Diskusija par grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» jau kļūst par divu viedokļu sadursmi.
Diskusija par grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» jau kļūst par divu viedokļu sadursmi. Pozīcijas partiju pārstāvji iestājas par jaunās valsts pensijas sistēmas saglabāšanu un sociālās apdrošināšanas budžeta deficīta samazināšanu. Opozīcijas pārstāvji un dažas nevalstiskās organizācijas iestājas par Pensiju likuma grozījumu atcelšanu, nerēķinoties ar to, ka deficīts sociālajā un valsts budžetā arvien palielinās, ar katru mēnesi lielāki kļūst izdevumi pensiju izmaksām un valsts budžeta dotācija sociālajam budžetam. Tā turpinot vai pilnīgi pārejot uz pensiju izmaksu no valsts pamatbudžeta, naudas valsts kasē būs maz. Nevarēs saglabāt valsts jauno, pēc būtības demokrātisko un pret pensionāru godīgo individuālās uzskaites, individuālo izmaksu, individuālā uzskaitījuma pensiju sistēmu, un pensijas var tikt novienādotas.
Un tad jau izmaiņas pensiju aprēķinā un izmaksās attieksies ne tikai uz tiem dažiem desmitiem tūkstošiem strādājošo un pensionāru, uz kuriem attiecas Pensiju likuma grozījumu normas, bet uz visiem aptuveni 647 tūkstošiem pensionāru, kuri pašlaik saņem pensijas.
Pensiju likuma grozījumi paredz, ka tāpat kā līdz šim pilnā apjomā un laikus pensijas saņems tie pensionāri, kuriem tās tiek izmaksātas pašlaik. Ja situācija sociālās apdrošināšanas budžetā un valsts budžetā normalizēsies, nākamo pensiju indeksāciju to varēs veikt daudz būtiskāk nekā iepriekš.
Lūdzam lasītājus uzmanīgi iepazīties ar likuma «Par valsts pensijām» normām un noteikt, vai kāda no tām uz viņiem attiecas.
Pensiju likuma grozījumos ir paredzēts, ka:
n sociālā budžeta deficīta dēļ ar 2000. gada 1. janvāri pensijas tiks indeksētas vienreiz gadā. Tas attieksies uz visiem pensionāriem, arī uz tiem, uz kuriem neattiecas pārējie grozījumi;
n turpināsies 1996. gada 1. jūlijā sāktā pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana sievietēm, līdz tiks sasniegts pensionēšanās vecums 62 gadi. Šī norma attieksies aptuveni uz 7,2 tūkstošiem pirmspensijas vecuma sieviešu;
n kopš 2000. gada 1. janvāra tiks sākta pakāpeniska pensionēšanās vecuma paaugstināšana vīriešiem, līdz pensionēšanās vecums sasniegs 62 gadus. Demogrāfijas statistika un demogrāfiskās līknes rāda, ka pensionāru skaits, kas jau tagad ir 26 procenti no iedzīvotāju kopskaita, tuvākajos gados sasniegs 30 procentu un samazināsies darbspējīgo skaits, no kuru sociālajām iemaksām sociālās apdrošināšanas budžetā pēc paaudžu solidaritātes principa būs jāizmaksā pensijas. Tas arī ir galvenais iemesls pensionēšanās vecuma pakāpeniskai paaugstināšanai;
n kopš 2000. gada 1. janvāra strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas būs lielākas par Ls 60 (tādu ir apmēram ceturtā daļa no kopējā strādājošo pensionāru skaita, ap 15,5 tūkstoši), būs jāizvēlas, vai nu strādāt un saņemt darba algu, vai saņemt pensiju;
n kopš 1999. gada 1. septembra vairs neatļaut pieprasīt pensiju no jauna strādājošiem pensionāriem, kuriem tā ir piešķirta līdz 1997. gada 1. janvārim un kuri ir strādājuši pēc 1996. gada 1. janvāra vismaz trīs gadus. Šī norma šogad var attiekties uz aptuveni 8,3 tūkstošiem pensionāru, bet 2000. gadā – uz 9,4 tūkstošiem pensionāru.
Likumprojektu par grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» valdība 20. jūlija sēdē uzdeva sagatavot Labklājības ministrijai, un 27. jūlija sēdē likuma grozījumu projekts tika pieņemts. Tuvākajos mēnešos svarīgākais ir saglabāt iespēju laikus un pilnā apjomā izmaksāt pensiju pensionāriem, kuri to saņēmuši līdz šim.
Pensiju likuma grozījumu nepieņemšana novedīs pie pārejas uz pensiju izmaksu no valsts pamatbudžeta. Jau tagad strauji palielinās sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts, kas pašlaik ir 37 miljonu latu. Kā vienmēr, kad tiek diskutēts par izmaiņām Pensiju likumā, arvien vairāk cilvēku steidzas pieprasīt pensijas, nerēķinoties ar to, ka vēlāka pensionēšanās dotu tiesības uz ievērojami lielāku pensiju.
Ja grozījumi netiks pieņemti, līdz gada beigām budžeta deficīts var palielināties līdz 70 miljoniem latu. Ilgstošs sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts un pensiju izmaksa no pamatbudžeta jau tuvākā laikā var novest pie piespiedu pasākumiem – sociālās apdrošināšanas likmes paaugstināšanas no 37 līdz 40 procentiem, citu nodokļu likmju paaugstināšanas vai proporcionāla pensiju apjoma pazemināšanas visiem pensionāriem. Neatkarīgi no parakstu vākšanas tautas nobalsošanai vai pašas tautas nobalsošanas rezultātiem deficīts sociālajā budžetā ir realitāte un līdzekļi jau pašreiz aprēķināto pensiju izmaksai laikus un pilnā apjomā ir jāmeklē.
