4. septembrī Jelgavā, Lielajā ielā 20a, LSDSP birojā notika Koordinācijas padomes pirmā sēde.
4. septembrī Jelgavā, Lielajā ielā 20a, LSDSP birojā notika Koordinācijas padomes pirmā sēde. Jaunizveidotās padomes mērķis ir cīņa pret grozījumiem Pensiju likumā.
Interesanti, ka kopā bija pulcējušies pārstāvji no visai dažādiem politiskiem spēkiem: Jaunās partijas, LSDSP, demokrātiskās partijas «Saimnieks», apvienības PCTVL, LZS, kā arī no organizācijas «Helsinki – 86». Kā zināms, šīs parijas pārstāv gan labējo, gan centrisko, gan arī kreisi noskaņoto politisko spēku nometnes. Kā izteicās paši padomes locekļi, spert šādu soli viņus piespiedusi pašreizējās valdības politika, kas ir pilnīgā pretrunā ar iepriekšminēto partiju nostāju šajā un citos valstij svarīgos jautājumos.
Sākot preses konferenci, bijušais zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs norādīja, ka finansu situācija valstī sāk stabilizēties, uz ko norādot fakts, ka vidējā darba alga esot palielinājusies. Tātad izmaiņas Pensiju likumā ir pārsteidzīgas. Viņš ierosināja palielināt budžeta ienākuma daļu, bet nesamazināt izdevumus. To esot iespējams panākt ar valstij veselīgu nodokļu politiku, ņemot par piemēru Igaunijas variantu. Igaunijā tiek samazināti nodokļi, lai piesaistītu ārzemju investoru kapitālu, nevis palielināti, kā tas notiek Latvijā, turklāt neproporcionāli (ienākuma nodoklis cēlies par 12,2%, bet sociālais – par 4,6%). Tāpat eksministrs sūdzējās par pašreizējās valdības «šokterapiju» finansu krīzes likvidēšanā, taču arī pats nevarēja paskaidrot, ar kādiem līdzekļiem līdz gada beigām šo problēmu var novērst.
Jaunās partijas pārstāve, 7. Saeimas deputāte Jevgeņija Stalidzāne par galveno iemeslu Pensiju likuma problemātikā izvirzīja tā grozīšanas steidzamību, kas pirmām kārtām nav bijusi korekta pret opozīcijas partijām. Tāpat viņa pārmeta Tautas partijai un tās vadītājam Andrim Šķēlem pārlieku diktatorisko vadības stilu, taču jāatgādina, ka pašreizējo valdību vada triju partiju koalīcija, nevis tikai Tautas partija. Pensiju likuma grozījumi, viņasprāt, smagi skaršot arī izglītības sistēmu, jo no darba būs jāaiziet daudziem pensionētiem skolotājiem, bet jaunu vietā nebūšot.
Savukārt «Helsinki – 86» valdes loceklis Aivars Blūmfelds pret grozījumiem Pensiju likumā iestājās divu iemeslu dēļ – pirmkārt, Latvijā nav tik augsts dzīves līmenis, lai tās iedzīvotājiem piemērotu šos likuma grozījumus, bet, otrkārt, tika minēts mūža ilgums.
Opozīcijas partijas izteica pārmetumus par valdību veidojošo partiju biedru nedisciplinētību, paužot savu viedokli, kas ne vienmēr sakrītot ar oficiālo nostāju, taču izrādījās, ka arī opozīcijas rindās ir nesaskaņas. Tā, piemēram, «Helsinki – 86» ar prezidentes palīdzību grib panākt Saeimas atlaišanu, kamēr sociāldemokrāti un Jaunās partijas pārstāvji pret to asi iebilda, norādot, ka pietiktu tikai ar valsts galvas nomaiņu.
Runājot par referenduma prognozēm, opozicionāri cilāja pagājušajās vēlēšanās iegūto rezultātu slejas un sacīja, ka 134 195 parakstu esot iespējams savākt, taču referendumu, kas izmaksās vienu miljonu latu, novērst varot tikai valdības piekāpšanās. Pēc P.Salkazanova domām, koalīcijas partijas premjeru piespiedīs uz šādu soli. Vēl viņš piemetināja, ka galvenais un īstenais šo kaislību mērķis ir A.Šķēles vēlme par katru cenu noturēt valdību visus trīs gadus, tādējādi demonstrējot stabilitāti un strādātprasmi vēlētāju acīs. Viņaprāt, valdības stabilitāte ir atkarīga tikai no premjerministra vēlēšanās sadarboties un iešanas uz kompromisiem.
Preses konferences noslēgumā tika paziņots, ka Koordinācijas padome vēl joprojām ir atklāta un tās darbā tikšot aicinātas iesaistīties gan arodbiedrības, gan Pensionāru federācija, gan arī citas sabiedriskās organizācijas, kuras ir gatavas darboties, lai Pensiju likuma grozījumi tiktu atcelti.
