Sestdiena, 18. aprīlis
Rūdolfs, Viviāna, Rūdis
weather-icon
+7° C, vējš 2.91 m/s, Z vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Bērnus nebiedēt un piecīšus nepiedāvāt

Pērn Zemgalē samazinājies noziedzīgo nodarījumu skaits, bet policistu rindas rūk, jo par valsts naudu sagatavotos profesionāļus vilina lielāks atalgojums apsardzes kompānijās un ārzemēs, intervijā Raivim Bahšteinam bažas pauž Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš 

– Kā jūs vienā vārdā raksturotu Valsts policijas darbu Zemgales reģionā pērn?
Vienmēr var labāk. Bet kopumā darbs noritēja raiti, darbinieki diezgan labi ir pastrādājuši. 
– Ar ko skaidrojams noziedzīgo nodarījumu skaita samazinājums par 387? 
Reģionā reģistrēti 7173 nodarījumi, liels samazinājums ir tieši Jelgavā – pērn 2119, bet gadu iepriekš 2366. Turklāt smago noziegumu bijis izteikti mazāk. Liels nopelns ir tam, ka esam neitralizējuši septiņas organizētās grupas, kas nodarbojās ar nelikumīgu akcizēto preču apriti, izplatīja narkotikas, veica zādzības. Šādas grupas noziedzīgās darbības parasti plāno jau mērķtiecīgi. Apkarojot šīs grupas, pirmais ieguvējs ir valsts budžets. Jo mazāk dodam iespēju atsevišķai negodīgai sabiedrības daļai izmantot netīras peļņas nolūkos preču nelegālu apriti un lietošanu, jo vairāk nodokļos iekasē valsts. Par akcizēto preču nelegālu apriti pērn reģionā sākti 117 kriminālprocesi, esam veikuši 426 reidus. 
– Tomēr Jelgavā un apkārtnē ir vietas, kur viegli iegādāties gan kontrabandas cigaretes, gan nelegāli Latvijā ievestu alkoholu. Baiss apliecinājums tam ir notikumi pērnā gada oktobrī, kad no metanola lietošanas mira astoņi cilvēki. 
Organizētā noziedzība ļoti seko līdzi mūsu darbībām, cenšas pielāgoties. Pagājušajā gadā izņemti 21 259 litri nelegālā alkohola un 57 215 litri dīzeļdegvielas, atsavinātas 1 931 635 cigaretes. Nelegālās tirdzniecības vietās reida laikā izņem pudeli vai divas alkohola un dažas paciņas cigarešu, bet šie it kā sīkumi summējas lielos ciparos gada atskaitē. Tas parāda, cik daudz darba ieguldām. Jāatzīst – reģionā vienlīdz daudz tirgo gan alkoholu, gan cigaretes, kuras Latvijā nelegāli ievestas lielākoties no Krievijas un Baltkrievijas. 
Vietā būtu likumdevējam padomāt, kā panākt, lai cilvēkiem neveidotos vēlēšanās atkārtoti nodarboties ar to. Sodiem jākļūst bargākiem, par atkārtotu noziegumu piemērojot arī dzīvojamās telpas konfiskāciju. Tas liktu aizdomāties. 
– Atgriežoties pie Jelgavas dziras upuriem – kāds pēc četriem mēnešiem ir «točku» lietas rezumējums? 
Šī lieta praktiski ir nobeiguma stadijā, ap 15. martu plānojam kriminālprocesu uzrādīt prokuratūrai. Ceru, ka lieta aizies uz kriminālvajāšanu. Oktobrī uz karstām pēdām aizturējām sešas iesaistītās personas. Tik smagas sekas ir apliecinājums, ka notikušo varam saukt par ārkārtas gadījumu, kas parādīja, pie kā noved nelegālo preču aprite un to lietošana. Dabūjām diezgan stipri pacīnīties. Pieceļot kājās visus spēkus, nepilnas diennakts laikā visas vainīgās personas tika apzinātas un aizturētas. 
– Tas bija ātri, bet ne pietiekami, lai nebūtu mirušo. 
