Biokoģenerācijas stacija saražo 76 procentus no pilsētas namu centrālapkurei nepieciešamās siltumenerģijas, pārējo iegūst, dedzinot gāzi
Kad pirms divdesmit gadiem Baldones uzņēmējs Jānis Baltmanis sāka darboties mežizstrādē, no audzēm izvesti tikai lietaskoki un papīrmalka, bet tonnām baļķēnu, zaru un krūmu kā atgriezumi saguluši turpat izcirtumos. «Mēs toreiz pat malku slepus krāvām čupās un ar «forvarderiem» spiedām zemē, jo to nevienam nevajadzēja, par zariem nemaz nerunājot,» tagad atceras J.Baltmanis. Pašlaik viņa vadītais uzņēmums «Vīgranti» ir viens no lielākajiem SIA «Jelgava Fortum» šķeldas piegādātājiem – kompānijas krautuvē «Dole» blakus Rīgas hidroelektrostacijai ik dienu tiek piekrautas līdz 15 smagās mašīnas, kas katra uz Jelgavu ved ap 90 kubikmetriem jeb 27 tonnām šķeldas. Ar šo apjomu tiek sagādāta ceturtā daļa no visa ziemā nepieciešamā kurināmā.
Saknes no purviem neder
«Paiesim malā, brauc nākamā mašīna,» saka apkures giganta «Fortum» ražošanas direktors Aigars Upelnieks, sākot izrādīt uzņēmuma jaunās biomasas koģenerācijas stacijas darbu Rūpniecības ielā. Redzams, ka kurināmā sagāde ikdienā notiek teju kā konveijerā, jo caurmērā gada laikā ik dienu tur šķeldu ieved 24 smagās automašīnas. SIA «Fortum Jelgava» pēc pērn izsludinātā konkursa sadarbības līgumus noslēgusi ar desmit firmām, kas katra pēc speciāli izstrādāta grafika koģenerācijas stacijai piegādā dedzināmo materiālu. «No katras kravas tiek ņemti paraugi, datus ievadām sistēmā, līdz ar to var precīzi sekot atvestās šķeldas mitrumam gan pa dienām, gan mēneša griezumā,» stāsta A.Upelnieks.
Uzņēmuma komunikācijas vadītāja Guntra Matisa skaidro, ka ar katru piegādātāju noslēgtajā līgumā noteikta virkne kvalitātes parametru. Sadarbības partneri ir ieinteresēti piegādāt labu kurināmo, jo viņiem tiek maksāts nevis par šķeldas kubikmetriem vai tonnām, bet gan no šā apjoma saražotajām megavatstundām. Augstās prasības apliecina arī «Fortum» lielākais piegādātājs J.Baltmanis – kaut arī kompānija «Vīgranti» iepērk un šķeldo visus meža atkritumus, uz Jelgavu ceļo tikai sasmalcināti krūmāji un jaunie kociņi no aizlaistiem laukiem, kā arī šāļi jeb atgriezumi no meža baļķiem. «Mizas un saknes no purva neder, jo liels smilšu piemaisījums,» paskaidro J.Baltmanis.
Šķeldas paraugu pārbaudes veic ne tikai pašu uzņēmumā, stāsta G.Matisa, bet arī neatkarīgā laboratorijā – SIA «Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts». Tādējādi no katras kravas tiek paņemti trīs paraugi, no kuriem viens glabājas noliktavā. «Domstarpības gadās, tāpēc tad varam iedot vēl vienu paraugu un piegādātājam iespējams doties uz paša izvēlētu laboratoriju,» stāsta A.Upelnieks. Uzņēmuma standarti paredz, ka maksimāli pieļaujamais mitrums ir 56 procenti, kas nozīmē – aptuveni puse no atvestā kurināmā ir ūdens.
