SIA «Fortum Jelgava» mudina pilsētniekus siltināt mājas, bet apgrozījumu cer kāpināt uz jaunu klientu rēķina, atzīst uzņēmuma valdes locekle Aina Bataraga
– Pagājis pusgads kopš jaunās biomasas koģenerācijas stacijas iedarbināšanas. Kā vērtējat tās darbu?
Esam ļoti apmierināti. Uzskatām, ka galvenais panākums ir tas, ka Jelgavai kā pilsētai ir cita perspektīva, ja salīdzina ar to, kā tas notika pirms vairākiem gadiem, kad visa saražotā siltumenerģija pilsētas tīklos tika nodota no gāzes katlumājās un koģenerācijas stacijā saražotā siltuma. Situācija pusgada laikā kardināli mainījusies – no pagājušā gada oktobra līdz šim janvārim biomasas stacija saražojusi un centralizētās siltumapgādes tīklā realizējusi 77 857 megavatstundas jeb 76 procentus no visas Jelgavā patērētās siltumenerģijas. Tas nozīmē, ka absolūti dominējošais kurināmais patlaban ir šķelda. Mēs gribētu ar šīs stacijas palīdzību saražot līdz 85 procentiem no visa enerģijas daudzuma, pēc stacijas jaudām tas ir iespējams, pat vēl vairāk. Protams, aukstā laikā ir jāiedarbina katlumājas, kas pagaidām strādā ar dabasgāzi, arī koģenerācijas stacija Ganību ielā.
– Kas kavē jau tagad strādāt ar tādu jaudu?
Mēs darbojamies pirmo gadu. Tas ir laiks, kad tiek pārbaudīta stacija, veikti testi kopā ar piegādātājiem un ražotājiem. Gribam pārliecināties, ka visi parametri atbilst nepieciešamajām slodzēm. Šajā periodā nav bijuši nopietni darbības pārtraukumi vai traucējumi. To esam panākuši, ņemot vērā «Fortum» pieredzi – stacija Jelgavā ir viena no četrām koģenerācijas stacijām, ko koncerns nodevis ekspluatācijā pērn. Latvijā šī ir pirmā un vienīgā tāda veida un tik liela stacija.
– Arī kaimiņvalstu pilsētās jūsu biomasas stacijas pilnībā nodrošina apkuri tikai līdz mīnus četru grādu gaisa temperatūrai, bet pēc tam jādedzina dabasgāze?
Tur ir mazliet citādi, tur ir lielāka siltuma jauda. Staciju darbā paredzēts izmantot arī atkritumu sadedzināšanu. Ja runājam par to, kādēļ koģenerācijas stacija nedod visu nepieciešamo jaudu, jāteic – šādas stacijas nekad neuzstāda uz maksimālo siltumenerģijas slodzi. To sadala starp koģenerācijas stacijām un papildu katlumājām. Parasti koģenerācijas stacijas projektē ar slodzi, kas ir puse no maksimālās, vai arī tikai uz vasaras slodzi.
– Ko tas nozīmē? Jelgavnieki var būt priecīgi, ka ar biomasu apkurina arī ziemā?
Jelgavā nepieciešamā slodze visaukstākajā laikā ir ap 90 megavatu, mūsu stacijas jauda – ap 45 megavatu. Tā ir pietiekama, lai nodrošinātu pilsētu ar siltumenerģiju līdz gaisa temperatūrai, kas nav zemāka par mīnus četriem grādiem. Gadā varam saražot līdz 150 tūkstošiem megavatstundu siltumenerģijas. Janvāris bija auksts mēnesis, 31 dienā tīklā esam nodevuši 76 procentus no visai pilsētai nepieciešamās enerģijas, klientiem pārdotas 32 869 megavatstundas. Šajā laikā piekurinājām no Ganību ielas koģenerācijas stacijas, bet visaukstākajā laikā iedarbinājām arī Aviācijas ielas katlumāju. Ņemot vērā, ka joprojām notiek pārbaudes, regulēšana, arī ražošanas pārtraukumi, mūsuprāt, tas ir labs rādītājs.
– Kā tas ietekmējis apkures tarifu, ja salīdzina pagājušo janvāri ar šo?
Pērn tarifs bija 69,73 eiro, bet šogad – 61,33 eiro par megavatstundu. Tas ir 12,06 procentu samazinājums.
– Vairāk, nekā solīts?
Samazinājums noticis ne tikai jaunās stacijas dēļ, bet arī saistībā ar dabasgāzes cenas kritumu. Janvārī pirms gada gāzes cena bija 225 lati par tūkstoš normālkubikmetriem, bet šogad – 200 latu jeb 284 eiro. Februārī būs vēl labāk, jo gāzes cena samazināsies par septiņiem eiro.
– Līdz kādam skaitlim jānokrītas gāzes cenai, lai biokoģenerācija kļūtu dārgāka par gāzes apkuri?