Izkontrolēt, ko katrs atsevišķs indivīds savā prātā izdomājis un nelegāli sagādājis, diemžēl nevar. 
– Vai pēc notikušā «točkas» Jelgavā tiek uzraudzītas stingrāk?
Tās visu laiku tiek uzraudzītas stingri, pastāvīgi veltām šai problēmai lielu daļu no mūsu laika. Kā jau minēju, ierodoties «točkā», parasti atrodam vien pudeli alkohola un pāris paciņu cigarešu, bet no tā izveidojas simtiem tūkstoši cigarešu un daudzas tonnas alkohola – parēķiniet, cik bieži mēs «točkas» pārbaudām. Uz vietas ir neliels daudzums, bet kaut kur glabājas rezerves, kur varbūt ir tūkstošiem paciņu. Gribu uzslavēt iedzīvotājus, kas ziņo par iespējamām «točku» atrašanās vietām, zvanot pa uzticības tālruni 67014077. 
– Vai iedzīvotāji, kas informē par aizdomīgām darbībām, piemēram, kaimiņu dzīvoklī, var būt droši, ka pēc zvana policijai neizjutīs sankcijas no noziedzīgās pasaules? 
Pilnībā droši, zvans var būt anonīms. Mēs esam ieinteresēti, lai pēc iespējas savlaicīgi uzzinātu aizdomīgās adreses, nevis tērētu lielus resursus, meklējot labi slēptas tirdzniecības vietas. Dažkārt gan iedzīvotāji ar uzticības tālruņa palīdzību ziņo par kaimiņiem, ar kuriem ir sadzīviski ķīviņi, bet kuri patiesībā nedara neko nelikumīgu. Mēs ierodamies it kā uz «točku», bet dzīvoklī mūs sagaida labdabīga ģimene pie vakariņu galda.
Aicinām pievērst uzmanību neapdzīvotām ēkām. Decembra vidū atklājām nelegālā alkohola ražotni Aspazijas ielas vecajā bērnudārzā – tikai pateicoties iedzīvotāju vērībai. Policistu nevaram nolikt pie katras mājas, tāpēc būtisks atspaids ir iedzīvotāju modrība. Mums neinteresē, kas ir zvanītājs, bet būtiski nosaukt precīzu adresi, neaizmirstot arī pilsētu, jo, piemēram, Rīgas iela ir gandrīz katrā pilsētā. Būtiski ir nosaukt arī mājas numuru, pat ēkas apraksts var izrādīties nozīmīgs. Pa uzticības tālruni saņemtās ziņas pārbaudām katru bez izņēmuma. 
– Pērn apkopojāt iedzīvotāju domas par Valsts policijas darbu, un aptauja atklāja: 73 procenti jelgavnieku jūtas droši, abos novados rādītāji bija vēl augstāki.
Tiešām rezultāti ir ļoti labi – mums uzticas. Jelgavas Dome veica līdzīgu pētījumu, un cipari bija ļoti līdzīgi. 
– Tātad surogātalkohola lieta nav iedragājusi sabiedrisko domu par Valsts policijas darbu?
Anketas pierāda, ka nav. Vēlreiz atkārtoju, ka policija ļoti labi nostrādāja, nepilnas diennakts laikā izskaitļojot visu ķēdi – kur iegādājās, kas atveda, kas izplatīja. 
– Jūs teicāt, ka pašlaik nevar nolikt policistu uz katra stūra. Tā kā iekšlietu struktūru darbiniekiem īpašu algu palielinājumu nesola, vai viņu skaits nesaruks līdz kritiski zemam līmenim?
Periodiski cilvēki iet prom, bet nāk arī klāt. Protams, es vēlētos, lai būtu pilns komplekts darbinieku. Pašlaik mums reģionā ir 43 vakances no 718 štata vietām. Tas nav maz. Žēl, ka jaunieši nenāk. Tāpēc cenšamies piesaistīt viņu uzmanību, organizējot drošības dienas, veidojot policijas klases. 
– Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) brīdinājis, ka drošība uz ielām pasliktināsies, ja neaugs finansējums Valsts policijai. Tie ir skaļi vārdi, vai pieļaujat šādu scenāriju?
Vislielāko «nekomplekta» daļu veido tie darbinieki, kas ir uz ielām. Tā ir ne tikai Zemgalē, bet visā Latvijā. Ministrs pilnīgi pareizi ir pateicis. Ja tendence turpināsies, «nekomplekts» kļūs lielāks un lielāks un uz ielām policistus redzēsim mazāk un mazāk. Plānojam, ka policijas klase tiks veidota arī pašā Jelgavas iecirknī. Policisti paralēli ikdienas darbam jau tagad popularizē profesiju, tiekoties un runājot ar skolēniem. Mazāko klašu bērniem ļoti patīk policijas darbs – ļaujam iekāpt mašīnās vai pavērot, ko dara kinologs. Cenšamies strādāt pēc starptautiskās metodes «Uz sabiedrību vērsts policijas darbs». Tiecamies būt atvērtāki pret bērniem, lai viņi zinātu, ka policists ir draugs, nevis ienaidnieks. Ir ģimenes, kurās bērni tiek biedēti ar slikto policistu, kas atnāks uz aizvedīs, bet tas ir nepareizi saknē. 
Policijas dienā saņēmām 366 apsveikumus, kuros bērni attēloja policistu kā draugu, kā palīgu, šķērsojot ielu. Domāju, nākamajai paaudzei būs pozitīvāks skats uz mūsu profesiju – ja vien būs, kas strādā. Cenšamies audzināt savus darbiniekus, lai nebūtu kokaini, bet iejūtīgi. Parasti saku – vai, noliekot sevi cietušā vietā, jums patiktu, kā atbildat? Domāšana jāmaina ne tikai sabiedrībai, bet, nenoliedzu, arī policijai. Periodiski paklausāmies, kā cilvēkiem atbild dežūrdaļās – vai pietiekami uzklausa cietušo. Komunikācija ir ļoti svarīga, un laba komunikācija atmaksājas. 
– Vai jauniešu piesaistei un profesijas prestiža spodrināšanai nevajadzētu notikt «no augšas», nevis katrā nodaļā, cenšoties pa savam?
Tā kā paši arī esam ieinteresēti, cenšamies paši rīkoties. Ticam, ka, pamācoties policijas klasē, darbs iepatiksies, un jaunietis zinās, ka darbs pēc koledžas būs nodrošināts. Bet zemais atalgojums… jaunos tas nevilina. 
– Par cik procentiem jāaug vidējam atalgojumam, lai nevajadzētu lūkoties pēc cita darba vai ierastās piepelnīšanās ārpus dežūrām?
Pagājušajā gadā veikts pētījums parādīja, ka minimālajai algai vajadzētu būt kādiem 500 latiem (vairāk nekā 700 eiro) uz rokas. Diemžēl realitātē saņem tikai 300 latu (427 eiro) ar kapeikām. 
– Vai 300 latu dēļ ir vērts riskēt ar dzīvību?
Tāpēc es nebeidzu atkārtot, ka policijā strādā entuziasti, kam šis darbs patīk. Protams, gribētu, lai valsts to beidzot novērtē. Tomēr ir jāsaprot, ka maz atalgoti esam ne tikai mēs – tādi ir arī robežsargi, ugunsdzēsēji, skolotāji, mediķi. Visiem pacelt algas budžets valstij neatļauj. Katrai nozarei liekas, ka tā ir prioritāra. Priecājos, redzot, ka jauni cilvēki nāk pie mums, taču ar skumjām pavadu vecos kadrus, kas ar savu augsto profesionālo līmeni aiziet uz komercstruktūrām. Pieredze ir zaļā gaisma uz apsardzes kompānijām, drošības dienestiem. Komersantam prieks – darbinieks jau visu zina, nav jāgatavo.
– Bet tas tāpēc, ka viņu ir sagatavojusi valsts par saviem līdzekļiem.
