Bārbala Ūdre, cienījama vecuma pensionāre no Pavasara ielas 1. mājas, «Ziņām» izteica neapmierinātību ar uzņēmuma «Zemgales kurināmais» piegādāto malku, kas nopirkta par pašvaldības piešķirto pabalstu.
Bārbala Ūdre, cienījama vecuma pensionāre no Pavasara ielas 1. mājas, «Ziņām» izteica neapmierinātību ar uzņēmuma «Zemgales kurināmais» piegādāto malku, kas nopirkta par pašvaldības piešķirto pabalstu.
Proti, Domes Sociālās un veselības aprūpes departamentā viņai malkas sagādei piešķirts pabalsts 50 latu apmērā. «Zemgales kurināmais» malku arī atvedis. Diemžēl par tādu tā saucama visai nosacīti, toties cena gan ir pamatīga – gandrīz seši lati par kubikmetru. Bārbala Ūdre apšauba arī to, vai atvestās kravas apjoms atbilst dokumentos ierakstītajiem 4,65 kubikmetriem.
Pašlaik pārbaudīt sazāģētas malkas apjomu praktiski nav iespējams. To varēs pēc tam, kad kurināmais būs sakrauts grēdā. Bet par to, ka malkas kvalitāte nav atbilstoša tās cenai, «Ziņas» pārliecinājās savām acīm.
Daļa tā saucamās malkas pieskaitāma pie satrunējušiem prauliem, daļa – pie atgriezumiem. Un neviens malkas pircējs par tādu kravu, ieskaitot transporta izdevumus, nemaksātu 50 latu. Par tādu naudu var iegādāties tik tiešām kvalitatīva kurināmā kravu.
Loģiska ir pensionāres vēlēšanās, lai pašvaldības sniegto palīdzību iedzīvotāji izjustu kā palīdzību, nevis izsmieklu un veco cilvēku noniecināšanu. Bārbalai Ūdrei apgrūtinoša jau ir pati palīdzības lūgšana. Un ne jau katru gadu viņa to izmantojot, jo uz šādu soli neesot viegli saņemties. Taču šoreiz viņa jūtoties ne vien pazemota, bet arī apzagta.
Līgums par kurināmā piegādi iedzīvotājiem, kam piešķirti pašvaldības pabalsti, noslēgts ar firmām «Jelgavas mežs» un «Zemgales kurināmais». Lielākā daļa par malkas piegādātāju izvēloties pilsētā izvietoto kurināmā uzņēmumu. Domes Sociālās un veselības aprūpes departamenta vecākā speciāliste Mārīte Liepiņa «Ziņām» norādīja, ka šogad ar malkas piegādātājiem problēmas neesot gadījušās. Pagājušajā gadā gan nācies dzirdēt neapmierinātību par piegādātā kurināmā slikto kvalitāti.
Mārīte Liepiņa «Ziņām» arī paskaidroja, ka B.Ūdrei ar pretenzijām vispirms bija jāvēršas uzņēmumā «Zemgales kurināmais», kas slikto malku piegādājis. Ja abām pusēm neizdotos vienoties, pensionārei pretenzijas jādara zināmas Sociālās un veselības aprūpes departamentam. Tāda esot departamenta un «Zemgales kurināmā» savstarpējā līgumā noteiktā kārtība. Taču tad par iedibināto un līgumā noteikto kārtību departamentam vispirms bija jāinformē pati pensionāre, nevis jāpārmet viņai palīdzības lūdzējiem nepieejamu dokumentu nezināšana.
Izrādās, par noteikto kārtību nezina arī Domes deputāts Jānis Bērziņš, kuram pensionāre lūgusi padomu. Arī viņš konstatējis, ka «tā nav malka», taču ar to viss laikam beidzies. Lai nu kam, bet deputātam bija visas iespējas pensionāres pretenzijas darīt zināmas Sociālās un veselības aprūpes departamentam. Viņš arī varēja atvieglot turpmāko pretenziju risināšanas kārtību, lai vecajiem cilvēkiem taisnības meklējumos nebūtu jāstaigā no Poncija pie Pilāta, galu galā tā arī neko nepanākot.