Šķeldā atrasts arī lauznis
Kad šķelda izbērta, tā pa konveijeru ceļo uz šķirošanas staciju, kur atdala rupjās un vēlreiz sasmalcināmās skaidas. Tad visa masa «iziet magnēta pārbaudi», kurā tiek izķertas metāla daļas. Visbiežāk piemaisījumos šķeldā atrod dažādas drātis un metāla stieples, ar ko mežmalā bijušas sastiprinātas zaru kaudzes, taču magnētam reiz pielipis arī cilvēka auguma lauznis. Pēc tam šķelda nonāk divās glabāšanas tvertnēs, kurās var iekraut pat 6000 kubikmetru šķeldas. Šķietami lielais apjoms nemaz nav tik milzīgs – A.Upelnieks stāsta, ka svētku brīvdienās «tikai tā vien pietiek», bet pēc tam atkal jāpalielina sagādes temps, jo šķelda jāglabā rezervei.
Apkurei – tikai pārpalikušais siltums
No tvertnēm šķelda pa transportieriem nonāk milzu kurtuvē, kuras pamats izklāts ar smiltīm. Tās tiek uzkarsētas līdz pat 800 grādiem, krītošā šķelda aizdegas, bet no augošās temperatūras uzsilst ap kurtuvi izvietotās caurules ar ūdeni. Tālāk karstais ūdens pa cauruļu tīklu kurtuvi šķērso vēlreiz, līdz uzsilst tiktāl, ka rodas tvaiks. Tā spiediens, pametot katlu, ir 117 bāru, bet temperatūra – 527 grādi. Ar tādiem parametriem tvaiks nokļūst turbīnā, kur ģenerators ražo elektrību. Pāri palikušais siltums ar daudz zemāku temperatūru vēl tiek atdzesēts un tikai pēc tam plūst uz pilsētas apkures sistēmām. Tādējādi ik stundu tiek saražoti 30 megavati siltuma un 15 megavati elektrības, ko pārdodot SIA «Fortum Jelgava» var nodrošināt zemāku apkures tarifu.
Kad 75 grādus karstais ūdens jeb siltumnesējs daudzdzīvokļu mājā pabijis siltummainī un enerģiju atdevis ēkas siltumapgādes sistēmai, tas mēro ceļu atpakaļ uz biomasas staciju, kur atgriežas tikai 45 grādus silts un atkal tiek uzkarsēts.
Likumu dēļ pelni nonāk atkritumos, ne uz lauka
Šķeldas sadedzināšanas procesā ar īpašiem filtriem tiek attīrīti dūmi, kas pēc tam nonāk skurstenī. Tur arī tiek «saķerti» lidojošie pelni, ko reizi nedēļā izved no stacijas. Savukārt trīsreiz nedēļā smagā mašīna savāc pārējos pelnus, kas sajaukušies ar smiltīm. «Vizuāli izskatās, ka tos varētu izmantot celtniecībā. Somijā tādus lieto ceļu būvē, mūsu stacijā Igaunijā izmanto lauksaimniecībā – ir noslēgts līgums ar zemnieku. Bet Latvijas likumos pelni tiek klasificēti kā atkritumi, kas jāved uz izgāztuvi,» skaidro G.Matisa. Turklāt par to uzņēmums vēl maksā piesārņojuma nodokli.
Varētu apgādāt vēl sešas tādas stacijas
J.Baltmanis no SIA «Vīgranti» slavē sadarbību ar «Fortum Jelgava», jo pēdējos gados zaudēts eksporta tirgus Somijā un Zviedrijā, tādēļ ar šiem apjomiem vismaz var turpināt biznesu. «Šķeldas piedāvājums ir četras reizes lielāks, nekā mums nepieciešams,» saka A.Upelnieks no apkures kompānijas. Arī J.Baltmanis rēķina – koksnes atlikumu valstī ir tik daudz, ka «vēl varētu uzcelt vismaz sešus tādus «fortumus»». Pašlaik tikai uz Jelgavu šķeldu ik dienas ved seši viņa kompānijas šoferi, bet vēl darbavietas rada pārējais serviss – izvešana no meža un šķeldošana. Koksnes pārpalikumu pārstrādi kurināmajā uzņēmējs sauc par ienesīgu. Piemēram, viņa kompānija par kubikmetru zaru un citu atlikumu, kas jau sakrauti meža malā, maksā līdz septiņiem eiro, bet par krūmiem un kociņiem, kas izcirsti aizaugušos laukos, var saņemt nedaudz virs četriem eiro par kubikmetru. ◆
