Jaunsvirlaukas pagasta Mežciemā Jelgavas mežsaimniecības darbiniekiem celtā Liepu ielas 3.māja ekspluatācijā nodota pirms 21 gada.
Jaunsvirlaukas pagasta Mežciemā Jelgavas mežsaimniecības darbiniekiem celtā Liepu ielas 3.māja ekspluatācijā nodota pirms 21 gada. Nams vēl nebija pabeigts, kad īrnieki iesaistījušies savu dzīvokļu izveidē. Pēc tam visi aktīvi piedalījušies mājas apkārtnes labiekārtošanā – stādījuši dzīvžogu un sudrabegles, iekopuši zālienu, veidojuši puķu dobes. Stādu iegādi un tehnikas izmantošanu finansējusi mežsaimniecība, bet iedzīvotāji, būdami vienai darba vietai – mežsaimniecībai – piederīgi, uz talkām nav bijuši skubināmi.
Toreizējo iemītnieku pamatsastāvs un vienotība namā saglabājusies vēl līdz šai dienai. Iespējams, tam bijusi sava nozīme, kad īrnieki līdz ar privatizācijas pirmajām vēsmām sprieduši par mājas apsaimniekošanas uzlabošanu. Bet – par visu pēc kārtas.
Līdz ar pārmaiņām mežsaimniecības statusā māja nonākusi Jaunsvirlaukas pagasta pārziņā, kas par apsaimniekošanu rūpējies visai nosacīti. 1997. gada jūnijā notikusi pirmā iedzīvotāju sapulce, kurā par lietderīgāku atzīts mājas apsaimniekošanu organizēt pēc pašu iniciatīvas. Jaunsvirlaukas pašvaldība lēmumu uztvērusi ar izpratni un piekritusi, ka mājas iedzīvotāju īres nauda nonāk Liepu ielas 3. mājas rīcībā.
Oficiāli dzīvojamā nama pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums (vienkāršākā apsaimniekošanas forma) tapis pagājušā gada novembra sākumā. Mājai izvēlēts nosaukums «Mežliepas». Tolaik par īpašniekiem privatizācijas ceļā bija kļuvuši 14 dzīvokļu īrnieku, bet nu viņiem pievienojušies arī atlikušo divu dzīvokļu iemītnieki.
Saskaņā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu dzīvokļu īpašnieki uzdod pārvaldniekam pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju ar tai piesaistīto zemes gabalu atbilstoši īpašnieku norādījumiem. Savukārt īpašnieki apņemas segt pārvaldnieka izdevumus mājas un tai piesaistītās zemes apsaimniekošanai.
Pilnvarojuma līgumā atsevišķas nodaļas veltītas īpašnieku, kā arī pārvaldnieka tiesībām, pienākumiem un atbildībai. Cita starpā šie nosacījumi paredz, ka zaudējuma nodarīšanas gadījumā citiem īpašniekiem (lasi: mājas īpašumam kopumā) vainīgais dzīvokļa īpašnieks atbild tiesību aktu vai īpašnieku sapulcē pieņemto lēmumu noteiktajā kārtībā. Viņam jāapmaksā pārvaldniekam visi zaudējumi, kas radušies paša un ar viņu kopā dzīvojošo personu vainas dēļ, kā arī līgumsods – desmit procentu no zaudējumu summas. Pagaidām, kā atzīst mājas pārvaldnieks Pēteris Baranovskis, sankcijas nav lietotas. Taču dokumentāls saistību apliecinājums ir nepieciešams.
Savukārt, lai pārvaldnieks izdarītu nopietnākus remontus, kuru summa pārsniedz 500 latu jeb pusi no gada tāmē paredzētajiem ieņēmumiem, ir vajadzīga īpašnieku sapulces piekrišana.
Līguma maksājumu un finansu sadaļa paredz, ka apsaimniekošanas izdevumus īpašnieki sedz proporcionāli katra īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai. Par kopējās platības kvadrātmetru īres maksa ir desmit santīmu – par trim santīmiem lielāka nekā Jaunsvirlaukas pagastā. Ja īpašnieki maksājumus neizdara laikus, jāmaksā līgumsods – desmit procentu no kopējās parāda summas. Maksu par apsaimniekošanu iespējams mainīt, ja par to vienojas divas trešdaļas īpašnieku.
Lai uzkrātu līdzekļus mājas kapitālajam remontam un atjaunošanai, pārvaldnieks veido mājas atjaunošanas rezerves fondu, kurā no ikmēneša maksājumiem par mājas kopīpašuma pārvaldīšanu tiek ieskaitīti 20 procentu līdzekļu. Naudas uzglabāšanai un norēķiniem Mežliepu mājai bankā atvērts savs konts.
Ir ievēlēta arī kasiere. Īpašnieki pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā vienojušies, ka pārvaldnieks par pienākumu izpildi ir atbrīvots no īres maksas, bet kasierei jāmaksā tikai puse īres naudas.
