Pagājušajā nedēļā islama fundamentālistu centienu un kaujiniecisko akciju ēnā Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā norisinājās 1996. gadā nodibinātās piecu valstu savienības «Šanhajas piecinieks» tikšanās.
Pagājušajā nedēļā islama fundamentālistu centienu un kaujiniecisko akciju ēnā Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā norisinājās 1996. gadā nodibinātās piecu valstu savienības «Šanhajas piecinieks» tikšanās. Četru Vidusāzijas valstu un Krievijas radītā apvienība tika veidota aliansē ietilpstošo valstu drošības apsvērumu dēļ.
Kā zināms – drošības Vidusāzijas valstīm nekad nevar būt par daudz. Trīs bijušās Padomju Savienības Vidusāzijas republikas Kirgizstāna, Tadžikistāna un Kazahstāna, kas deviņdesmitajos gados nostiprināja savu suverēno patstāvību, pašlaik sirgst ar nenokārtotu robežu jautājumu, dažādām robežkontroles nepilnībām un reliģisko fanātiķu uzbrukumiem.
Pēc Šamila Basajeva nesavtīgām rūpēm citām tautām izcīnīt neatkarību un iekļaut tās islama valstu kopienā arī Tadžikistānas islamistu kaujinieki netālajā Kirgizstānā sarīkoja reliģiski marķētu pierobežas ciematu pārņemšanu savā kontrolē. Acīmredzot, sagūstot par ķīlniekiem četrus japāņu ģeologus, pirmām kārtām tika ņemts vērā reliģiskais aspekts, nevis naudas summa, ko pārtikušas valsts pilsoņu radinieki būs gatavi maksāt par savu tuvinieku dzīvību. Kirgizstānas Iekšlietu ministrijas spēku komandiera Šamkējeva sagūstīšana arī droši vien bijusi nepieciešama tikai specifiski kaujiniecisko prasmju apgūšanai. Oficiālā Tadžikistāna gan mēģina atkrustīties no šiem ekstrēmi noskaņotajiem vīriem, pauzdama, ka tadžiku islamistu opozīcija nav saistīta ar Kirgizstānā iebrukušajiem kaujiniekiem. Šie vīri piederot uzbeku islama opozīcijai, kas Uzbekistānā pārstāv Uzbekistānas Islama atdzimšanas kustību.
Jūlijā, kad Kirgizstānā islamiski noskaņoti kaujinieki no Tadžikistānas puses aplenca dažus apdzīvotos rajonus, Uzbekistānas gaisa spēki izpalīdzēja kaimiņam. Cenzdamies no gaisa izsvēpēt teroristu perēkļus, uzbeki nedaudz «pieķēra klāt» arī Tadžikistānas teritoriju, tādējādi vēl vairāk saspīlējot abu valstu attiecības. Tagad Tadžikistāna norāda Uzbekistānai, lai nemeklē skabargu kaimiņa acī, un sagatavo baļķi, ko nomest uz pretinieka kājas.
Kirgizstānā iebrukušo teroristu komandieris esot šajā apvidū pazīstamais lauka komandieris Dšuma Namangoni, kas pieder pie uzbeku islamiskās opozīcijas, un februārī, iespējams, bijis iejaukts atentāta organizācijā pret Uzbekistānas prezidentu Islamu Karimovu. Savstarpējā politiķu pozēšanā un spārnu vicināšanā teroristi, kas nereti slēpjas aiz reliģijas «muguras», gūst savu labumu, Vidusāzijas reģionā veicinot ieroču, narkotiku kontrabandu, kā arī nelegālo imigrāciju no apkārtējiem «nestabilajiem» reģioniem. Tadžikistānas un Kirgizstānas vāji apsargātā robeža tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Centrālāzijas narkotiku maģistrālēm. Kāpēc gan nepamēģināt iegūt kontroli pār šo robežas daļu?
«Šanhajas piecinieka» valstīm draudošie islama fundamentālisti ne tikai uzbrūk pierobežu rajoniem, bet arī uzkarsē nacionālo separātistu idejisko augsni. Krievijai nacionālais separātisms atņēmis Čečeniju, bet Ziemeļķīnā dzīvojošie islamticīgie ujguri sazinās ar ticības brāļiem viņpus robežas, lai kopējiem spēkiem nodibinātu Austrumturkestānu. Zinot Krievijas pieredzi Čečenijā (tagad jau arī Dagestānā), Ķīna kļūst uzmanīga pret šādiem reliģiski motivētiem separātisma centieniem, lai arī, protams, Taivanai līdzīga problēma tā nebūs jeb, precīzāk, nepaspēs par tādu kļūt.
«Šanhajas piecinieka» tikšanās reizē tika apspriesti robežu drošības, islama fundamentālistu, nacionālā separātisma, narkotiku un ieroču kontrabandas problēmas. Islamistu ekstrēmistu draudi nenobiedēja arī Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu, kam piedalīšanās «Šanhajas piecinieka» sanāksmē bija trešā šā gada ārzemju vizīte. Biškekā Krievijas līderis ne tikai jutās atlabis no daudzajām ligām, bet arī kareivīgi noskaņots Rietumu virzienā, paziņodams, ka ir gatavs cīniņam ar rietumniekiem. ASV un NATO veidojot unipolāru pasauli, uzspiežot savu hegemoniālo lomu pasaules ārpolitikā. Tādējādi «Šanhajas piecinieka» mērķis būtu veicināt multipolāras pasaules attīstību.
Krievijas prezidents, dzīvojot priekšvēlēšanu «ļembastā» un varas grīļīguma apstākļos, Biškekā ieradās ar domām nostiprināt savas pozīcijas Centrālāzijas valstsvīru apziņā, kuru zemes ir bagātas ar naftas produktiem. Otrais mērķis tika saistīts ar Ķīnu, kas ir nozīmīga militārās tehnikas pircēja. Divās sarunās starp Jeļcinu un Ķīnas prezidentu Dziaņu Dzemiņu tika nolemts, ka Ķīna nākotnē varētu iegādāties kaujas lidmašīnas.
Kā jau iepriekš bija gaidāms, starp abām lielvalstīm arī šoreiz netika atrisināts robežjautājums. Krievijas un Ķīnas robežas garums ir 4200 kilometri, un eksistē divi viedokļi, kādai šai robežai būtu jāizskatās ģeogrāfijas atlantos. Amūras un Usūrijas upēs vairāku salu piederību apstrīd abas ieinteresētās puses. Tomēr gan Krievija, gan Ķīna saprot, ka draudzībā robežas nav galvenais. Svarīgāk ir veidot pretsparu Rietumu aliansēm, kuru nodomi par Centrālāziju Krievijai esot labi zināmi.
«Šanhajas piecinieks» ir nolēmis cīnīties un nākotnē sava cipara apzīmēšanai, droši vien izmantos nevis arābu, bet gan romiešu skaitļa zīmi – «V». Tā apzīmē visas uzvaras. Vienīgais nav skaidrs, kā «Šanhajas piecinieka» milži uz savām «māla kājām» varēs stāties pretī aliansēm, kuru veidotājvalstis ar subsīdijām nemitīgi apmet šo rumpju «mālainos» pamatus. Piecinieka tikšanās neko būtisku nemainīja, tikai nostiprināja iepriekšējos gados panāktās vienošanās sadarbības jomā.
Vēl pāragri runāt par šīs alianses dzīvotspēju, tomēr pagaidām par «Šanhajas piecinieka» iesaistīšanos bruņotos konfliktos, kā tas ierasts tā idejiskajam pretiniekam NATO, vēl nav dzirdēts.
