Vasaras karstajās dienās Japānas galvaspilsētā reizēm bijis tik karsts, ka Tokijas zoodārza iemītnieki savas pusdienas saņēma sasaldētā veidā.
Augļu saldējums pērtiķiem
Tokija. Vasaras karstajās dienās Japānas galvaspilsētā reizēm bijis tik karsts, ka Tokijas zoodārza iemītnieki savas pusdienas saņēma sasaldētā veidā. Piemēram, pērtiķiem augļi tika iesaldēti lielos ledus blokos, tādējādi dzīvnieki tika vēl ilgāk nekā parasti nodarbināti ar ēšanu, reizē gūstot arī atvēsinošu veldzi.
Jauna graudu žāvēšanas ierīce
Berlīne. Vācu agrotehniķi izgudrojuši jaunu lauksaimniecības ierīci, kas labību dienas laikā žāvē ar saules sildītu gaisu, bet naktīs graudi uzņem mitrumu. Atbilstoši noregulējot gaisa plūsmu, tādā pašā veidā var tikt žāvēti arī citi lauksaimniecības augi, papildus tos neapsildot.
Disleksiju konstatēs zīdaiņa vecumā
Vašingtona. Kā atzinuši ASV zinātnieki, lasīšanas un pareizrakstības problēmas varēs atklāt jau zīdaiņa vecumā, pateicoties smadzeņu viļņu analīzei. Līdz šim tā saucamā disleksija lielākoties tika konstatēta tikai skolas vecumā. Jaunatklātā agrīnā diagnoze dod lielākas iespējas sasniegt pozitīvus terapeitiskus rezultātus.
Talantīgās cūkas regulē temperatūru
Kopenhāgena. Kā ziņojuši dāņu laikraksti, cūkas pašas esot spējīgas ar datora palīdzību regulēt kūts temperatūru un vēdināšanu. Cūku dresētājs Bjarne Pedersens atzinis, ka šie mājdzīvnieki ātri apgūstot nepieciešamās iemaņas, ja tās par labiem rezultātiem tiek pienācīgi atalgotas ar kārumiem. Vienīgi jāpiezīmē, ka Dānijā mīt aptuveni 11 miljonu cūku, un jāšaubās, vai visas ir pietiekami talantīgas. Citādi būtu jāsarosās cūkkopēju arodbiedrībai.
Drošāka elektrotīklu sistēma
Berlīne. Vācu un brazīliešu zinātnieki nolēmuši izstrādāt kontroles sistēmu, kas elektrotīklā sūtītu signālus, norādot uz vietām, kur pārrauti elektrības vadi vai arī konstatēta elektroenerģijas noplūde. Tādā veidā būtu iespējams bojātos elektrotīkla nogriežņus atslēgt. Brazīlijas laukos gandrīz ik dienas pieskaroties pārrautiem strāvas vadiem, aiziet bojā cilvēki.
Skudrām – savas antiobiotikas
Panama. Kā atklājuši Panamas zinātnieki, skudras varētu palīdzēt mums radīt jaunu antibiotiku. Kamēr cilvēki tikai pēdējos 60 gadus lieto antibiotikas, skudras jau 50 miljonu gadu ar tām pakļauj parazitējošas sēnītes. Skudras pārtikai kultivē veselu sēņu laboratoriju, ko mēslo ar sasmalcinātām lapām. Zinātnieki izpētījuši, ka uz šīm sēnēm parazitē kāda cita sēnīte – escovopsis. Ja šī sēnīte izplatītos nekontrolējamā daudzumā, drīzumā tā sagrautu sēņu koloniju, uz kuras parazitē. Tomēr skudru rīcībā ir antibiotika, kas ierobežo escovopsis pārlieku vairošanos. Skudras to iegūst simbiozes rezultātā ar baktērijām no streptomicīnu cilmes. Cēlonis ilgajam iedarbības laikam pagaidām nav zināms, tomēr tas varētu veicināt jaunu antibiotiku atklāšanu.
Žurku inde – krāsas vietā
Amsterdama. Daudzi 17. gadsimta holandiešu mākslinieki savās klusajās dabās izmantojuši dzelteno krāsu, kas gadsimtu gaitā kļuvusi par… žurku indi. Pie šāda slēdziena nonākuši nīderlandiešu zinātnieki, kad mēģinājuši atrast iemeslu, kāpēc no vecajām gleznām lobās krāsa. Gleznotāji Vilems Kalfs, Jans Davids de Hēms, Baltazars van der Arts, veidojot savu slaveno «karalisko dzeltenumu», izmantoja arsēna sulfīdu. Mūsdienu zinātnieki izgatavoja krāsu pēc vecajām receptēm, nonākot pie atklājuma par gleznu novecošanas cēloņiem. Gaismas ietekmē arsēna sulfīds laika gaitā pārtop par balto arsēnu.
Pateicoties vecajām receptēm, zinātnieki atklājuši, kāpēc kādreiz spēcīgais zilums dažu holandiešu mākslinieku klusajās dabās ir kļuvis gaišāks. Izrādās, ka krāsa satur ātri novecojošas taukainas daļiņas.
Atklāta nezināma reptiļu suga
Vašingtona. Ziemeļkarolīnas Universitātes pētnieki atklājuši līdz šim vēl nezināmu izmirušu reptiļu sugu. Atrastā indivīda kaulu vecums esot 221 miljons gadu. Dzīvnieks bijis aptuveni divus metrus garš, līdzinājies krokodilam un skrējis uz pakaļējām ķepām. Dzīvnieka kuņģī tika atrastas citas pazīstamas reptiļu sugas pārstāvja paliekas. Attīstības vēsturē atrastais reptilis tiek ierindots starp krokodiliem un dinozauriem. Iespējams, ka pēdējie tos ir «izdzīvojuši».
