Pašvaldību apvienība «Ziemeļkurzeme» ātri kļuvusi populāra visā Latvijā.
Pašvaldību apvienība «Ziemeļkurzeme» ātri kļuvusi populāra visā Latvijā. To nereti pretstata lielajai Kandavas novada pašvaldībai un izmanto gluži kā vairogu daudzām sasteigtām runām par pagastu apvienošanos. «Ziemeļkurzemei» pieder milzums ideju un jaunievedumu tik senā un vispārpieņemtā sadzīves modelī kā «kaimiņu būšana». Vai patiesi tā pastāvēs mūžīgi?
Kas tad ir «Ziemeļkurzeme»?
Tikai pirms diviem gadiem – 1997. gada jūlijā – kopā sanāca Ances, Dundagas, Kolkas, Rojas un Tārgales pagastu vadība, lai kopā spriestu par aktuāliem darbiem un grūti atrisināmiem jautājumiem, kas ir katrā no kaimiņu pagastiem. Tika izveidota neliela darba grupa, kas, ilgi negaidot, ķērās pie lietas. Jau septembrī tās pārstāvji parakstīja daudzpusēju līgumu starp Ances, Dundagas, Kolkas un Tārgales pagastiem, kurā to vadība apņēmās sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai. Īpašs darba uzdevums bija kopīgas informatīvās sistēmas izveide. Pašvaldības apņēmās neaizskart savstarpējo administratīvo robežu jautājumu, nekādi neuzspiest otram savu gribu.
Apvienībai paplašinoties, 1998. gada augustā tika parakstīts nodomu protokols par sadarbību starp Ances, Dundagas, Īves, Kolkas, Lubes, Popes, Puzes, Tārgales un Valdgales pagastiem. Katras pašvaldības padome neatkarīgi pieņēma lēmumu par iestāšanos pagastu apvienībā. Tā izauga Latvijā pirmā lielākā pašvaldību sadarbības apvienība.
Kādi ir tās mērķi un uzdevumi?
Pašvaldību apvienības «Ziemeļkurzeme» darbības mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem. Savu darbību tās orientē uz pašvaldību intelektuālā potenciāla palielināšanu, infrastruktūras sakārtošanu, uzņēmējdarbības veicināšanu, izglītības līmeņa paaugstināšanu. Vēlamais rezultāts – sabalansēta visu pagastu attīstība.
Vēsturiski izveidojies, ka šajā novadā atrodas trīs teritoriāli lielākie Latvijas pagasti. Gan Dundaga, gan Ance aizņem lielāku teritoriju nekā viss apvienotais Kandavas novads. Tādai lielai un mazapdzīvotai pašvaldībai ir grūti saimniekot un attīstīties bez papildu finansējuma. Nenoliedzami, ka izveidot sadarbību apvienību pamudināja arī toreizējās valdības centieni steidzināt pagastu apvienošanos.
«Ziemeļkurzemes» dalībnieki allaž uzsver, ka viņu mērķis nav domāt un rūpēties par konkrētām robežām un to «pārbīdi», bet gan sakārtot, modernizēt un attīstīt visas deviņas pašvaldības.
Ko viņi panākuši?
Tikai pagājušajā rudenī darbu uzsāka SIA «Ziemeļkurzeme», kuru izveidoja četras pašvaldības un kura aizvien paplašinājās, iesaistot jaunus dalībniekus un izaugot līdz deviņu pagastu apvienībai. Šodien viņi apzinās, ka visi kopā ir liels spēks un viņus pamana un uzklausa Rīgas kabinetos. Projektu pieteikumi top kopīgi, un pie tiem strādā profesionāli cilvēki, vienlaikus ietaupot līdzekļus, ko katrs pagasts būtu izdevis atsevišķi. Viņi iesaistās gan citu izstrādātajos projektos, gan veido paši savus. Lielākā daļa saistīta ar infrastruktūras sakārtošanu: ūdenssaimniecības un attīrīšanas iekārtām finansējums tika saņemts programmas «800+» ietvaros, savukārt ar valsts investīciju programmas atbalstu tiks rekonstruētas attīrīšanas iekārtas Kolkā, Ancē, Dundagā un Tārgalē. Dundagas pagasts ir iesaistījies lauku ekonomikas dažādošanas projektā. Arī Eiropas Savienība ar sava Baltijas mazo projektu fonda starpniecību finansiāli atbalstīs «Ziemeļkurzemi», realizējot ilgtermiņa enerģētikas plānu četriem pagastiem. Ir vēl citas iestrādes un nodomi. Tikai nevajag maldīgi domāt, ka atlika vien noslēgt sadarbības līgumu starp kaimiņu pagastiem un nu tur nauda plūst kā pa reni! Tā ir smaga pieredzes skola, milzīgs birokrātisku papīru blāķis, sava intelektuālā potenciāla nesavtīga atdeve, ar ko diendienā saskaras šīs apvienības vadītāji. Lai nonāktu pie pirmajiem acīmredzamajiem rezultātiem, viņi sāka it kā netradicionāli – ar kopīgas informatīvās sistēmas izveidi starp visiem sadarbības partneriem.
