«Ne dome viņus salaulāja, ne izšķīra,» šķirtnieku traci pašvaldībā skaidro juriste
Kopš 21. oktobra jelgavnieks Andžejs Krasovskis sarakstē ar Jelgavas Domi cenšas panākt, lai no viņa dzīvokļa Meiju ceļā 18 izdeklarē bijušo sievu Tatjanu. Tomēr notāra apstiprinātie argumenti, ka laulātajiem kopīgu bērnu un mantas nav, pašvaldībai nešķiet pietiekami, lai 32 gadus vecā Andžeja aicinājumu īstenotu. Turklāt, uzzinājusi par viņa vēlmi anulēt deklarēto dzīvesvietu, šķirtā sieva devusies uz tiesu, jo kopdzīves laikā esot iegūta un nu dalāma manta. Juriste Gita Aizpure komentē – strīds par deklarēšanos, visticamāk, ir tikai redzamā puse pāra dziļākā konfliktā.
Tatjana un Andžejs apprecējās 2002. gada 27. jūlijā, bet pēc 11 gadiem pērn 29. maijā šķīrās. «Vīram ir dzīvoklis, sievai – dārza māja. Par to viņi vienojušies pie notāra. Atbilstoši normatīviem 30 dienu laikā pēc laulības šķiršanas nekādas pretenzijas netika iesniegtas, līdz ar to laulības tiesiskās attiecības tiek izbeigtas,» «Ziņām» saka šķirtā A.Krasovska pārstāve Oksana Ignatova.
Pērnruden viņš vērsās Jelgavas Domē, aicinot pašvaldību anulēt deklarētās dzīvesvietas ziņas bijušajai sievai. Tomēr 11. novembrī no Īpašumu konversijas pārvaldes vadītājas Sigita Beļakas saņēma atteikumu. Tā speciāliste rīkojusies, jo uz 22. oktobra uzaicinājumu Tatjanai iesniegt pašvaldībā paskaidrojumu un pamatojumu, kādēļ drīkst būt deklarēta Meiju ceļa dzīvoklī, sieviete Īpašumu konversijas pārvaldei uzrādījusi 4. novembrī Jelgavas tiesā iesniegtu prasību par laulāto kopdzīvē iegūtās mantas sadali pēc šķiršanās.
Tādējādi pašvaldība uzskata, ka līdz tiesvedības iznākumam tai nav tiesību anulēt deklarētās dzīvesvietas ziņas. Dome arī atsaucas uz Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, kas noteic – ziņas par dzīvesvietu var anulēt, ja personai nav tiesiska pamata tur dzīvot vai ja tā sniegusi nepatiesu informāciju. Pašvaldība skaidro – tai nav pamata uzskatīt, ka šķirtā sieva mānītos. Tā atsaucas arī uz Augstākās tiesas Senāta atzinumu, ka tādi strīdi risināmi civiltiesiskā kārtībā un deklarētās dzīvesvietas ziņas anulējamas tikai pēc tiesvedības izbeigšanas.
Kamēr tiesa T.Krasovskas prasību nav izskatījusi, Dome norāda, ka pietiekams pamats viņu neizdeklarēt ir arī fakts, ka sieviete bijušā vīra dzīvoklī ikdienā mitinās.
Diplomēta juriste Gita Aizpure, kas specializējusies ģimenes tiesībās, tajā skaitā laulību šķiršanas un saskarsmes tiesību noteikšanas jautājumos, tikai virspusēji izvērtējot šo gadījumu, atzīst – Jelgavas Domes rīcība ir atbilstoša normatīviem. «Dome ir administratīva iestāde, tā nevar pieņemt lēmumus, ja sākta tiesvedība. Pašvaldībai jāpaliek nogaidošā pozīcijā, kamēr sieviete izmanto viņai ar likumu dotās tiesības,» saka G.Aizpure. Viņa skaidro, ka pat pēc ar notāra apliecinājumu šķirtas laulības puses var vērsties tiesā, ja uzskata, ka radušies būtiski apstākļi apstrīdēt iepriekš pieņemtu lēmumu. «Es gan stipri apšaubu, vai šajā gadījumā to varēs pierādīt,» viņa piebilst.
Taču juriste arī akcentē, ka strīdā kaut kas līdz galam nav zināms, lai gan vēlme dzīvot bijušā vīra dzīvoklī ir būtisks iemesls tādai rīcībai. «Ja viņai palikusi vasarnīca, deklarēt savu dzīvesvietu var tur, tādēļ konflikta būtība nav meklējama dzīvesvietas deklarēšanas jautājumā,» komentē G.Aizpure. Viņas pieredze liecina, ka parasti pilnīga taisnība nav nedz vienai, nedz otrai pusei. Tādēļ juriste iesaka bijušajiem laulātajiem, kas mierīgā ceļā spējuši izšķirties pie notāra, apmeklēt mediācijas speciālistu, jo sarunā ar viņu «izcelsies dziļāka šā konflikta sakne». ◆
