Skolotāju darba samaksa, mazo lauku vidusskolu pastāvēšana, latviešu valodas mācīšana latviešu un mazākumtautību skolās, smagās skolēnu somas un Jelgavas 1. pamatskolas slēgšana – šie un citi jautājumi tika aktualizēti, nule sastādītās valdības izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei («Vienotība») tiekoties ar iedzīvotājiem Jelgavā.
Lielākā daļa no tikšanās dalībniekiem bija skolu pedagogi un vadītāji, kā arī partijas «Vienotība» biedri. Nemanīja pārstāvjus no mazākumtautību skolām, par kurām tika diskutēts vairāk. Ministre atzina, ka tajā pašā otrdienā Rīgā pie Ministru kabineta ēkas bija noticis «smags» pikets, kurā sapulcējušies Latvijas Krievu savienības pārstāvji pauda nostāju pret latviešu valodas lomas palielināšanu mazākumtautību skolās. I.Druviete uzsvēra, ka šajās skolās noteikti jāpaliek mazākumtautības kultūras un valodas apguvei, taču visiem pārējie obligātajiem priekšmetiem no 2018. gada jātiek mācītiem latviski jeb valsts valodā.
«Pats galvenais ir sabiedrības informēšana un skaidrošana. Neko demokrātiskā sabiedrībā nevar izdarīt no augšas. Jāspēj pārliecināt mazākumtautību skolēnu vecākus, ka tas ir viņu bērnu interesēs. Panākumi latviešu valodas apguvē ir. Valodas lietojumam sabiedrībā vajag būt plašākam, bet tur vainīgs katrs, kurš ar savu mazākumtautību kaimiņu runā krieviski,» teica I.Druviete. Ministre sacīja, ka jaunā valdība ir pirmā, kas atjaunotajā Latvijas valstī ir deklarējusi pāreju uz obligātu vidējo izglītību.
Runājot par skolotāju algām, ministre piekrita klātesošajiem, ka ir nobriedusi situācija, kad vajadzētu to uzlabot, darīt pārskatāmāku un mazāk atkarīgu no skolēnu skaita klasē. Viņa prognozēja, ka to reāli varētu ieviest aiznākamā mācību gadā.
LLU interneta mājaslapā publiski izsludinātā ministres saruna ar augstskolas vadības pārstāvjiem, kā arī Jelgavas Domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu (ZZS) notika aiz slēgtām durvīm.