Kādi ir viņu sadarbības plusi un mīnusi?
«Ziemeļkurzeme» ir izveidota uz nodomu protokola un daudzpusēja līguma pamata, kas apstiprināts ar katras pašvaldības lēmumu par līdzdalību šajā apvienībā. Ir sagatavots speciāls nolikums. Augstākā lēmējvara ir apvienības padomei, kurā ir visu pagastu padomju priekšsēdētāji. Padomes darbu pēc rotācijas principa vada viena no pašvaldībām. Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar obligātu visu jautājumā iesaistīto pašvaldību līdzdalību. Ja vismaz viena no šīm pašvaldībām ir «pret», jautājums tiek atlikts vēlākai izskatīšanai.
Apvienību finansēšanai pašvaldības izveido kopīgus finansu resursus, katra dodot savu daļu – 1 % no sava budžeta. Par naudas izmantošanu lemj apvienības padome. Par speciālistu darbu maksā kopīgi tās pašvaldības, kurām ir tiešs ieguvums no attiecīgā projekta.
Šopavasar pēc Pašvaldību lietu pārvaldes pasūtījuma konsorcijs «Blezūrs – Konsultāciju birojs» un Dundagas pagasta Padome realizēja kopīgu izpētes projektu par pašvaldību apvienību «Ziemeļkurzeme». Tas atzina, ka šīs deviņas pašvaldības ir pierādījušas, ka, par spīti atšķirībām, pagasti var veiksmīgi sadarboties un kopīgi piedalīties daudzveidīgos projektos. Taču apvienības teritorija ne vienmēr sakrīt ar iedzīvotāju kustības ceļiem un vēlamajiem centriem, saņemot pakalpojumus. Iedzīvotāji vienmēr dosies tur, kur varēs saņemt kvalitatīvāku, ērtāku, daudzveidīgāku un lētāku pakalpojumu. Izpētot šā reģiona iedzīvotāju vēlmes, iezīmējās ciešākas sadarbības vai apvienošanās grupas, kurās līdztekus deviņiem pagastiem iesaistās arī Valdemārpils, Talsi, Ventspils. Bet tas jau ir tālākas attīstības skatījums.
Pētījums apliecina «Ziemeļkurzemes» pozitīvās iezīmes: visas teritorijas interešu pārstāvniecība, demokrātisma un koleģialitātes principu ievērošana, no izpildvienībām atdalīta lēmējvara, augsta struktūrvienību atbildība, lielas variācijas iespējas projektu pieteikumos un finansu piesaistē. Apvienības trūkumi: smagnējs un lēns lēmumu pieņemšanas process, salīdzinoši mazs budžets, neskaidras un ierobežotas kredītu saņemšanas iespējas, draudi pašvaldībām aprobežoties tikai ar sadarbību «Ziemeļkurzemes» ietvaros, neņemot vērā attīstības centrus, kas atrodas ārpus tās un ietekmē šo pašvaldību attīstību.
«Ziemeļkurzemes» nākotne
Sadarbības apvienības radītājs enerģiskais Dundagas pagasta Padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns saka īsi:
– Tā būs mūžīga. Kaimiņi mums būs vienmēr, un sadarbībai starp tiem arī ir jābūt vienmēr.
Viņš uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas procesi mūsu valstī nepārtrauks sadarbību. Tā varbūt būs mazākos apmēros, piemēram, tikai triju pagastu starpā, bet noteikti saglabāsies.
Gunārs Laicāns nav reformas pretinieks. Viņš pašlaik strādā pie pagastu apvienības teorētiskā pamatojuma un mudina citus pārkāpt tik iesīkstējušās vienaldzības un savrupības sienas. Viņa padoms: sākot sadarbību, vissvarīgākā ir savstarpējā uzticēšanās un vienotā mērķa apziņa – visas teritorijas vienmērīga attīstība. Lai noņemtu lieku spriedzi iedzīvotājos, jau pašā sākumā ir jānoskaidro jautājums par centru – kur tas būs? Ne tik senā pagātnē Ziemeļrietumkurzemes pusē klīda leģendas par «šiverīgo» Dundagas «pagastveci», kam vēl nepietiekot ar lielāko pagastu Latvijā un kas vēl gribot izkarot «logu» uz jūru ar kaimiņpagastu starpniecību…
Nu šīs runas pieder vēsturei. Šodiena skaita jaunu laiku visai «Ziemeļkurzemei». Atliek vien dzīvot šim laikam līdzi un varbūt kādreiz tam pasteigties priekšā.
