Valdības iesniegtie un Saeimā 5. augustā pieņemtie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Valdības iesniegtie un Saeimā 5. augustā pieņemtie grozījumi likumā «Par valsts pensijām» paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 62 gadiem sievietēm un vīriešiem, laikā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. janvārim pārtraukt pensiju izmaksas strādājošiem pensionāriem, kuru pensijas apmērs pārsniedz 60 latu, atcelt priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas sievietēm, kā arī citus mazāk nozīmīgus grozījumus. Šie grozījumi ļautu samazināt sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu 1999. un 2000. gadā par aptuveni 45 miljoniem latu.
Pašlaik opozīcijas populistiskās rīcības dēļ iesaldēta grozījumu Pensiju likumā izsludināšana. Žēl, ka opozīcija nevis izskaidro cilvēkiem grozījumu būtību vai piedāvā citus risinājumus, bet gan, politiska aprēķina vadīta, izmanto cilvēku nezināšanu un emocijas. Ja opozīcija būtu vēlējusies dialogu, loģisks solis būtu bijis lūgums Valsts prezidentei nosūtīt šo likumu Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, un vienīgi tad, ja nerisinās dialogs, lūgt viņai nodot šo jautājumu izlemšanai referendumā.
Gribu nedaudz iepazīstināt ar shēmu, kā veidojas sociālais budžets un kādi ir tā izdevumi. Sociālajam budžetam ir sava ieņēmumu bāze, ko veido sociālās apdrošināšanas iemaksas – 37 procenti no darba algas. Nodalot atsevišķi sociālo un valsts budžetu, tika ieviesta individuāla nodokļu uzskaite, kas ļauj regulēt pensiju apmēru atkarībā no konkrētā cilvēka apdrošināšanas iemaksām. Līdz ar to katrs, kurš maksā sociālo nodokli, veido uzkrājumus savai pensijai. Tas gan ir teorētiski, jo patiesībā visi ienākumi sociālajā budžetā tiek tērēti kārtējiem maksājumiem – vecuma pensijām, invaliditātes pensijām, maternitātes un bezdarbnieku pabalstiem. Tomēr lielākā daļa sociālā budžeta, aptuveni 75 procentu, tiek tērēta pensiju izmaksām.
Lai nākotnē nodrošinātos pret bezatbildīgu politiķu priekšvēlēšanu balsojumu sekām, ir jāpieņem fondēto pensiju likums. Jāatzīst gan, ka šādu likumu var pieņemt tikai tad, ja sociālajā budžetā sāk veidoties pārpalikums, taču pašlaik tajā ir deficīts.
Nestājoties spēkā grozījumiem Pensiju likumā, sociālā budžeta deficīts līdz gada beigām varētu sasniegt pat 65 miljonus latu. Nākamajā gadā tas varētu būt vēl lielāks – pat līdz 90 miljoniem latu –, kas nozīmē, ka tuvāko divu gadu laikā valstij būs jāaizņemas 155 miljoni latu, nevis lai investētu un uzlabotu valsts ekonomisko situāciju, bet lai segtu kārtējos maksājumus. Tas būs tīrais valsts parāds, kas jāsedz nākamajiem nodokļu maksātājiem ar papildu nodokļiem.
Pirms 7. Saeimas vēlēšanām notika «politiskā» pensiju indeksācija – pensijas tika palielinātas vidēji par deviņiem, desmit latiem, nevērtējot to ilgtermiņa skatījumā, bet tikai konkrētajā brīdī. Gribam uzsvērt, ka Tautas partija tajā laikā nebija pārstāvēta parlamentā, tāpēc par šiem bezatbildīgajiem lēmumiem atbildība ir jāuzņemas tām partijām, kas strādāja Saeimā un valdībā.
Savukārt iepriekšējās (Krištopana) valdības darbības laikā draudošā budžeta krīze no sabiedrības tika noslēpta. Pieņemot šā gada valsts budžetu, pārāk optimistiski tika vērtēti iespējamie nodokļu ieņēmumi. Ieņēmumu prognozes nav piepildījušās sociālā, pievienotās vērtības, akcīzes nodokļa un citu nodokļu iekasēšanā. Tādējādi kļūdaini tika sastādīts šā gada valsts budžets, radot deficītu gan pamatbudžetā, gan speciālajos budžetos, tostarp sociālajā budžetā.
Kaut arī šā gada valsts budžets tika veidots neprecīzi, vēl varēja kaut ko darīt. Situācija nebūtu tik smaga, ja iepriekšējā valdība to būtu savlaicīgi sapratusi un piekritusi veikt budžeta grozījumus. Diemžēl tā spītīgi turējās pretī gan finansu speciālistu, gan arī Tautas partijas aicinājumiem. Valsts budžeta grozījumu novilcināšana radīja vēl papildu zaudējumus. Tāpēc tagad, neņemot vērā pašreizējās valdības pūliņus glābt valsts budžetu, tomēr saglabāsies deficīts gan sociālajā budžetā, gan arī valsts pamatbudžetā. Jāuzsver, ka, veicot grozījumus valsts budžetā, sociālais budžets bija vienīgais, kam papildus tika atvēlēti 15 miljonu latu. Tomēr situāciju pilnībā glābt vairs nav iespējams un kopumā šogad jārēķinās ar aptuveni 140 miljonu latu budžeta deficītu. Tik smagā finansu krīzē mūsu valsts nebija nonākusi pat 1995. gadā.
Esam pārliecināti, ka jebkurš saprot to, ka valsts nevar neierobežoti aizņemties naudu, neatstājot būtiskas sekas uz valsts finansiālo situāciju un lata stabilitāti.
Izstrādājot grozījumus Pensiju likumā, valdība jau ir piekritusi vairākiem kompromisiem. Pensijas vecums netika paaugstināts līdz 65 gadiem, kā tas bija paredzēts valdības deklarācijā, bet līdz 62 gadiem. Tāpat gan saņemt pensijas, gan strādāt varēs tie pensionāri, kuru pensijas ir mazākās par 60 latiem. Pieņemot šādu normu, izvēlēties strādāt vai saņemt pensiju, vajadzēs tikai
15 000 pensionāru, bet tas neskars pārējos 55 000 strādājošo pensionāru. Nevienam pensionāram nekas netiks atņemts, un valdība ir garantējusi 100 procentu pensiju izmaksas noteiktajā laikā. Šie grozījumi aizsargās lielāko daļu pensionāru – aptuveni 600 000 – intereses un dos iespēju nākamā gada rudenī pensijas indeksēt.
Ja grozījumi Pensiju likumā nestāsies spēkā un turpinās palielināties sociālā budžeta deficīts, drīz var izveidoties situācija, ka nav iespējams savlaicīgi izmaksāt pensijas vai tam vairs vienkārši nav naudas, un faktiski referenduma jautājums ir nevis par vai pret grozījumiem Pensiju likumā, bet par to, vai mēs gribam saglabāt pašreizējo pensiju sistēmu. Tāpēc ikvienu aicinu nopietni pārdomāt savu nostāju pirms parakstīšanās par referenduma sasaukšanu. Vai mēs esam tikai par savām interesēm, vai mēs spējam pacelties nedaudz augstāk par sevi un paskatīties nākotnē? Iet un parakstīties par referenduma sasaukšanu ir atgriezties vakardienā – neizpildīto solījumu un slēpto faktu zemē.