Tā sanāk. 
– Valsts spēj apmācīt, sagatavot darbam, bet ne noturēt.
Jā. Ir gadījumi, kad policijas darbinieki brauc uz ārzemēm piepelnīties pat atvaļinājuma laikā. Protams, arī tā nav normāla situācija.
– Kā tad ar atpūtu pēc spriedzes pilna darba?
Tāpat neuzskatu par normālu situāciju, ka policijas darbiniekiem, lai varētu nomaksāt kredītus kaut par mājokļa iegādi, ir jāstrādā otrā darbā. Vajadzētu saņemt tik, lai ar darbu policijā būtu iespējams ģimeni nodrošināt. 
– Cik policistu Zemgales reģionā piestrādā citur? 
Darba apvienošanu pagājušajā gadā izmantojuši 84 darbinieki, kopā šo iespēju kādreiz izmantojuši 158, kas ir 23 procenti no reģionā nodarbināto skaita. Tas nav normāli – cilvēki nogurst, divos darbos ņemdamies. Bet šobrīd tā ir realitāte, lai varētu paēdināt ģimeni, norēķināties ar banku.
– Vai nav tā, ka pēc otrā darbavietā pavadītas nakts gribas nosnausties pie pirmās izdevības?
Nē, jo parasti tie darbinieki, kas apvieno darbus, ir čakli arī šajā darbā. Mēs ļoti rūpīgi vērtējam cilvēkus – kā pilda savus tiešos darba pienākumus – un atsakām atļauju savienot darbus, ja mūs neapmierina veikuma kvalitāte pamatdarbā, policijā. Tāpat tiek vērtēts, lai neveidotos interešu konflikts. 
– Pērn veikta pārbaude, pēc kuras sāka 19 disciplinārlietas par akcizēto preču izņemšanas un glabāšanas kārtības pārkāpumiem. Vai sanāk tā, ka policisti paši lietojuši nelegālās preces – cigaretes, alkoholu? 
Saņēmām negatīvu informāciju, ka, iespējams, kaut kas no darbinieku puses nav tā, kā vajag. Sākumā uzdevu veikt izņemto akcizēto preču inventarizāciju, kam sekoja pārbaude, un rezultāti diemžēl bija. Divus darbiniekus pazeminājām amatā, vienam no viņiem liedzām iespēju turpināt apvienot darbu, pārējie 17 saņēma rājienus. Vadošie darbinieki saņēma sodu par kontroles trūkumu, pārējie – par pienākumu izpildi. Teiksim tā – pierādīt, ka policisti kaut ko ņēmuši sev vai atdevuši citiem, nevar, bet tās lietas bija it kā vienkārši pazudušas, jo skaitļi neatbilda. Preces nebija savlaicīgi nodotas Valsts ieņēmumu dienestam iznīcināšanai, bet darbinieki tās glabāja pie sevis, un atskaites nesakrita – izņemšanā bija viens skaits preču, glabājās cits. 
– Iespējams, ja tā var teikt, daļa preču bija vienkārši izdzertas un nopīpētas?
Jā, iespējams, bet pie rokas neviens netika pieķerts. 
– Vai varat galvot, ka pašlaik tas vairs nenotiek? 
Visiem iecirkņu priekšniekiem uzdots pastiprināti kontrolēt, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos. Diemžēl periodiski kāds no darbiniekiem izdara tādas dumības. Cenšamies tagad vairāk pievērst uzmanību audzinošiem pasākumiem ikdienā. Un pagaidām viss ir kārtībā. 
– Pērn reģionā aizturēts 61 kukuļdevējs, aizturēto skaits divu gadu laikā ir trīskāršojies. Cilvēki aktīvāk dod kukuļus vai esat sākuši stingrāku kontroli? 
2010. gadā pēc konsultēšanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā sākām izmantot jaunu pieeju, lai apkarotu kukuļdošanu un kukuļu prasīšanu. Jāsaka liels paldies Zemgales tiesu apgabala virsprokuroram Dainim Mālmanim, kurš piekoriģēja, kā pareizi fiksēt noziegumu. 
