Bērna došanās lielajā pasaulē – uz bērnudārzu vai skolas 1. klasi – saistās ar emocionālām pārmaiņām ģimenē.
«Bērna došanās lielajā pasaulē – uz bērnudārzu vai skolas 1. klasi – saistās ar emocionālām pārmaiņām ģimenē. Cik droši un labi mazais jutīsies jaunajā vidē bez mammas un tēta, atkarīgs no ģimenē ieliktā pamata.»
(Ieva Štāle)
Vislabākais laiks bērnudārza gaitu uzsākšanai ir augusta beigas, septembris, kad atvaļinājumu ģimene ir pavadījusi kopā un bērns šajā laikā sakrājis lielu emocionālu bagāžu.
Mazulim, uzsākot patstāvīgas gaitas, pats svarīgākais ir sajust, ka mājās viņu mīl un atbalsta – tā viņam rodas drošības sajūta. Kā uzsver angļu psihologs Dž.Barlbijs, vecāku uzdevums ir radīt drošu pamatu, lai bērns vai jaunietis varētu doties pasaulē un arī atgriezties, zinot, ka viņu gaidīs – atbalstīs gan fiziski, gan emocionāli, mierinās, ja viņš būs satraukts, iedrošinās, ja viņš būs nobijies. Vecāku sūtība ir būt pieejamiem, gataviem atsaukties, savu bērnu iedrošināt un atrasties viņam līdzās, ja rodas vajadzība.
Bērnam ir jāizskaidro, kāpēc ir jāiet uz bērnudārzu un ko viņš tur darīs. Ņemot vērā pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnības, galvenais mācību veids bērnudārzā ir rotaļa. Tā aplūkojama no dažādiem aspektiem – gan kā bērna patstāvīga darbība, gan kā pieaugušo organizēta darbība. Galvenais ir rotaļu saglabāt kā bērnības neatņemamu sastāvdaļu, kā pamatu personības un izziņas sfēras attīstības veicināšanai. Rotaļa bērnam rada emocionālu komfortu, līdzsvaru, apmierinājumu un prieka, brīvības un drošības sajūtu. Tā ļauj realizēt sevi, apjaust intelektuālās iespējas, veiklību. Spēlēdamies bērns attīsta uzmanību, uztveri, domāšanu, sajūtas, atmiņu, jaunradi, gūst emocionālu pārdzīvojumu. Rotaļa ir gribas attīstības skola.
Liela nozīme ir vecāku attieksmei pret gaidāmajām pārmaiņām. Ja viņi ir mierīgi un tās uztver pozitīvi, arī mazulis ir mierīgs. Bet, ja vecāki ir satraukti, arī bērns kļūst nervozs – pretojas jaunajam, nezināmajam.
Bērns gaidāmajām pārmaiņām jāsagatavo, jo viss zināmais rada drošības sajūtu. Kopā ar mazuli ir jāaiziet uz bērnudārzu, jāiepazīstas ar audzinātājām, auklīti, bērniem, grupas telpu un rotaļlietām.
Tas, ka bērns pārdzīvo ierastās mājas vides maiņu pret bērnudārzu, nav jāuztver dramatiski. Problēmas kopīgi ar viņu jāpārrunā. Adaptācijas periods ir atkarīgs no bērna rakstura, temperamenta. Tas var ilgt no nedēļas līdz pat vairākiem mēnešiem. Sabiedriski aktīvajiem bērniem adaptācijai nepieciešamais laiks būs mazāks, noslēgtajiem, klusajiem – garāks.
Jaunajā mācību gadā bija paredzētas izmaiņas pirmsskolas izglītībā – piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātā sagatavošana skolai. Šā likuma prasība uz laiku ir atlikta. Tomēr vecākiem tiek piedāvāta iespēja iesaistīt bērnus mācībās uz nepilnu (no plkst.8 līdz 13 un no plkst.13 līdz 18) vai pilnu (no plkst.7 līdz 19) mācību dienu. Nepilnā apmācība ar 1. septembri tiks uzsākta 19. pirmsskolas iestādē Meiju ceļā 31 un
16. pirmsskolas iestādē Pērnavas ielā 16.
