Man paliek ap sirdi pavisam grūti, kad jāiet uz veikalu iepirkties.
Man paliek ap sirdi pavisam grūti, kad jāiet uz veikalu iepirkties. Eju gan, bet neesmu droša, vai atkal kādam pārtikas produktam cena pa nakti nebūs paaugstināta. Visur tagad vaino benzīna cenu kāpumu. Bet vai nu tā būs? Es parēķināju – šoferim pa pilsētas veikaliem preci vadājot, nav jānobrauc pat simts kilometru. No kurienes tad tāds cenu pieaugums? Vēl pirms kāda laiciņa «Jelgavas dzirnavnieka» veikalā, kas turpat līdzās benzīntankam, auzu pārslu kilogramu varēju nopirkt par 35 santīmiem, bet nu jau, skatos, tā cena ir kāpusi līdz 50 santīmiem. Vai tad tik daudz vajag benzīnam – 15 santīmu no katra kilograma? Ķīnieši mums rīsus var piegādāt par 40 santīmiem kilogramā. Vai viņiem īsāks ceļš būtu vedams?
Arī Jelgavas Piena kombināta ražojumi ir kļuvuši dārgāki. Piena litrs tagad jau maksā 28 santīmus. Tas nozīmē, ka piena vedējam katrs kilometrs izmaksā pa divi santīmi no litra. Var jau būt, ka es, vecs cilvēks, neko vairs nejēdzu. Bet rīta agrumā, bez miega gultā vārtīdamās, mēģinu sarēķināt, kā man ar tiem desmit piecpadsmit latiem, kas no pensijas paliek, kad maksājumi nokārtoti, iztikt. Agrāk piena krūzīti tikai pa retam varēju izdzert, bet nu arī to vairs nevarēšu. Par siera šķēlīti vai ko citu garšīgu nemaz nesapņoju.
Tā pati vecā Kačiņa
