Zemkopības ministrijas izstrādātais nākamgada budžeta projekts lauksaimniecībā šonedēļ guvis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas akceptu.
Zemkopības ministrijas izstrādātais nākamgada budžeta projekts lauksaimniecībā šonedēļ guvis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas akceptu. Tā kā budžeta projektu Saeima sāks skatīt nākamnedēļ, pašlaik par galīgo variantu, kā ceturtdien preses konferencē teica ministrijas valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere, pāragri runāt. Tāpēc ministrijas speciālisti pievērsās pašu izstrādātajām pozīcijām.
Zemkopības ministrijas budžets veidots no 11 programmām, prioritāro lomu atvēlot subsīdijām. Kā zināms, šogad šim nolūkam paredzēto trīs procentu nodrošinājums sagādāja vislielākās grūtības. Nākamgad lauksaimnieku subsidēšanai paredzēts atvēlēt 17,1 miljonu latu jeb 43,3 procentus šāgada desmit miljonu vietā. Savukārt subsīdiju sadalījums sevī ietver vēl septiņas programmas. Augšņu kultūrtehniskajai ielabošanai atvēlētā summa no Ls 70000 šogad kāpināta līdz pusotram miljonam nākamgad. Ciltsdarbam un sēklkopībai paredzētie līdzekļi palikuši šāgada nepilnu sešu miljonu latu līmenī. Mainījies vienīgi programmas iekšējais sadalījums, par nepilniem 900 tūkstošu latu palielinot lopkopības īpatsvaru. Divkāršots kredītu garantiju fonds – nākamgad tas varētu sasniegt miljonu latu. Šogad fonda starpniecību izmantojuši 27 zemnieki, saņemot no Ls 1200 līdz 32000 lielus kredītus, kuru daļējā garantēšanā 30 procentu apjomā piedalījusies arī valsts. Augstas kvalitātes augkopības produkcijas ražošanas, kā arī ražošanas attīstības kopumā un tehniskās modernizācijas programmām atvēlētie resursi ir šāgada apjomā (1,2 un nepilni 6,6 miljoni latu). Subsīdiju sadalījumā ietvertas arī divas jaunas programmas – netradicionālo nozaru un lauku vides atbalsta, kā arī kvalitātes apliecinājuma un izcelsmes zīmes projekts, kam paredzēti attiecīgi 1,2 miljoni un 30000 latu.
Budžeta projektā otrais lielākais resursu pieaugums no 4,5 miljoniem šogad līdz 6,2 miljoniem latu nākamgad (15,7 procenti) paredzēts programmai «Lauksaimniecība», kas sevī ietver daudzas apakšprogrammas – augsnes auglības, ciltsdarba, lauksaimniecības koordinatoru darbu pagastos u.c. Liels līdzekļu īpatsvars – 12,4 miljoni latu jeb 31,5 procenti – budžetā atvēlēti izglītības programmai (šogad 11,8 miljoni). Šinī jomā neatrisināti palikuši divi ar augstāko izglītību un Lauksaimniecības universitāti saistīti jautājumi. Un proti, profesoru atalgojums un studentu kreditēšana. Pirmajai pozīcijai nepieciešami 300 tūkstošu latu, bet studentu kreditēšanai kā minimums vajadzīgi 600 tūkstošu latu. Zīmīgi, ka līdzekļus lauksaimniecības studentiem nav paredzējusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Lai gan Zemkopības ministrijas kopējais budžets ir gandrīz 40 miljonu, tā ietvaros bez papildu budžeta līdzekļiem atrisināt abus jautājumus neesot iespējams.
Pārējās programmās finansējums lielākoties palicis šāgada līmenī. Kopumā ministrijas budžeta līdzekļu īpatsvars audzis gandrīz par desmit miljoniem latu, ko pamatā veido jau minētā subsīdiju programma un pārējās programmas, kā arī sociālā nodokļa kompensācijām par 1996. gadu paredzētā nauda un inflācijas apmērs.