Ir cilvēki, kuri izmanto policistu mazās algas, lai mēģinātu iekārdināt ar kukuli. Nedomāju, ka ir kāds, kuram patiktu uzpērkama policija. Par to, ka visi policisti ņem kukuļus, kas reizēm izskan diskusijās internetā, es varu noteikti apgalvot, ka tie ir meli. Jā, ir atsevišķi neģēļi, kas to dara, un tos mēs izķeram. Kopumā policija ne ņēma, ne ņem, ne ņems kukuļus. Kāda atsevišķa negodīga darbinieka dēļ visus palikt zem apgalvojuma, ka visi ir kukuļņēmēji, ir absurds un meli. 
No pērn aizturētajiem kukuļdevējiem 58 ir notiesāti. 36 personām būs jāveic piespiedu darbi, desmit piespriesti naudassodi no trim līdz pat 10 minimālajām mēnešalgām, piecām personām – nosacīta brīvības atņemšana līdz vienam gadam, septiņām personām – līdz trim gadiem. 
– Kādreiz populārais joks par policistiem un piecīšiem, šķiet, tagad ir pagātne, un ne tāpēc, ka eiro piecīši ir nevērtīgāki nekā latu.
Šis teiciens ir zaudējis aktualitāti. Ja ir negodīgs policists, viņš būs negodīgs, lai arī kādā amatā nestrādātu. Ir cilvēki, kas policistus kukuļņēmējus aizstāv – algas mazas, ģimeni pabarot grūti. Ja šāds kļūtu par cietušo lietā, kuru izmeklē negodīgais policists, kurš no vainīgā paņemtu kukuli, vai kukuļošanas aizstāvis paliktu pie savām domām? Šaubos. 
Pēc pērn aprīlī veiktajiem grozījumiem Krimināllikumā pašlaik gadījumus par kukuļa došanu policistam skata tiesa. Līdz šim prokurors noteica piespiedu darbus. Varam lepoties, ka Zemgales reģionā kukuļņēmēju apkarošana rit vislabāk valstī. Ja policists kukuli paņem, viņam draud vēl smagāka kriminālatbildība nekā devējam. Maksāt kukuli policistam mūsdienās ir pēdējais absurds, daudz gudrāk ir ziņot, ja to pieprasa. 
– Pērn Jelgavā aizvērtas sešas tā saucamo legālo narkotiku tirgotavas, taču pēdējā bodīte – Raiņa ielā – izpelnījusies tādu policijas uzmanību, ka tiek tērēti resursi, sēžot pie durvīm dienu un nakti.
Šī bodīte nestrādā, bet dzīvo pēc principa «mans draugs policists». 24 stundu režīmā tā tiek uzraudzīta, jo cenšamies maksimāli paralizēt šīs vietas darbu. Tirgotāji labi redz – ja kāds preces iegādājas, mēs pirkumu uzreiz izņemam, bet pašu pircēju nosūtām uz ekspertīzi. Jāsaka paldies arī Jelgavas Pašvaldības policijai, ar kuru sadarbībā tirgotavu uzraugām, esam sadalījuši laiku. Sākumā, ignorējot policiju, pircēji vēl nāca, bet nu vairs ne. Tirgotāji bija pat ieslēgušies, bet diemžēl likumdošana neparedz mums iet iekšā un veikt kratīšanu. Ļoti ceram uz likuma izmaiņām, lai šī joma tiktu kriminalizēta, tas mums pavērtu plašākas iespējas. Pašlaik ir sajūta, kā uzstājīgi cīnoties ar vējdzirnavām. Lai sērga netiktu izplatīta, turpināsim sēdēt pie durvīm. 
– Vai jaunieši, kas tikuši pie šīm vielām, reģionā sastrādājuši kādas nepatikšanas? 
