«Zemgales Ziņu» abonentu izlozes uzvarētājs daļu no 700 eiro laimesta atvēl talantīgās Lindas Elīzas Rumpes mūzikas instrumenta iegādei
Saņemot balvu, Raimonds Kazbuķis izteica vēlmi daļu laimētās summas atvēlēt labdarībai. «Ziņas» uzrunāja Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas vadītāju Daci Lauri, kurai uzreiz bija skaidrs, kā labvēļa atvēlētos 250 eiro likt lietā. Kalnciema pagasta vidusskolā iekārtotā Valgundes mācību punkta audzēknei Lindai Elīzai Rumpei bija nepieciešams jauns akordeons, bet kuplās Rumpju ģimenes vajadzībām neredz galu.
D.Laure kopā ar akordeona spēles skolotāju Maritu Sondori, Lindai nezinot, izmeklēja labāko instrumentu no pārdošanā esošajiem. «Mums nebija lielu pārdomu par to, kam vajadzētu saņemt šo pēkšņo dāvanu,» atzīst D.Laure. Lindas tētis Edmunds kopā ar skolotāju devās instrumentam pakaļ uz Rīgu. Akordeons nav tikai puišu instruments, saka skolotāja. «Mums taču ir izcils piemērs Ksenija Sidorova, kas apliecina – meitenēm ir visas iespējas!» viņa smejas.
Dots devējam atdodas
80 basu instrumentam, ko Linda apguvusi līdz šim, kā skaidro skolotāja, «klaviatūra bijusi par īsu», bet R.Kazbuķa dāvinātais 90 basu vācu firmas «Weltmeister» ražojums meitenes muzikālajai attīstībai būs tieši laikā. «Instruments orķestris,» pedagoģe raksturo akordeona pārākumu pār citiem mūzikas instrumentiem. «Akordeonu var spēlēt jebkurā vietā un laikā, bet klavieres līdzi nepaņemsi,» viņa saka. R.Kazbuķis novērojis, ka visskanīgākās dziesmas «Latvijas šlāgeraptaujā» ir tieši tās, kurās ieskanas akordeons.
«Paldies visiem labajiem cilvēkiem, kas gadījušies Lindas dzīvē. Vispirms – Kalnciema pagasta vidusskolas direktorei Anitai Klupšai, kas nenobijās un Lindu pieņēma skolā, kaut sākumā bija problēmas mācībās un savos astoņos gados viņa izskatījās kā piecgadīga,» stāsta Lindas mamma Lidija. Toties pašlaik Linda, kurai ir 13, ir skolas desmit labāko skolēnu vidū. Dots devējam atdodas, piebilst skolas direktore, jo Rumpju ģimene, kura tagad novērtē R.Kazbuķa palīdzīgo roku, pirms vairākiem gadiem pati dāvinājusi skolai datoru.
Viens no lielā koka zariem
Lindas dzīve pirms nokļūšanas Rumpju ģimenē, kas meiteni adoptēja, bijusi paskarba. Jaunā Lindas mamma pakaļ meitenei devusies uz krīzes centru. Skolai viņa nebija gatavota, bet ļoti gribējusi sākt gan skolas, gan mūzikas skolas gaitas un jau pirmajā klasē izcīnījusi vietu starp centīgākajiem skolēniem. Sestās klases pirmajā semestrī gan iegadījies sešnieks vēsturē, jo, kā smejas mamma, «skolotāja Lindu nenorāva no mākoņiem uz zemes».
Rumpju ģimenē aug trīs dēli, divas meitas, tostarp Linda, un trīs audžubērni. Pirmos gadus Linda turējusies pie cerības, ka būs iespēja atgriezties pie bioloģiskās mātes, bet tā meitenes sapnim piepildīties neļāva. Tagad Linda saaugusi ar jauno ģimeni kā viens no lielā koka zariem.
Linda vēlējusies apgūt klavierspēli, bet, par spīti mānīgi mazajam augumam, meiteni neuzņēma klavieru klasē, jo tajā mācījās jaunāki bērni – nekas cits neatlika, kā izvēlēties akordeonu. Uz uzstāšanās reizēm līdzi parasti dodas smagā instrumenta nesēji – mamma vai vectēvs. Linda sen izaugusi no pirmā mazā akordeona, un tagad viņai ir iespēja paralēli apgūt arī kāroto klavierspēli. «Ļoti saulains bērns, un vienmēr ir īpaši vērot viņas priekšnesumus,» par talantīgo meiteni saka D.Laure.
Lindai turklāt ir daudz citu vaļasprieku – viņa dejo, dzied un pat vēlas spēlēt volejbolu, ko mamma neatļauj, lai netraumētu jaunās mūziķes rokas. Vēlētos apmeklēt arī nodarbības mākslas skolā, bet visam stundu dienā par maz. Jau apņēmusies mācīties augstskolā, bet vēl viens sapnis ir kļūt par deju skolotāju. ◆
