Jelgavā pagaidām nav izveidota neviena dzīvojamo māju apsaimniekošanas sabiedrība vai noslēgts pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums.
Jelgavā pagaidām nav izveidota neviena dzīvojamo māju apsaimniekošanas sabiedrība vai noslēgts pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums. Taču dažu namu dzīvokļu īpašnieki šādu iespēju apsver.
Viena no tādām mājām ir Lielajā ielā 32, kur no 51 dzīvokļa privatizēti 26. Tur iniciatīvu no darba brīvajā laikā uzņēmusies Kate Litvina, enerģiska un mērķtiecīga sieviete.
Ideja par pastāvīgu mājas apsaimniekošanu radusies agrā pavasarī. Toreiz viņa kopā ar dēlu un vēl kāda dzīvokļa īpašnieci apstaigājusi dzīvokļus, lai noskaidrotu privatizēto mitekļu skaitu, ievirzītu sarunas par tālākiem apsaimniekošanas nodomiem un skaidrotu atšķirību starp pašreizējo sistēmu un pašu izveidotās sabiedrības iespējām.
Marta otrajā pusē notikusi pirmā dzīvokļu īpašnieku sapulce. Vēlāk K.Litvina tikusies ar deviņstāvu mājas apsaimniekošanas sabiedrības vadītāju no Aizkraukles. Viņu piecu gadu rezultāti (mājā pabeigts kapitālais remonts, šāgada bilance nama kontā sola apmēram tūkstoš latu atlikumu) pārliecinājuši arī K.Litvinu.
Aprēķini rāda, ka gadā Nekustamā īpašuma pārvalde īres maksās un par iekšējo tīklu uzturēšanu no Lielās ielas mājas iedzīvotājiem iekasē apmēram trīs tūkstošus latu. Taču atdevi varētu vēlēties lielāku. Vienas kāpņu telpas iedzīvotāji sametuši naudiņu, lai kopējo telpu kosmētiski izremontētu. Pārējās divās ieejās viss palicis neskarts un noplucis. Tieši šī aizmirstības un nekā nedarīšanas nostāja, kā rezultātā mājas kļūst aizvien nožēlojamākas, iedzīvotājiem ir visvairāk apnikusi, jo ikviens vēlas sakārtot ne tikai savu mitekli, bet arī ēkas koplietošanas telpas.
Atšķirībā no pirmās dzīvokļu apgaitas, kad sarunas notikušas gandrīz vai kāpņu telpā, tagad iedzīvotāji aicinot iekšā un arī paši gribot zināt par sabiedrības izveides norisēm. Daudzi labprāt arī palīdzētu, taču oficiālo dokumentu kārtošanai traucē latviešu valodas nezināšana. Sabiedrības izveidē ieinteresēti ir arī mājā izvietoto veikalu īpašnieki. Liela nozīme ir veikala «Rūķītis» īpašnieka Ringolda Rancāna palīdzībai un atbalstam. Pašlaik daudzie juridiskie jautājumi ir puslīdz atrisināti un nepieciešamie dokumenti gandrīz sakārtoti. Diemžēl, tā kā no privatizētajiem dzīvokļiem zemesgrāmatā ierakstīta mazāk nekā puse, tālākā sabiedrības izveide pagaidām apstājusies.
Lai gan māja ir veca, celta sešdesmito gadu sākumā, tā tomēr ir labākā stāvoklī nekā daudzas jaunākās blokmājas. Par priekšrocību atzīstams arī tas, ka namā nav lielu parādnieku. Rēķinus nav nokārtojuši trīs četru dzīvokļu īrnieki. No Aizkraukles apsaimniekotājsabiedrības vadītāja dzirdētais liecina, ka ierobežotas rocības gadījumā iemītnieki īres naudu var atstrādāt mājai nepieciešamu labiekārtošanas vai remontdarbu veidā.
– Tā ir viena no iespējām, kā grūtībās nonākušam cilvēkam palīdzēt, – norādot, ka Nekustamā īpašuma pārvalde ko tādu nepiedāvā, saka K.Litvina.
Aizkraukles sabiedrība vientuļajiem iedzīvotājiem un pensionāriem piedāvā īres atlaides. Topošajā Lielās ielas 32. mājas sabiedrībā tas vismaz sākumā nebūšot iespējams. Atlaižu nebūšot arī sabiedrības vadītājiem. Jo vispirms «jānostājas uz kājām»: jāsakrāj līdzekļi mājas logu, durvju un koplietošanas telpu sakārtošanai.
Par turpmākās darbības principiem notikušas sarunas ar NĪP. Līdzšinējie apsaimniekotāji ideju uztvēruši atsaucīgi, un NĪP sveroties iesaistīties mājas apsaimniekošanā ar neprivatizēto dzīvokļu daļu. Taču tas nav tik vienkārši un ir nopietni apsverams. Vēl izdiskutējami arī daudzi citi jautājumi.
K.Litvina atzīst, ka tā viņai un citiem iesaistītajiem ir jauna sfēra. Un kā jebkurā jaunā lietā jūtams pieredzes trūkums. Juridisko un citu apsaimniekošanas jautājumu pārzināšanas nolūkā būtu nepieciešami kursi. Vienīgā zināšanu papildināšanas iespēja ir Rīgā, un mācības nav lētas – Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas organizētie kursi maksā 140 latu. Taču, lai ātrāk uzkrātu apsaimniekošanas iemaņas un mazāk kļūdītos, bez zināšanām tomēr neiztikt. Arī viss līdz šim veiktais liecina, ka visi jaunajā darbā iekļāvušies, tanī skaitā Domes ar dzīvokļu privatizāciju saistītie darbinieki, taustās un meklē pareizāko sabiedrības izveides risinājumu.
– Nākamajiem noteikti būs vienkāršāk, – atzīst K.Litvina un uzsver, ka atpakaļceļa vairs nav. Turklāt mājas apsaimniekošanas sabiedrību svarīgi ne vien izveidot, vēl būtiskāk padarīt tās darbību mērķtiecīgu, lai cilvēki nepiedzīvotu vilšanos.