Lai tiktu pie apreibinošajām vielām, ir vajadzīga nauda. Ja tās nav, cilvēki parasti zog vai laupa. Sanāk, ka sekas jūtamas jau pirms to lietošanas. Bija pāris gadījumu, kad jaunieši pēc šo vielu lietošanas nonāca slimnīcā ar saindēšanos. Ar tiem pietiek. Mums nevajag, lai notiktu kā Anglijā, kur jaunietis nomira. 
– Vai «vīraka» kārotāji ir potenciālie narkotiku lietotāji?
Noteikti. Rīgas tuvums šausmīgi ietekmē Jelgavu. Lielākoties visas narkotikas nāk caur Rīgu. Daudz izstrādes lietu beidzas, iegādājoties narkotikas Rīgā. Uz šejieni cenšas nevest tirgot, jo noziedznieki ir pamanījuši, ka ļoti aktīvi sekojam tam līdzi. Tāpēc braucam, iegādājamies un aizturam Rīgā. Tomēr piedāvājums ir izskanējis šeit. No aprites esam izņēmuši 236 klonazepama tabletes, 125 gramus amfetamīna, 305 gramus metamfetamīna, 1838 iepakojumus jauno psihotropo vielu, kā arī 12 kilogramu marihuānas, un lielākais «guvums» ir 83 kilogrami nežāvētas marihuānas no nelegālās ražotnes Dobelē – pamestā padomju armijas angārā. Par aktivitātēm tajā mūs informēja iedzīvotāji. 
– Kāda bija Valsts policijas loma eiro ieviešanas procesā, un ar kādiem secinājumiem valūtas maiņa noslēgusies? 
Mūsu uzdevums bija parūpēties par drošību. Lai netiktu apdraudēti iedzīvotāji, kas ieradušies mainīt latus un santīmus. Veltījām lielus spēkus – policisti bija bankās, pasta nodaļās, var teikt – visur. Priecājos, ka bija iespēja samaksāt darbiniekiem par virsstundām, jo tika iedalīti līdzekļi, diemžēl ikdienā ierobežotā budžeta dēļ to nevaram atļauties. Vismaz sabiedrība pamanīja, ka visur ir policija, un tas ir labi. Kopumā varu teikt – eiro ieviešana Zemgalē notikusi bez problēmām, absolūti mierīgi, nekas netika aplaupīts. 
Lai nekristu par viltojumu upuriem, aicinām pievērst uzmanību informācijai par eiro naudaszīmju īpašajām pazīmēm. Jāuzmanās gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, aicinām ziņot par katrām aizdomām. Pagājušajā nedēļā Dobelē tirdzniecības vietā par piecu viltotu 50 eiro naudaszīmju izplatīšanu aizturētas  divas personas – vīrietis un sieviete, Lielbritānijas latvieši. 
– Lētticības piemēri gan atrodami arī ikdienā, piemēram, atverot dzīvokļa durvis svešiniekam un noticot pekstiņiem, ar kuru palīdzību krāpnieki vēlas tikt pie naudas.
Radiniekiem un kaimiņiem vajadzētu pabrīdināt vecos un vientuļos, lai ir uzmanīgāki, lai neiekrīt krāpniekiem nagos. Noziedznieki zina, ka katrā apdzīvotā vietā atradīs vecu cilvēku, kurš uzķersies izdomātajiem meliem. Par bērniem vai mazbērniem, kas cietuši autoavārijās, iekūlušies nepatikšanās ārzemēs – ko tik nestāsta! Dažkārt izskan zvans it kā no policijas darbinieka, bet nekad mūžā nebūs situācija, kad policists zvana un pieprasa naudu, lai samierinātu izdomāto cietušo un pāridarītāja ģimeni. Cilvēki kaut kā notic tam stāstam, atver maciņus, skrien uz bankomātiem vai aizņemties. Pērn bija tikai četri šādi gadījumi, un visos mēs ātri izskaitļojām vainīgos un aizturējām. 
– Ar ko Jelgava drošības ziņā atšķiras no citām pilsētām?
