«Desmit dienas, kuras satricināja pasauli» – gluži kā gadsimta sākuma britu žurnālista un revolūciju aprakstītāja Dž.Rīda grāmatas virsrakstā.
«Desmit dienas, kuras satricināja pasauli» – gluži kā gadsimta sākuma britu žurnālista un revolūciju aprakstītāja Dž.Rīda grāmatas virsrakstā, tā pašlaikmiermīlīgās salūtraķetes
un starta šāvieni senajā spāņu karalistes Andalūzijas pilsētā Seviljā tiešām «tracina» pasauli, jo uz starta pasaules vieglatlētu lielajā «ballē» stājušies 205 zemju gandrīz 2000 pārstāvju, kas ir šādu pasākumu rekordskaits.
Vēl vienu rekordu sasniegusi daba ar +46o karstumu un kāda firma, dāvājot visiem startējošajiem līdz ar dalībnieka starta numuriem arī saulessargus, bet pēdējo rekordu rīkotāji droši vien konstatēs pasākuma nogalē, kad saskaitīs izdzertās minerālūdens pudelītes un sulas paciņas.
«Krīt» arī sportistu rekordi. Pasaules rekords gan pagaidām tikai viens, kuru sasniegusi rumāņu izcelsmes amerikāniete Stasi Dragilu, kārtslēkšanā veicot
4,60 m augstumu, taču nacionālo rekordu un personīgo skaits gan ir krietns.
Līderi gūst
likumsakarīgas uzvaras
Medaļu gūšanā līderos izvirzījušies ASV pārstāvji (jau četras zelta godalgas), kuri noteic modi ātrajā sprintā, sezonas līderiem Marionai Džonsai un Morisam Grīnam izcīnot uzvaras. Jāteic, ka melnādaini ātrskrējēji pilnībā nosaka modi, jo vīriem pusfinālā no 16 skrejošajiem tikai divi bija balto cilmes, bet finālā – neviens, tiesa, dāmu konkurencē grieķiete Jekaterina Tanu tomēr prata «izraut» bronzas godalgu. Pie žiglajiem afrikāņu cilmes skrējējiem jau pierasts, taču tas, ka ASV krekliņos startējošie melnie spēkavīri lodes grūšanā sestajā mēģinājumā «nocēla» eiropiešiem (vāciešiem) zeltu, iepriekš nebija paredzēts.
Toties prognozes attaisno Kenijas skrējēji, gūstot kārtējās godalgas (šoreiz dubultuzvara)
3000 m kavēkļu skrējienā, un marokānis el Gueredžs – 1500 m distancē. Tā laikā, iespējams, bija visaugstākais skaļuma vilnis pasaules vieglatlētu pasākumos, jo trīs spāņi cīnījās ne tikai ar nākamo čempionu, bet arī ar trim kenijiešiem un bronza tika spāņiem.
Medaļas nāk ar skandāliem. Tāllēkšanā spāņu lēcējai ieskaitīja mēģinājumu 7,06 m tālumā ar iespējamu pārkāpumu, par ko protestēja konkurējošie itāļi, taču vieglatlētu lielā vadība, neriskējot tracināt publiku, atstāja spēkā tiesnešu lēmumu. Satraukumu čempionāta dalībniekos radījusi arī superjutīgā starta «zagļu» ķērājpamatne – japāņu «Seiko»: notrīc muskulītis – un jau pāragrs starts. Tāpēc arī ASV delegācija apšaubīja viņu izcilā barjerista Marka Krīra diskvalifikāciju pusfinālā 110 m distancē.
«Mazs cinītis gāž lielu vezumu» – šis senais sakāmvārds attaisnojās arī sporta pasaules cīņās, Seviljā to pierādīja vispirms vesera metēja Līza Misipeka no zemes stūrīša, kas saucas Amerikāņu Samoa – apsteidzot atzīto sporta lielvalstu pārstāves un tiekot pie bronzas medaļas. Sportiste, kura atgādina izcilā tās puses attēlotāja franču gleznotāja Gogēna bildēs zīmētās polinēzietes, savā sīkajā saliņā (kopumā 197 km² un 47 000 iedzīvotāju) tā īsti trenēties nevarēja: ja veseri raidīsi pa labi – trāpīsi okeāna lagūnā, pa kreisi – nobirdināsi ciematiņa vienīgā iztikas avota – kokospalmas – augļus vēl zaļus. Tāpēc, vienīgo vietējo koledžu beigusi, sportiste lidoja pāri okeānam uz ASV, kur universitātes sienās slīpēja meistarību.
