Francijas un Kanādas zinātnieki veikuši pētījumus ar peļu pērtiķiem, kas pieder pie attāliem cilvēka «radiniekiem», lai noskaidrotu sekas, kas rodas pēc dzīvnieku barošanas ar Lielbritānijas liellopu gaļu.
Francijas un Kanādas zinātnieki veikuši pētījumus ar peļu pērtiķiem, kas pieder pie attāliem cilvēka «radiniekiem», lai noskaidrotu sekas, kas rodas pēc dzīvnieku barošanas ar Lielbritānijas liellopu gaļu. Šī gaļa bijusi inficēta ar trakumsērgu. rezultātā uz trim gadiem tika aizliegts Lielbritānijas liellopu gaļas eksports. Piecus mēnešus barojot pērtiķus ar inficēto gaļu, dzīvnieku smadzenēs parādījās pirmie neatgriezeniskie slimības iedīgļi. Pats nepatīkamākais šajā pētījumā bija tas, ka pērtiķi tika baroti ar gaļu, kas līdz tam tika piedāvāta cilvēku pārtikā.
Bites piedzimst ar ožu
Berlīne. Kā atzinuši vācu zinātnieki no Berlīnes Universitātes, oža medus bitēm ir iedzimta, nevis apgūta dzīves laikā. Pētnieki ar krāsvielas palīdzību reģistrējuši, kādas nervu šūnas bitēm kļūst aktīvas, reaģējot uz dažādām smaržām. Reakcija vienmēr bijusi viena un tā pati. Ja oža būtu apgūta dzīves laikā, starp dažādiem vienas bišu sugas indivīdiem pētījuma laikā varētu novērot atšķirības.
Saule veicina aklumu
Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu zinātnieki, atrašanās spilgtā saules gaismā bez saulesbrillēm vai cita acis sargājoša aprīkojuma vecumdienās var veicināt akluma rašanos. Savā pētījumā zinātnieki pārbaudīja 2520 cilvēku vecumā no 64 līdz 84 gadiem. Kā labāko aizsarglīdzekli pret saules kaitīgo iedarbību zinātnieki iesaka saulesbrilles, lai gan pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka arī parastas netonētas plastmasas stiklu brilles pietiekami aizsargā acis.
Trīskārtēja transplantācija
Berlīne. Vācu zinātniekiem no Getingenes Universitātes pirmo reizi pasaulē izdevies veikt kombinētu sirds, aknu un nieru transplantāciju. Pacients, kam tika izdarīta šī unikālā operācija, gadiem ilgi sirga ar vielmaiņas traucējumiem, un dzelzs nogulsnējumi pamazām saēda viņa iekšējos orgānos. Operācija ilgusi 13 stundu.
Apķērīgie senči
Parīze. Kā pierāda jaunākie atradumi pie Turkana ezera Kenijā, mūsu senči esot bijuši daudz veiklāki un apķērīgāki, nekā uzskatīts līdz šim. Franču antropologu grupa atradusi 2,3 miljonus gadus vecus akmens darbarīkus. Atrasto akmens cirtņu izgatavošanai bijis nepieciešamas daudz precīzākas roku kustības nekā 100 000 gadu jaunākajā Olduvajas kultūrā radītajiem darbarīkiem. Pagaidām gan zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kas ir atrasto darbarīku autors – «homo rudolfensis», «homo habilis» vai pat australopiteki.
Vecs, vecāks, visvecākais
Vašingtona. Arheologi no Hārvardas Universitātes, iespējams, atraduši vecāko rakstības paraugu pasaulē. Veicot izrakumus Harapā, zinātnieki atklājuši ar simboliem aprakstītas māla lauskas, kuras ir aptuveni 5500 gadu vecas. Diemžēl par rakstītā nozīmi zinātnieki spēj izteikt tikai pieņēmumus, jo Harapas kultūras valoda jau sen ir izzudusi. Iespējams, rakstītās zīmes stāsta par dievībām vai arī par māla trauka saturu. Līdz šim par vecāko rakstības paraugu tika uzskatīti Ēģiptē atrastie raksti, kuru vecums tiek lēsts 5200 līdz 5300 gadu.
Lielākais zemes zīdītājs
Parīze. Franču zinātniekiem Pakistānā izdevies atrast pirmo pilnīgo lielāko Zemes zīdītāja skeletu. Zinātnieki uzskata, ka dzīvnieks «Baluchiterium osborni» svēris no 15 līdz 20 tonnām un bijis piecus metrus augsts un septiņus metrus garš. Šajā pašā Pakistānas apvidū jau 1910. gadā tika atrasti šo dzīvnieku kauli. «Baluchiterium osborni» dzīvojis aptuveni pirms 30 miljoniem gadu, un tā barības galvenā sastāvdaļa bijušas koku lapas. Lai uzturētu sevi pie dzīvības, dzīvniekam vajadzēja dienā apēst aptuveni divas tonnas lapu.
Saules sistēmas «jaunais» loceklis
Vašingtona. Kā atklājis ASV zinātnieks Eriks Karkoška, planētai Urānam ir vēl viens mēness, jau astoņpadsmitais. Jauniņais ir 40 kilometru liels un atrodas
51 000 kilometra attālumā no Urāna. Karkoška šo mēnesi atklājis, salīdzinot fotogrāfijas, ko uzņēmis kosmosa teleskops ar kosmosa zondes «Voyager 2» 1986. gadā izdarītājiem uzņēmumiem.
Jaunas paaudzes kaza – veselīgs piens? Vašingtona. ASV zinātniekiem no Masačūsetsaspavalsts pirmo reizi izdevies klonēt kazu. Turklāt jaunradītajam dzīvniekam ir «uzlabota» modifikācija. Zinātnieki klonētajā kazā «ielikuši» cilvēka gēnu, un mājlopa pienā tagad būs viela, kas novērš asins nesarecēšanu.