2009. gadā eksperimentālā kārtā apvienojām ceļu policiju ar patruļdienestu. Tas deva zināmu rezultātu. Darbs tagad orientēts tā, lai maksimāli ātri izbrauktu uz notikuma vietu, un tas devis augļus. Pagājušajā gadā uz karstām pēdām izdevies aizturēt 471 noziedznieku. Ātrums ļoti būtiski ietekmē izmeklēšanu, jo vainīgās personas nav jāmeklē – tās aiztur jau nozieguma vietā. Savukārt tie, kam nodarīts pāri, gūst gandarījumu, ka ļaundari ir aizturēti. Jo ātrāk policija uzzina, jo ātrāk reaģē, ātrāk izbrauc un aiztur. Eiropā civilizētās valstīs policija strādā tieši pēc šādas prakses – uz notikuma vietu dodas tuvākā ekipāža. Jāsaka paldies patruļdienestam, tiem ierindas darbiniekiem, kas strādā uz ielām. Jāpiemin, ka mums ir lieliska sadarbība ar Lietuvas policiju, informācijas apmaiņa ir momentāla, notiek kopīgi patrulēšanas reidi. Robežkontroles nav, tāpēc, ja tā var sacīt, tās funkcija gulstas uz policijas pleciem. Pērn aprīlī tika noslepkavota persona un nolaupīta automašīna, mēs vainīgo Lietuvas pilsoni aizturējām un nodevām kaimiņvalsts kolēģiem. Lietuvā šim notikumam bija liela rezonanse. Lietuvas kolēģi savukārt mums palīdzēja aizturēt kādas Bauskas puses saimniecības ēkas aplaupītājus. 
– Vai, izvērtējot darbiniekus, ir gadījies secināt, ka darīts vairāk, nekā pienākums prasa? 
Jā, un īpaši tas attiecas uz darbu ar bērniem un sabiedrību. Paldies nepilngadīgo lietu inspektoriem, kas rīko sacensības, iet uz skolām, stāsta par policijas darbu. Tā veidojas dialogs ar jauno paaudzi. 
– Pārlielupes cietuma teritorijā būvēs operatīvo dienestu kompleksu, vai jau sapņojat par pārcelšanos?
Nevienam nav noslēpums, kādā katastrofālā stāvoklī ir Jelgavas iecirkņa ēka. Žēl darbinieku, kam jāatrodas šajās telpās. Līdz centralizācijai, kas notika pagājušajā gadā, mums bija savs budžets, centāmies maksimāli uzlabot darba apstākļus. Visu nepaspējām, tagad, kad ēku pārvalda Iekšlietu ministrijas aģentūra, varam tikai lūgt, lai pievērš uzmanību. Tomēr septiņu mēnešu laikā nav uzlabots pilnīgi nekas. Arī ugunsdzēsējiem ēka ir drausmīgā stāvoklī. Pērn Iekšlietu ministrija projektam deva zaļo gaismu, cerēsim, ka tas īstenosies. 
– Valsts policijas darba centralizācija reģionos, jūsuprāt, nebija pareizs solis?
Vai nu centralizācija, vai veids, kā tā tika īstenota. Mēs spējām Jelgavas iecirkni un pārējos piecus par sava budžeta līdzekļiem tomēr pieremontēt, diemžēl tagad tas vairs nenotiek. Man ir cerība, ka Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas vadība tomēr izvērtēs, ko centralizācija deva, un pieņems attiecīgu lēmumu. 
– Šoferīšu dara bažīgus, ka pēc rekonstrukcijas Lielajā ielā nekad netrāpoties zaļais vilnis, ka, tikai pārkāpjot atļauto ātrumu, var ielu izbraukt, nezaudējot nervus. Vai veltāt vairāk resursu Lielās ielas uzraudzīšanai?
Satiksmes vadības sistēma joprojām tiek pielāgota, bet nevarētu teikt, ka pārkāpumu skaits ir būtiski audzis. Gājēji mēdz pārskriet pie sarkanās gaismas, autovadītāji uzspiež uz gāzes, bet mēs neveltām savus spēkus, lai kontrolētu tikai Lielo ielu. ◆ 

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.