Kopš izveidota no pašvaldības neatkarīga apsaimniekošanas sistēma, Mežliepās veikti arī nopietni remontdarbi. Pats galvenais – 600 kvadrātmetru platībā uzklāts jauns jumta segums. Gludās jumta konstrukcijas dēļ tas sagādājis problēmas ne vien augšstāva iedzīvotājiem: gar stāvvadiem mitrums nonācis līdz pat pirmā stāva telpām. Jumta remonts izmaksāja nepilnus trīs tūkstošus latu. Tādas naudas mājas kasē tolaik, protams, nebija. Līdzekļus aizdeva SIA «Jelgavas mežs». Pretī nāca arī pašvaldība. Daļēji nomainīti atsevišķi ar apkuri saistīti santehnikas mezgli, sakārtotas ieejas nojumes un ārdurvis. Nama kāpņu telpās kosmētiskais remonts nav taisīts gadus desmit, taču tās izskatās daudz labāk nekā daža laba pilsētas mājas kāpņu telpa gadu pēc remonta. Šovasar nama otrajā pusē firma «Unisan» nokrāsojusi nolupušo un notecējušo fasādi.
Pašlaik pārvaldniekam visnopietnākās raizes sagādā apkure. Šis acīmredzot būs pēdējais gads, kad «Jelgavas mežs» nodrošina apkuri ne vien savā administratīvajā ēkā, bet arī trīs tuvējās savulaik mežsaimniecībai piederējušajās mājās, veikalos un pastā. Iepriekšējā gadā apkures maksa bijusi pat vairāk nekā apmierinoša. Par gandrīz 70 kvadrātmetru liela trīsistabu dzīvokļa apsildi bijis jāmaksā vidēji 17 latu. Šoziem acīmredzot maksa augšot. Bet svarīga ir arī turpmākā stabilitāte un tas, lai vienā jaukā brīdī firma dzīvojamo māju apkuri neatzīst par nelietderīgu. Uzstādīt un uzturēt savu katlumāju būtu sarežģīti ne tikai finansiāli. Būtu arī citas problēmas, piemēram, kur rast vietu cietā kurināmā uzglabāšanai. P.Baranovskim katras ēkas apkures atsevišķais risinājums gan nešķiet racionālākais. Savulaik lokālās katlumājas bijušas daudzviet, arī Ozolniekos. Pēc tam drošības un citu apsvērumu dēļ no šīs taktikas atteikušies.
Citus nopietnus sarežģījumus mājas tālākā apsaimniekošanā un uzturēšanā pārvaldnieks Pēteris Baranovskis nesaskata. Ik mēnesi viņu kasē nonāk ap 80 latu. Lielus kalnus gāzt par tādu naudu nevar, bet kārtību uzturēt gan iespējams. Ņemot vērā mājas statusu, pārvaldnieks domā, ka nepieciešamības gadījumā arī bankām nevajadzētu atteikt aizdevumu. Savukārt ikdienišķo remontdarbu reizēs no svara ir pašmājas vīriešu santehniķa, galdnieka un citu vīru darbu iemaņas. Bet mājas apkārtnes sakārtošanai notiek talkas. Pavasaros un rudeņos iedzīvotāji šiem darbiem pievēršas vai katru ceturtdienu. Pārējā laikā – atbilstoši vajadzībai. Sniega tīrīšanu organizē kāpņu telpu vecākie, bet par kāpņu telpu tīrību gādā paši iedzīvotāji atbilstoši grafikam.
Pagājušā gada nogalē visi atzīmējuši savas mājas 20 gadu jubileju. Sarīkojums noticis kamīntelpā mājas pagrabstāvā, kur kādreiz bijusi civilās aizsardzības klase. Vajadzības gadījumā tur iedzīvotāji var rīkot plašākas svinības. Lielākas rocības gadījumā kamīntelpā, tāpat kā telpā, kur bērniem uzspēlēt galda tenisu un novusu, varētu uzlikt jaunu grīdu un labāku sienu segumu. Taču uzreiz visu nevar gribēt un pirmajos mājas patstāvīgas apsaimniekošanas gados tas vēl nav pa spēkam.
P.Baranovskis ir apmierināts, jo viņam neesot pamata gausties par iedzīvotāju neatsaucību vai īres nemaksāšanu. Lai nu kas, bet norēķini simtprocentīgi visiem esot svēta lieta. Vienotība saglabājusies vēl kopš mežrūpniecības saimniecības laikiem, kaut arī daži no toreizējiem darbiniekiem jau ir pensionāri, citi mainījuši nodarbošanos. Sākotnējais kodols un savstarpējā labvēlība, pēc iedzīvotāju domām, vairo sapratni, arī risinot daudzus ikdienišķus jautājumus. Viņuprāt, pilsētā kas tamlīdzīgs nemaz nav iespējams, jo tur cilvēki ir pārāk dažādi un reta ir māja, kur nav apmeties kāds nelabvēlīgai ģimenei piederīgais. Tādā atmosfērā par vienprātību un godprātību neesot ko domāt.
