skolās himnas atskaņošanas un karoga uzvilkšanas brīdī. Tagad parlaments ir parūpējies par valsts simbolu neapšaubāmo simbolismu. Vai tie spēs aizpildīt morālo robu, ko izdangājis Otrais pasaules karš un vēlākā piespiedu militāro struktūru izformēšana?
Četrdesmito gadu beigās sabiedrotie Amerikas Savienoto valstu personā vārdu pa vārdam nodiktēja miera konstitūciju, iekļaujot tajā leģendāro 9. pantu. Tas paredzēja, ka «nekad» bijušajā kareivīgo samuraju valstī netiks apspriesta sauszemes, jūras un gaisa spēku atjaunošana. Nekad nesaki nekad. Šādi kategoriski apgalvojumi vairāk piedien kara beigu izjūtām, kad karojošās puses ir pārliecinātas, ka tas bijis pēdējais, izšķirošais karš. Pateicīgie pēcnācēji nespriež tik strikti. Japānas parlaments iecerējis atmodināt savu tautu no «miera letarģijas» un atcelt miegainību veicinošo 9. pantu. Bijušie skolotāji arī pagaidām neiebilst, pat to veicina, jo Ķīnas atomieroču un tagad jau arī rēgainā neitronu bumbas saltā elpa Savienotajām Valstīm liek aktivizēt pūliņus pēc «līdzsvara» Tālajos Austrumos. ASV labvēlīgi raugās uz nozīmīgākā Āzijas sabiedrotā centieniem pilnveidot savu drošības politiku, balstoties uz lielā drauga pleca. Tomēr Japānas kaujinieciskais noskaņojums var novest pie lielākiem saspīlējumiem Tālajos Austrumos.
Neatrisinātais robežstrīds ap Senkaku salām draud izraisīt nopietnu konfliktu starp Ķīnu un Japānu. Salas nav tikai abu valstu teritoriālās intereses. Tajās esot daudz derīgu izrakteņu un – kas vēl svarīgāk – nafta. Ķīna reiz jau nosūtījusi izpētes kuģi, bet Japānas parlamentārieši kareivīgi apsver iespēju aizbraukt uz salām un uzvilkt savu uzlēcošās saules karogu. Jādomā, ka diezin vai ķīniešu parlamentārieši sapratīs tik smalku kolēģu žestu un saspīlējums var pāraugt atklātākā dūru vīstīšanā.
