Pagājušajā gadā sākto izstāžu maratonu Jelgavas Mākslinieku biedrība turpina arī jaunā gada pirmajā mēnesī. Kā zināms, Sv.Trīsvienības tornī mēneša sākumā atklājām Mārītes un Aleksandra Djačenko keramikas izstādi, Linda Freiberga izstādījusi savus darbus Lielplatones muižā, janvāra un februāra mijā Mārītes Leimanes un Ulda Rogas personālizstāde būs apmeklējama Dobelē, bet pagājušajā nedēļā Ilze Ezerniece tikās ar skatītājiem savā gleznu izstādē Rīgā, Latvijas Valsts arhīvā.
Es pieņemu, ka jelgavnieki viņas darbus lielākā skaitā nav redzējuši, lai gan viņa aktīvi piedalās visās Jelgavas Mākslinieku biedrības izstādēs un plenēros, arī personālizstādes labprāt rīko. Kopizstāžu raibajās ekspozīcijās, kurās valda kolēģu visai košie un krāsainie darbi, I.Ezernieces gleznas it kā, tēlaini runājot, pieraujas maliņā, padod ceļu citiem, enerģiskākiem māksliniekiem. Tās neizceļas arī ar lieliem formātiem, spilgtiem krāsu salikumiem.
Patiesi, I.Ezernieces gleznās dominē maigi toņu kārtojumi, viss balstīts uz krāsu harmoniju. Arī sižeti nav stāstoši, drīzāk tie ir kontemplatīvi ievirzīti dabas vērojumi, kuros par sevi stāsta pašas krāsas, atspoguļojot autores noskaņojumus. Pasaules racionālajā un ambiciozajā kaleidoskopā mākslinieces darbi runā par cilvēka garīgās un jūtu pasaules mazāk tveramajām niansēm. Tie ir pat nedaudz romantiski iekrāsoti un noteikti intīmi vēstījumi par sievietes jūtu trauslumu. ◆
I.Ezernieces glezniecības smalkās nianses un jūtīgums vislabāk uztverams tieši personālizstādēs, kurās var lēnām iet no darba uz darbu, iegrimt klusumā un mākslinieces iekšējās pasaules tikko tveramajās kustībās.
