«Jelgavas roņi» gatavojas pasaules čempionātam Somijā
Starp četriem desmitiem sportistu, kas tika godināti sarīkojumā «Sporta laureāts 2014», bija arī kluba «Jelgavas roņi» vadītājs Aleksandrs Jakovļevs. Pats sumināmais – starptautisku ziemas peldēšanas sacensību medaļnieks un vēsturiskās Beringa šauruma pieveicēju stafetes dalībnieks – svētku pasākumā gan nebija klāt. Izrādās – atkal kārtējais starptautiskais starts, šoreiz Anglijā.
«Saņēmām uzaicinājumu no Kolina Hilla, kurš rīko starptautiskas sacensības Vindermera ezerā. Kolins ar ziemas peldēšanu aizrāvās pēc pasaules čempionāta pirms diviem gadiem Jūrmalā, kur viņš ieradās kopā ar Anglijas kluba «Serpentine» komandu un 450 metru izturības peldējumā izcīnīja zelta medaļu. Pirms tam darbojies dažādu sporta pasākumu menedžera lomā, tostarp arī Londonas olimpiādē, Kolins izlēma nodibināt pats savu ziemas peldēšanas brendu, un tā jau otro gadu notika «The Big Chill Swim»,» Aleksandrs stāsta, ka pirmajā gadā bijuši ap 200 dalībnieku no sešām valstīm, bet šogad jau teju 600 no deviņām. Latviju un Jelgavas klubu viņš pārstāvējis kopā ar Valentīnu Ivanovu, un pārveduši arī medaļas.
– Kādas distances peldējāt?
Sanāca četras vienā dienā – 30 metri brasā, 60 brīvajā stilā, tad vēl stafete un 450 metru izturības peldējums. Brasā ieguvu sudraba medaļu, bet stafetē abi ar Valentīnu kopā ar igauņu un somu peldētājiem izcīnījām bronzu.
– «Roņu» sezonas centrālais pasākums laikam gan būs pasaules čempionāts martā Somijā?
Tā ir, uz Rovaniemi «Jelgavas roņi» gatavojas braukt 15 cilvēku sastāvā. Bet pirms tam vēl būs iespējams pārbaudīt spēkus Latvijas čempionāta posmos Liepājā, Rīgā un sacensībās «Pirita Open» Igaunijā.
– Stāsta, ka Rovaniemi ziemas peldētājus gaida pats aukstākais čempionāts.
Pasaules galvenā Salaveča mītnē Lapzemē tā varētu būt. Starp citu, pats Salavecis mums jau pazīstams kopš Jūrmalas, kur viņš bija ieradies vērot, kā top Ginesa rekords lielākās dāvanu zeķes darināšanā. Aicinājām kopā peldēt, bet vīrs atrunājās, ka aukstā ūdenī varot ielīst tikai pēc izkarsēšanās somu pirtī. Kad pēc gada bijām uzaicināti uz Rovaniemi dalīties čempionāta rīkošanas pieredzē, viņš, gluži neticami, atcerējās gan «Jelgavas roņu» dāvāto cepurīti, gan mani vārdā.
– Vai ziemas peldētājiem ir svarīgi, cik auksts ūdens?
Kā kuram un arī kā kurā distancē. Īsajās man patīk aukstāks – no 0 līdz +2 grādiem. Ja jāpeld 450 metru, tad labāk kādi +5.
– Kā šajā ziņā bija Beringa šaurumā?
Mēs, 66 cilvēki no 16 valstīm, peldējām no Dežņeva raga Krievijā līdz Aļaskai Amerikā. Sākumā ūdens bija +8 grādu temperatūrā, naktī +2,5, bet uz Amerikas pusi jau ap +10, +11.
– Visas šīs temperatūras arī dabūjāt izbaudīt?
Jā, nopeldēju piecus stafetes posmus, bet pārējā laikā strādāju navigācijas komandā, liekot lietā savu burātāja pieredzi. Beringa šaurums, starp citu, navigācijā ir viena no bīstamākajām vietām pasaulē. Iepriekš tur ir bijuši arī trīs individuāli pārpeldēšanas mēģinājumi, taču neveiksmīgi. Tagad to izdarījusi stafetes komanda.
– Tā acīmredzot nebija sacensība uz ātrumu?
Tā bija ideja apvienot kontinentus stafetes veidā – roku pie rokas. Peldējām bez speciāla ekipējuma, kā «roņi» parastajā peldtērpā ar brillēm un cepurītēm. Pasākums ir reģistrēts Krievijas un Eiropas rekordu grāmatās, pieteikts arī Ginesa rekordam, bet Pasaules Atklātā ūdens peldēšanas asociācija to balsojumā atzinusi par gada notikumu, kas septembrī Skotijā tiks atzīmēts īpašā ceremonijā.
– Mūsu noliktais sarunas laiks mazliet pārcēlās, jo bijāt lidostā izvadīt olimpiešus?
Jā, gribējās izbaudīt tās izjūtas pirms ziemas lielākā sportiskā notikuma, novēlēt veiksmi.
– Vai neienāca prātā, ka ziemas peldētāji arī varbūt tā varētu, uz olimpiādi?
Kaut kur klusībā jau tāda doma rosās, taču skaļai izteikšanai droši vien pāragri. Pagaidām mūsu pamatprincips tomēr ir pieejamība visiem vecumiem. Taču nevar noliegt, ka no tradīcijas un veselīga rituāla ir izaudzis jauns sporta veids, kas jau pazīstams gan Eiropā un Amerikā, gan Āzijā, Austrālijā, Dienvidāfrikā, un nepārprotami piedzīvo attīstību. ◆
