«Zemgales Ziņām» vairāki jelgavnieki ir izteikuši neapmierinātību ar autobusu kontrolieru uzvedību.
«Zemgales Ziņām» vairāki jelgavnieki ir izteikuši neapmierinātību ar autobusu kontrolieru uzvedību. Proti, kontrolieri uzvedoties nepieklājīgi un augstprātīgi, uzmanību pievēršot
tikai biļetēm, bet braucējus ar mēnešbiļetēm un pensionāru apliecībām ignorējot.
Jelgavas Autobusu parks firmas «Spars apsardze» pakalpojumus izmanto gan uzņēmuma apsardzei, gan arī kontrolei autobusos, taksobusos un mikroautobusos. Tas notiek kopš šā gada janvāra.
Ļauj sekot pasažieru plūsmai
Kā stāsta Autobusu parka direktors Arnis Jansons, kontrole nepieciešama, lai vadībai nebūtu domstarpību ar autobusu un taksobusu vadītājiem, kas, aizstāvot savas intereses, parasti ir neapmierināti ar braucēju skaitu, no kā atkarīgs viņu atalgojums. Autobusu parks iegūst arī pilnīgāku informāciju par pasažieru plūsmu un biļešu patieso apgrozījumu. Līdz ar kontroles ieviešanu pārdoto biļešu skaits palielinājies apmēram trīs reizes, bet uzņēmums ir tikpat kā atteicies no tā saucamo pasažieru skaitītāju izmantošanas. Ar to noņemas tikai viens darbinieks.
Apsardzes firma kontrolēšanai izraudzīta tāpēc, lai kontrole būtu neitrālāka. Ja pats uzņēmums radītu kontrolieru štata vietas, šo funkciju pildīšana noritētu smagāk, jo vienā uzņēmumā strādājošie ir savstarpēji pazīstami un līdz ar to ir grūtāk būt objektīviem. Turklāt līgumā ir noteikts, ka, konstatējot kontrolieru pārkāpumus, līgums ar apsardzes firmu tiek lauzts. Ja tiek pieķerts kāds autobusu vadītāju uzpirkts kontrolieris, tas no darba tiek atlaists. Bet autovadītāju lietas izskata Pārvadājumu daļas priekšnieks un uzņēmuma vadība.
Negodīgajiem jāatvadās no darba
Kontrolieru uzdevums ir konstatēt pārkāpumu un nekavējoties par to informēt Autobusu parka Pārvadājumu daļas vadītāju. Kontroles grafiku pārvadājumu uzņēmums apsardzes firmai dara zināmu iepriekšējās dienas vakarā. Atsevišķās dienās, kā norāda A.Jansons, kontrolieri pārbauda tikai taksobusus, pilsētas vai rajona maršrutos kursējošos autobusus. Tas tiek darīts, lai pārvadājumu uzņēmums analizētu pasažieru plūsmu noteiktos maršrutos un transporta veidos.
Šogad kontroles rezultātā no darba atlaists viens vadītājs, kurš blēdījies ar biļešu izsniegšanu. Proti, viņš atsevišķiem pasažieriem, sevišķi skolēniem, nav devis biļetes un ieteicis sēsties priekšējos sēdekļos. Un kontrolieri atkārtoti konstatējuši, ka pasažieriem priekšējos sēdekļos vienmēr ir pēdējie biļešu numuri, lai gan šīs sēdvietas parasti tiek aizņemtas pašas pirmās. Atklāts arī, ka pasažieriem, kas transporta līdzeklī iekāpuši pēdējie, tomēr nav izsniegtas biļetes ar pēdējiem numuriem. Pēc kontrolieru ziņojumiem, daži autovadītāji ir noņemti no reisiem un pārvietoti rezervē.
A.Jansons norāda, ka nav īsti loģiski tas, ka autovadītāji, būdami transportlīdzekļu nomnieki, ir spiesti finansēt paši savus kontrolētājus. Pārbaudes funkcijas acīmredzot būtu finansējamas dienestiem ar kontroles funkcijām – Valsts ieņēmumu dienestam, Ekonomikas policijai u.tml.
Konflikti rodas uz līdzenas vietas
Runādams par kontrolieru pieklājību, Autobusu parka Pārvadājumu daļas priekšnieks Dainis Ansonskis piekrīt, ka mūsdienu apstākļos konfliksituācijas var izraisīt uz līdzenas vietas, jo cilvēki ir ļoti stresaini. Viņš pats piedzīvojis, kā pasažieri kontrolieriem, kuri izturas rezervēti, velta indīgas piezīmes: «Tādi buivoli, kauna nav, būtu gājuši zemi rakt, bet ne – ampelējas» u.c. D.Ansonskis uzskata, ka cilvēkiem vienam pret otru vajadzētu būt iecietīgākiem.
Firmas «Spars apsardze» kontrolieris Andrejs Kovtuns gan apšaubīja, vai kontrolieriem var pārmest nepieklājību. Iekāpjot autobusā, viņi informējot, ka tā ir kontrole, un lūdzot sagatavot biļetes. Lai vēlāk nevajadzētu krievu valodā uzklausīt jautājumu «Ko tu gribi?», lūgums izskanot abās valodās. Taču vienalga cilvēki nereaģējot uz aicinājumu uzrādīt biļeti un izliekoties neko nesaprotam. Visgrūtāk esot ar gados vecākiem ļaudīm. Reizēm gan kontrolieri, gan pārējie pasažieri esot spiesti gaidīt, kamēr kāds rakņājas somā, meklēdams biļeti. Taču tas nenozīmējot, ka pasažierim jāpiedzīvo neiecietība. Lai neaizkavētu autobusu kursēšanas grafiku, pasažierus sevišķi pilnos autobusus kontrolieri cenšoties netraucēt.
Iepriekšējos mēnešos kontrolieru grupas strādājušas katru dienu. Pašlaik tas notiekot 15 dienu mēnesī. Dienā tiekot pārbaudīti vidēji 80 autobusi. Katrā ziņā Autobusu parks ar viņu darbu esot apmierināts. Arī Dobeles pārvadājumu uzņēmums grasoties slēgt līgumu ar apsardzes firmu.
Reizēm kontrolierus mēģinot «kontrolēt» paši pasažieri. Proti, viņi vienlaikus mēdzot uzrādīt divas braukšanas biļetes un pēc tam sekojot, kuru – lietoto vai derīgo – kontrolieris ieplēsīs. A.Kovtuns arī atgādina, ka reizēm pārmetumus būtu pelnījuši paši pasažieri, kas, kāpjot ārā no autobusa, savu biļeti atdodot atpakaļ šoferim. Visbiežāk šāda prakse tiekot piekopta taksobusos.
