Lauvastiesu no teju 239 tūkstošiem eiro, ko ZPR uzturēšanai pērn piešķīrusi valsts, iestāde izmantojusi tās darbinieku algošanai. Vēl vairāk par 2,17 miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas ZPR tranzītā pārskaitījusi pasažieru pārvadājumiem, bet trīsarpus miljonus eiro piesaistījusi no ES dažādu projektu īstenošanai. Valsts kontrole, kas izrevidējusi ZPR un pārējo četru reģionu divarpus gadu darbu, to sauc par nepārskatāmu, nekvalitatīvi plānotu un pavirši kontrolētu. Iestādes, kuras kontrole netieši iesaka pat likvidēt, tādam atzinumam nepiekrīt.
ZPR darbība nav vērtējama kā atbilstoša normatīvo aktu prasībām, turklāt tā nav efektīva, jo revīzijā konstatētas neatbilstības reģiona attīstības plānošanā un koordinācijā, atzinumu sniegšanā par vietējo pašvaldību plānošanas dokumentiem un sabiedriskā transporta pakalpojumiem piešķirtā finansējuma apsaimniekošanā – tā revīzijā secina Valsts kontrole.
Pašvaldības skrien pa priekšu
Revīzijā atklāts, ka ZPR nespēj izpildīt paša noteiktos uzdevumus, kas minēti attīstības plānošanas dokumentos. Kontrolei to ļauj secināt fakts, ka ZPR kā pašvaldību attīstības plānu īstenošanas kontrolētājus noteicis tādas institūcijas, tajā skaitā nozaru ministrijas, kuru darbu tas nemaz nespēj ietekmēt. Reģiona attīstības dokumenti ir novecojuši, turklāt tajos nav iekļauts investīciju plāns, kā domātos darbus paveikt.
Revidenti atklājuši, ka ZPR nespēj nodrošināt līdzsvarotas attīstības principu teritoriju izaugsmē. Par to liek secināt tas, ka, piemēram, 14 pašvaldībās izstrādātas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, bet tādas nav pašam Plānošanas reģionam. Savukārt piecas pašvaldības dokumentos izstrādājušas septiņu gadu plānus, kaut tik ilgu termiņu attīstības stratēģijā nav minējusi pat valsts.
Valsts kontrole uzsver, ka revidenti nav guvusi pārliecību, cik pamatoti ZPR divu gadu laikā Zemgales pasažieru pārvadātājiem zaudējumu segšanai pārskaitījis no valsts saņemtos 10,4 miljonus eiro, jo tas nav kontrolējis piešķirtās naudas izmantošanas likumību, lietderību un pareizību. Kontrole pauž, ka satiksmes firmu grāmatvedības dokumenti neatbilst normatīviem, tādēļ finanšu plūsma nav izsekojama. Pārvadātājiem arī nepamatoti izmaksāts avanss teju desmit tūkstošu eiro apmērā.
Revidenti secina, ka reģionālās politikas plānošana valsts un vietējā līmenī faktiski nenotiek, bet iestāžu uzturētie ES informācijas centri sniedz vispārīgas konsultācijas, pēc būtības dublējot šo funkciju ar citām iestādēm.
Kontrole saka – ja nozares ministrija tomēr lems par reģionu darbības turpināšanu, jāizstrādā to finansēšanas un darbības kārtības normatīvais regulējums.
Veips ZPR sauc par vidutāju starp varām
ZPR nepiekrīt Valsts kontroles paustajam viedoklim, ka tiek tērēti «lieli valsts budžeta līdzekļi, bet darbība – imitēta», komentē reģiona izpilddirektors Valdis Veips, kas ZPR vada tikai kopš pērnā gada nogales. Viņš uzskata, ka kontroles informācijā trūkst precizējumu, tādēļ plašsaziņas līdzekļos izskanējušie apgalvojumi ir pārsteidzīgi.
Veicot revīziju ZPR, kontrole neesot konstatējusi būtiskas nepilnības iestādes administrācijas darbā, un līdzvērtīgi novērtēts arī ES struktūrfondu Informācijas centra darbs, tādēļ V.Veipam nav saprotama valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas kritika.
V.Veips taisnojas, ka valsts budžeta dotācijas ir «tranzīta finansējums» sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai un ZPR tās tikai administrē, sadalot reģionālajiem pārvadātājiem, nevis kontrolē piešķiršanas lietderību.
Plānošanas reģioni esot nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, nodrošinot interešu pārstāvniecību un rūpējoties par līdzsvarotu reģionālo attīstību. Piemēram, Zemgalē pērn par trīsarpus miljoniem piesaistītās ES naudas renovēti muzeji, tīrītas upju gultnes, izveidoti amatniecības centri, izvietotas videonovērošanas sistēmas daudzās pilsētās un sekmēts tūrisma piedāvājums. ◆
