Baltijas Studiju centrs ir pabeidzis visai vērienīgu pētījumu «Sabiedrības informētība un attieksme pret sociālo apdrošināšanu».
Baltijas Studiju centrs ir pabeidzis visai vērienīgu pētījumu «Sabiedrības informētība
un attieksme pret sociālo apdrošināšanu». Iepriekš šāda rakstura pētījums izdarīts 1996. gadā. Ar centra sagatavoto pārskatu iepazīstinām arī «Ziņu» lasītājus.
Salīdzinājumā ar 1996. gadu cilvēku informētība un izpratne par sociālo apdrošināšanu ir kļuvusi labāka. Tomēr lielā daļā sabiedrības skaidrības par sociālās apdrošināšanas reformu un it īpaši pensiju reformu ir maz, sevišķi tas sakāms par krievu tautības respondentiem. Cilvēkiem nav arī noteiktas attieksmes pret sociālo apdrošināšanu un tās reformu. Daudzi neuzticas valstij un sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgspējai.
Lai gan informētībā un izpratnē ir «baltie plankumi» un dažas grupas (jaunieši, nelatvieši, zemnieki, mazo uzņēmumu vadītāji) ir mazāk informētas, tomēr pieaug cilvēku interese un vēlme būt šajā sistēmā iesaistītiem un iegūt sociālu aizsardzību.
Gandrīz puse (46 %) respondentu apgalvoja, ka par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu neko nav dzirdējuši. Tie ir jaunieši (30 g. v. un jaunāki) un vecākā gadagājuma (61 g. v. un vecāki) cilvēki. Būtiska atšķirība informētībā pastāv starp latviešiem un krieviem. Kaut ko par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu ir dzirdējušas divas trešdaļas aptaujāto latviešu un tikai viena trešdaļa krievu. Tikai 8 procenti respondentu uzskatīja, ka viņiem pieejamā informācija par sociālās apdrošināšanas sistēmu ir pilnīgi pietiekama, 28 procenti novērtēja šo informāciju kā drīzāk pietiekamu, 42 procenti – kā drīzāk nepietiekamu, bet 22 procenti – kā ļoti nepietiekamu.
Darba devēju aptaujā apmēram puse kaut ko zināja vai bija dzirdējuši par sociālās apdrošināšanas reformu, bet 46 procenti par to nebija dzirdējuši. Iedzīvotāju informētību šajā jomā būtiski ietekmē uzņēmuma lielums un piederība valsts vai privātajam sektoram, kā arī darba devēja tautība. Starp uzņēmuma lielumu un vadītāja informētību pastāv sakarība: jo lielāks darbinieku skaits uzņēmumā, jo informētība par reformu ir labāka.
Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji par sociālās apdrošināšanas reformu bija dzirdējuši 86 procentos gadījumu, turpretī no privāto uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem par reformu bija informēta tikai puse aptaujāto. Daudz sliktāk par reformu bija informēti krievu uzņēmēji.
Pēc aptaujas datiem, galvenais iedzīvotāju informācijas avots ir centrālā prese. Pēdējā pusgada laikā informāciju par pabalstiem un pensijām centrālajā presē bija lasījuši 70 procentu respondentu.
Reģionālajā presē par pensijām un pabalstiem tajā pašā laikā informāciju bija lasījuši 50 procentu aptaujāto, lielākoties vecākā iedzīvotāju daļa, visretāk – jaunieši. Visbiežāk informāciju par sociālās apdrošināšanas sfēru vietējā presē bija lasījuši Zemgales iedzīvotāji.
Tikai piektās daļas aptaujāto respondentu (21 %) atbildes liecināja, ka viņi ir ieguvuši kādu informāciju par pensijām un pabalstiem, klausoties radioraidījumu «Tas esi tu pats». Tikai 39 procenti respondentu bija redzējuši bukletus un guvuši informāciju no tiem.
Darba devēji ir labāk informēti par sociālās apdrošināšanas jautājumiem nekā darba ņēmēji, un viņiem raksturīga plašāka un regulārāka dažādu informācijas kanālu izmantošana. Uzņēmēji lielāku nozīmi informācijas ieguvē piešķir centrālajai presei, aģentūras izdotajiem bukletiem un VSAA filiāļu apmeklējumiem. Sociālās apdrošināšanas informācijai lielāku vērību velta lielo uzņēmumu un publiskā sektora uzņēmumu vadītāji.
Par sociālās apdrošināšanas reformu vairāk interesējas valsts un pašvaldību un jaukta īpašuma uzņēmumu vadītāji nekā privāto uzņēmumu īpašnieki un vadītāji. Tā, par reformu bija dzirdējuši 68 procenti valsts uzņēmumu vadītāju un 46 procenti privāto uzņēmēju. Mikrouzņēmumos ar darbinieku skaitu līdz deviņiem šo informāciju bija ieguvuši 36 procenti vadītāju.