Savukārt vīru 100 m finālā skrēja (ātrāk par visiem baltajiem!) Karims Strīt – Tomsons no Kaimānu salām. Kur ir šis zemes gabaliņš un cik tur ēdāju, atstāju mūsu lasītāju uzziņai. Šķiriet ģeogrāfijas enciklopēdijas un brīnieties!
Baltieši pagaidām
pie medaļām netiek
Bet tagad par mūsu valsts pārstāvjiem un pārējiem baltiešiem. Visvairāk elitē ienāca diska metēji – divi lietuvieši un igaunis. Visi tika līderu ducī, turklāt dienvidu kaimiņiem Virgilijam Aleknam – ceturtā vieta (Vaclavam Kidikam – piektā, bet igaunim Aleksandram Tammertam – desmitā).
Diemžēl Latvijas pārstāvji vēl tik augstu nav tikuši. Jau pirmajā sacensību dienā izgaisa cerības ieraudzīt medaļoto soļotāju vidū latvieti Aigaru Fadejevu, kurš, pusdistanci turējies līderu pulkā, finišu tomēr nesasniedza…
Jau no armijnieku cīņām Horvātijā soļotāju moka caureja, taču, iespējams, savu darīja arī īsais atpūtas sprīdis un spāņu zemes superkarstums, jo ar vienu šāvienu divus zaķus šauj tomēr tikai teikās un pasakās, bet ne ekstremālos sacensību apstākļos.
Uz starta neizgāja mūsu trīssoļlēcēju cerība Gundega Sproģe, jo, kā Latvijas preses vīriem Seviljā skaidroja valsts vieglatlētu prezidents, latvietei jāiztur dopingkomisijas pārbaudes laiks…
Krāslavā izaugusī, pašlaik Rīgas ASK sportiste Valentīna Gotovska ar 6,55 m lēcienu bija
14. vietā no 29 tāllēcējām, bet mūsu novadniece tukumniece Ieva Zunda 400 m barjerskrējienā (57,90 s) tālāk par priekšskrējienu netika. Toties izcēlās divdesmitgadīgais Staņislavs Olijars, 110 m barjerskrējienā priekšskrējienā veicot distanci personīgajā rekordlaikā (13,28 s), pēc tam lieliskā stilā uzvarot ceturtdaļfinālā, un beidzot arī Latvijas krāsas bija redzamas ilgāku laika sprīdi dažādo pasaules TV kompāniju ekrānos.
Tiesa, pusfinālā spēka pietrūka, lai iekļūtu pasaules elites astoņniekā, tomēr paveiktais ir uzslavas vērts.
Jebkuru uzvaru vai zaudējumu pavadīja emociju vētras dažādās izpausmēs. Vīru cīņās izcēlās lodes grūdēju zelta ieguvēja 120 kilogramīgā Sī Džei Hantera (ASV) uzvaras prieka lēcieni un Āfrikas lauvas cienīgie rēcieni, kad viņa dzīvesbiedre Mariona Džonsa joņoja pretī uzvarai, taču visus pārtrumpoja divmetrīgais vācietis Karstens Kobs, kurš pēc uzvaras vesera mešanas sektorā, izpeldējās tuvējās šķēršļu skrējēju bedres ūdeņos! Zaudējuma rūgtuma asaras bira ne vienam(ai) vien. Iespējams, ka visrūgtākās tās bija divdesmitgadīgajam austrālietim Matti Širvingtonam (ātrākais no baltajiem 100 m – 10,03): pēc lielā satraukumā diviem pāragriem startiem palikt malā, noskatoties, kā tie melnie vīri aizjoņoja…
Pašlaik aizvadīta vēl tikai puse no lielo cīņu dienām. Būs vēl medaļu spožums, prieka un zaudētā asaru lietus un, protams, dažādu vērojumu un secinājumu birums. Par to – turpmāk.
