Valdības komiteja vakar izskatīja grozījumu projektu likumā «Par cukuru», kas paredz noteikt cukura ražošanas kvotas.
Valdības komiteja vakar izskatīja grozījumu projektu likumā «Par cukuru», kas paredz noteikt cukura ražošanas kvotas.
Projekts paredz, ka cukura ražošanas kvotas katru gadu līdz 1. martam nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz iepriekšējā gada valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci un patēriņa prognozēm.
Savukārt cukura ražošanas kvotas starp uzņēmumiem sadala zemkopības ministrs.
Ja cukura ražošanas uzņēmums bankrotē, zemkopības ministrs daļu vai visu no šā uzņēmuma cukura ražošanas kvotas nākamajā gadā sadala starp pārējiem cukura ražošanas uzņēmumiem.
Tāpat likuma grozījumu projekts paredz, ka līgumu par cukurbiešu piegādi cukurbiešu audzētājs un pārstrādātājs slēdz katru gadu, ievērojot noteiktās cukura ražošanas kvotas.
Saskaņā ar grozījumu projektu viss importētais cukurs tiek aplikts ar ievedmuitas nodokli, izņemot cukura diabēta slimniekiem paredzētās saldvielas. Ar ievedmuitas nodokli paredzēts neaplikt jēlcukuru, ko ieved baltā cukura ražošanai valsts iekšējam patēriņam, ja trūkst vietējo resursu.
Cukuru, ko ražotājs saražo virs noteiktās kvotas, nedrīkst pārdot valsts iekšējā tirgū, tas līdz 1. septembrim obligāti jāeksportē. Ja šis nosacījums tiek pārkāpts, grozījumu projekts paredz, ka par neizvesto cukura daudzumu Valsts ieņēmumu dienests no ražotāja iekasē soda naudu, kas līdzvērtīga baltā cukura ievedmuitas pamatlikmei.
Tāpat grozījumu projektā sacīts, ka mazumtirdzniecībā drīkst pārdot tikai rūpnieciski fasētu balto cukuru iepakojumā, kas nav lielāks par desmit kilogramiem.
