Transnacionālā un starpreģionālā projekta ««Via Baltica» telpiskās attīstības zona».
Transnacionālā un starpreģionālā projekta ««Via Baltica» telpiskās attīstības zona» partnervalstu politiķu un speciālistu kārtējā seminārā Polijas pilsētā Augustovā no Latvijas puses piedalījās arī Jelgavas Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans un Jelgavas rajona Padomes Attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Krūklītis.
Minētais projekts top nolūkā attīstīt starptautisko automaģistrāli «Via Baltica» no Tamperes Somijā līdz Berlīnei Vācijā un pilnveidot sociālo infrastruktūru maģistrālei piegulošajās teritorijās. Tajā piedalās Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas valsts institūcijas, kā arī pavisam 22 reģioni un pašvaldības. No Latvijas ir iesaistījušās Valmieras, Limbažu, Rīgas, Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajona, kā arī Rīgas, Jūrmalas un Jelgavas pilsētas pašvaldības.
Mūsu pilsētu un rajonu, kā arī Dobeli automaģistrāle «Via Baltica» gan tieši neskar, taču tās tuvums liek domāt par mazāku autoceļu, it īpaši tā dēvētās «Zem–gales jostas» tālāku izbūvi un labiekārtošanu maršrutā no Tukuma līdz Aizkrauklei. Tādējādi, «Zemgales jostai» šķērsojot maģistrāli «Via Baltica», pavērsies iespējas arī mūsu pusē palielināt tranzīta kravu un ārvalstu tūristu plūsmu, kas savukārt ļaus, izmantojot infrastruktūras sniegtos pakalpojumus, iekasēt prāvus naudas līdzekļus un veicināt visa reģiona attīstību.
Augustovā semināra dalībnieki, arī Jelgavas mērs Uldis Ivans, parakstīja kopīgu memorandu par sadarbību minētā transporta koridora attīstīšanā. Dokumentā pausta politiska vēlme radīt ilgtspējīgu pamatu sadarbībai nākotnē starp reģioniem un pašvaldībām Baltijas jūras telpā, nodrošinot telpisku ietvaru «Via Baltica» attīstības zonai. Memorandā uzsvērts, ka minētais projekts ir instruments visa reģiona ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai, ņemot vērā ekonomiku, transportu, apbūves struktūru, kultūras, vēstures un apkārtējās vides vērtības.
Projektu finansē Eiropas Savienības PHARE un «Interreg II C» programmas, un tā izmaksas sasniegs aptuveni 1,2 miljonus eiro.