Visnepietiekamākās ir iedzīvotāju zināšanas par sociālās apdrošināšanas budžeta veidošanos. Šajā jomā savas zināšanas visbiežāk atzina par nepietiekamām un ļoti nepietiekamām attiecīgi 41 un 34 procenti aptaujāto. Viszemāk savas zināšanas novērtēja jaunieši un pensijas, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēki.
Arī uzņēmēji savas zināšanas par sociālās apdrošināšanas budžeta veidošanos novērtēja kā visvājākās: trešdaļa aptaujāto uzņēmēju atzina, ka zināšanas ir drīzāk nepietiekamas, bet par ļoti nepietiekamām tās novērtēja 13 procentu respondentu. Jautājumā par to, kā sociālās apdrošināšanas iemaksas ietekmē darbinieku iespējas saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, tikai ceturtā daļa uzņēmēju savas zināšanas novērtēja kā pilnīgi pietiekamas.
Lielākā iedzīvotāju daļa (81 %) ir informēta par to, ka bezdarbnieka pabalstu ietekmē sociālo apdrošināšanas iemaksu lielums. 94 procenti respondentu ir informēti par to, ka vecuma pensijas ir atkarīgas no sociālās apdrošināšanas iemaksu lieluma. Tomēr ievērojami mazāks iedzīvotāju skaits ir informēts par specifiskākiem sociālās apdrošināšanas jautājumiem.
Aptaujātie vairāk ir informēti par tiem jautājumiem, kas viņiem aktuāli. Savukārt zinošāki par sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensijām ir tie, kuri ir izmantojuši VSAA pakalpojumus. Salīdzinoši sliktāk informēti ir iedzīvotāji, kas atrodas ārpus aktīvā darba tirgus – pensionāri, studenti, tie, kas strādā savā ģimenes saimniecībā.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav pietiekami informēti ne par vienu no pensiju sistēmas līmeņiem. Par 1. pensiju sistēmas līmeni (valsts vecuma pensijām) pietiekami informēti, pēc pašu vērtējuma, bija 16 procentu respondentu, par 2. pensiju sistēmas līmeni (valsts fondētajām pensijām) – 8 procenti, bet par 3. pensiju sistēmas līmeni (privātajiem pensiju fondiem) – tikai 5 procenti aptaujāto. Jāsecina, ka iedzīvotājiem ir vajadzīga plašāka informācija par visiem pensiju sistēmas līmeņiem, it īpaši par privātajiem pensiju fondiem un valsts fondētajām pensijām. Ir jādod izskaidrojums par šo līmeņu darbību, par to, kādas iespējas un garantijas tie dod.
Iedzīvotāji visbiežāk vēlētos iegūt papildu informāciju par slimības pabalstiem, sociālās apdrošināšanas reformu, vecuma pensijām un sociālās apdrošināšanas budžeta izlietojumu, kā arī par bezdarbnieka pabalstiem.
Privātajā sfērā un valsts vai pašvaldību iestādēs nodarbinātie biežāk nekā budžeta iestādēs strādājošie vēlējās iegūt informāciju par bezdarbnieka pabalstu un bezdarbnieka stipendiju. Budžeta iestāžu darbinieki visbiežāk izrādīja vēlmi uzzināt papildus par slimības pabalstiem. Tā var būt liecība, ka privātsektorā nodarbinātie izjūt lielāku nedrošību par savu darbavietu.
Būtiskākie iemesli, kas traucē izprast sociālās apdrošināšanas jautājumus, ir informācijas sarežģītība un sociālās likumdošanas biežā mainība. Nākamais visbiežāk minētais iemesls bija paškritiska norāde, ka cilvēki neinteresējas par šiem jautājumiem. Vēl aptaujas dalībnieki atzīmēja, ka cilvēki neuzticas amatpersonu sniegtajai informācijai. Zīmīgi, ka to visbiežāk norādīja nelatviešu respondenti.
Preses analīze liecina, ka avīzēs pārsvarā tiek publicēti informatīva rakstura materiāli, īsziņas, intervijas, diskusijas, komentāri. Diezgan būtisku vietu sociālās apdrošināšanas jautājumu atspoguļošanā presē ieņem atbildes uz lasītāju vēstulēs izteiktajiem praktiskajiem jautājumiem.
Izskaidrojumu par pensiju reformu gandrīz nemaz nav reģionālajā presē. Taču preses analīze liecina, ka sociālajai apdrošināšanai visvairāk uzmanības ir veltīts «Zemgales Ziņās», un aptaujas rezultāti pierāda, ka Zemgales iedzīvotāji ir guvuši vairāk informācijas par šo sfēru nekā citu reģionu respondenti.
