Ministru prezidenta Andra Šķēles preses konferencē lauku žurnālistiem premjers uzsvēra, ka administratīvi teritoriālās reformas sakarā par konceptuālām lietām diskusijas vairs nenotiks.
Anna Afanasjeva
Ministru prezidenta Andra Šķēles preses konferencē lauku žurnālistiem premjers uzsvēra, ka
administratīvi teritoriālās reformas sakarā par konceptuālām lietām diskusijas
vairs nenotiks – valdība ir vienojusies par deviņām vēlētām reģionu pašvaldībām.
Tas nozīmē arī Eiropas Savienības prasību respektēšanu, kuras mērogi vienā administratīvajā teritorijā paredz apvienot vidēji 200 tūkstošu iedzīvotāju. Savukārt reģionu robežas, reģionu centri un daudzas citas lietas ir diskutējamas. Arī pagastu jeb pirmā līmeņa pašvaldības var aktīvi lemt par savu turpmāko reģionālo piederību, jo obligāta piesaistīšana nebūtu pareizākā taktika.
Koncepcija reģionālajām pašvaldībām paredz četras galvenās funkcijas: izglītība un veselības aizsardzība, ceļu tīkls un transporta nodrošinājums, kā arī vides infrastruktūra. Koncepcijā iestrādātās funkciju grupas un to finansēšanas iespējas tiks precizētas tuvākajos mēnešos.
Runājot par Pensiju likuma grozījumiem, A.Šķēle izteica cerību, ka referendumu rīkot tomēr nebūs nepieciešams, jo tas naudu sociālajā budžetā nevairos.
Uz jautājumu, kuri likumā pieņemtie grozījumi, pēc premjera domām, būtu labojami, A.Šķēle teica, ka varētu vēl izvērtēt strādājošo pensionāru jautājumu, kā arī norādīja uz netaisnīgo iepriekšējās Saeimas pieņemto pensiju pārrēķina modeli. Tieši viņa valdīšanas laikā pensionāriem tika dota iespēja strādāt un saņemt gan darba algu, gan pensiju. Taču toreiz situācija sociālajā budžetā bijusi gluži cita. Viņš kā negodīgu vērtē valdības rīcību, kad pagājušā gada vidū sociālajā budžetā valstī parādījušās «šķēres» starp ieņēmumiem un izmaksām, bet oficiāli tika pasniegts, ka viss ir vislabākajā kārtībā.
Situāciju Jēkabpils Cukurfabrikā A.Šķēle vērtē kā iepriekšējā zemkopības ministra bezatbildību. Jau pavasarī problēmu vajadzēja risināt, nevis nodarboties ar «acu aizmālēšanu». Nav attaisnojušās arī savulaik uz zemniekiem kā pārstrādes uzņēmumu akcionāriem jeb saimniekiem liktās cerības. Jēkabpils fabrikā biešu audzētājiem pieder 46 procenti akciju, tomēr viņiem nav izdevies bloķēt nepārdomātu lēmumu pieņemšanu. Un galu galā situācija tik un tā jāglābj valdībai. Tā arī piekritusi uzņemties risku, uzsākot intervences pasākumus cukura tirgū. Ja Jēkabpils Cukurfabrika bietes vispār nebūs spējīga pārstrādāt, valdība apsverot trīs variantus. Proti, izskata iespēju piedāvāt bietes pārstrādei Liepājas un Jelgavas cukurfabrikai, pieļauj, ka daļu biešu varētu pārstrādāt Lietuvā, kā arī apdomā iespēju kompensēt zaudējumus par izaudzētajām bietēm, ja tās nebūs kur likt.