Var būt situācija – ja gāzes cena nokrītas pavisam zemu, no finansiālā viedokļa abi kurināmie būs vienlīdz izdevīgi. Taču perspektīvā piesārņošana vairs netiks atbalstīta ar emisijas kvotām, ko siltumuzņēmumiem piešķir par brīvu. Apjomi tiek samazināti katru gadu, nākamgad tās būs jāpērk. Patlaban cena ir seši eiro par emisiju tonnu, bet tā var izaugt līdz 40 eiro. Ja gadā jānopērk kaut desmit tūkstoši emisiju tonnu, tad rodas problēmas. Kurinot šķeldu, emisiju līmenis ārkārtīgi samazinās, dzīvojam tīrākā vidē.
– Kāda ir apkures cena janvārī, rēķinot par dzīvokļa kvadrātmetru?
Situācija atšķiras pat vairākas reizes atkarībā no mājas stāvokļa un spējas saglabāt siltumu un nesildīt pasaules telpu. Siltināt mājas ir dārgi un sarežģīti, bet ilgtermiņā tas atmaksājas. Redzam, ka lētākais «gals» janvārī ir 72 centu par kvadrātmetru, bet tur uz katru dzīvokli vēl ir 5,5 eiro cirkulācijas maksa. Bet ir arī dārgais «gals», kur ir 2,64 eiro par kvadrātmetru. Gribam mudināt iedzīvotājus par labu siltināšanai.
– Kur tad liksiet saražoto siltumu?
Redzam, ka siltināto māju klienti ir tik apmierināti, ka ieteiks mūsu pakalpojumus arī citiem potenciālajiem klientiem. Gribam paplašināt klientu loku un enerģijas apjomu palielināt uz viņu rēķina, nevis nesamērīgām izmaksām esošajās mājās.
– Kad savrupmājas gribēs pieslēgties pie «Fortum» tīkliem? Kāda ir jūsu pieredze citās valstīs?
Tāda pieredze mums ir, piemēram, Pērnavā, kur privātmājas veseliem rajoniem lūdz pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. Ceram, ka tā notiks arī pie mums, bet tie nebūs vistālākie rajoni pirmajā mirklī – jo tālāk jāierīko siltumtrases, jo lielākas izmaksas. Pašlaik interese ir, bet ne vienmēr atsevišķu māju dēļ varam izveidot līdz tām tīklu. Vajag ēku grupu, tāpēc aktīvi sāksim strādāt, aicinot iedzīvotājus pārdomāt, vai centralizētā siltumapgāde nav ērtāka, izdevīgāka un drošāka par individuālajiem risinājumiem.
– Pavasarī plānojat mainīt tarifu. Kas sagaida jelgavniekus?
Pašlaik tarifs ir samazināts, ņemot vērā aptuvenus aprēķinus par to, kādu palētinājumu iegūtu no biokoģenerācijas stacijas. Otru samazinājuma daļu plānojām apstiprināt pēc galīgo izmaksu analīzes. Bijām optimistiski, jo prognozes sakrita, bet nevarējām izdomāt, ka ieviesīs subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tas mūsu tarifu aprēķinos nebija ietverts. Tagad mēģinām sarēķināt, vai vēl kādu cenas samazinājumu varēsim piedāvāt. Ja arī tas būs, tad ne tik liels, kā sākumā plānojām.
– Kāds pašlaik ir kopējais jelgavnieku parāds?
Ir viena iepriecinoša lieta – parāds vairs neaug tik ātri kā iepriekš. Pašlaik tas ir 3,98 miljoni eiro. Daļa iedzīvotāju principiāli vai citu apsvērumu dēļ nemaksā.
– Ar šo naudu «Fortum» aizvien rēķinās?
Mēs nevaram sagaidīt, ka atgūsim visu, bet neuzskatām par iespējamu šo naudu neiekasēt kaut vai tāpēc, ka cilvēki dzīvo kopā daudzdzīvokļu mājās, viņi zina, kuri nav norēķinājušies. Mēs nevaram paskaidrot kādam, kādēļ atsevišķiem dzīvokļiem ļaujam nemaksāt.
– Tā jums ir liela summa?
Katastrofāla! Tas nozīmē divas lietas – ir pilnīgi skaidrs, ka daļai ļoti grūti samaksāt lielus apkures rēķinus. Pērn no pašvaldības saņēmām subsīdijas 355 tūkstošu latu apmērā, tā ir sociālā palīdzība. Bet tas sedz tikai daļu no šo cilvēku maksājuma. Nabadzība ir liela. Daļa cilvēku atmetuši visam ar roku, aizbraukuši, viņu dzīvokļus pārņem bankas. Ir tādi mitekļi, kuros neviens netiek iekšā un nezina, kas ar tiem notiek. ◆
