Latvijas Statistikas institūts ar mērķi pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem izveidot rajonu un republikas pilsētu rangu tabulu, lai spriestu par to, kādām teritorijām būtu piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, veicis pētījumus.
Latvijas Statistikas institūts ar mērķi pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem izveidot rajonu un republikas pilsētu rangu tabulu, lai spriestu par to, kādām teritorijām būtu piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, veicis pētījumus. Tā kā izmantoti pagājušā gada oficiālie statistikas dati, galarezultāts atzīstams par aptuvenu. Tomēr vispārējās attīstības tendences tas ieskicē. Kā tad uz vispārējā fona izskatās Jelgava un Jelgavas rajons?
Rūpniecības produkcijas izlaidē Jelgava ieņem 8. vietu (izdalītas 33 administratīvi teritoriālās vienības – 26 rajoni un 7 pilsētas) – uz vienu iedzīvotāju produkcija saražota 526,7 latu apmērā. Rajonā šis rādītājs ir par 413,6 latiem mazāks. Rādītājā, kas raksturo kapitālieguldījumus uz vienu iedzīvotāju, mūsu pilsēta ar 106,8 latiem noslēdz pirmo desmitu. Savukārt Ventspilī investīcijas uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz desmit reizes lielākas. Jelgavas rajons šinī ziņā ar 31,8 latiem ieņem tikai 29. vietu, bet šā rādītāja rangu tabulu ar 14,8 latiem noslēdz Dobeles rajons. Pēc mazumtirdzniecības apgrozījuma faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju ar 409,6 latiem Jelgava aiz Rēzeknes un Rīgas ieņem trešo vietu, bet rajons ar 86 latiem – 30. Tātad blakus izvietotas teritorijas ar augstu un zemu mazumtirdzniecības aktivitāti, kas nozīmē, ka rajona iedzīvotāji lielākos pirkumus izdara rajona centrā. Analoga tendence vērojama arī Ventspilī un Rēzeknē. Lielākais darbojošos uzņēmumu (ieskaitot tos, par kuriem nav ziņu par darbības pārtraukšanu) skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir Rīgā – gandrīz 40 uzņēmumi. Jelgava ar 19,4 ieņem 7. vietu, bet rajonā vidēji ir nepilni desmit uzņēmumi (30. vieta), kas liecina par zemu uzņēmējdarbības aktivitāti. Ražošanas rādītāju summas ziņā pirmo vietu ieņem Rīga. Jelgava ierindojusies 5. vietā un it kā tikai par sešiem punktiem atpaliek no Ventspils (no Rīgas – par 20 punktiem). Taču reālo situāciju tik optimistiski vis nevarētu raksturot.
Sociāli demogrāfisko rādītāju grupā svarīgākie rādītāji ir bezdarba līmenis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis Jelgavā fiksēts 8,7, bet rajonā – 9,3 procentu apmērā, kas nozīmē attiecīgi 17. un 19. vietu valstī. Iespējams, rādītāji mainītos, ja tiktu iekļauti arī «slēptā» bezdarba dati. Turklāt paši jelgavnieki savu pilsētu bezdarba ziņā pielīdzina lejasgalā izvietotajiem Latgales rajoniem. Ienākuma nodokļa ziņā uz vienu iedzīvotāju Jelgava ar 73,6 latiem aiz Ventspils un Rīgas ieņem trešo vietu, bet rajons ar 38,5 latiem – 23. Demogrāfiskās slodzes rādītāju rangā Jelgava ieņem 1. vietu. Šeit attiecība starp bērniem, vecajiem cilvēkiem un darbaspējīgajiem iedzīvotājiem ir vislabvēlīgākā. Rajonā šī vecumstruktūra tik labvēlīga gan nav (14. vieta). Pēc personu ar augstāko un vidējo izglītību skaita uz 1000 iedzīvotājiem, sākot ar 18 gadiem, Jelgava ar 677 cilvēkiem ieņem ceturto vietu, bet rajons ar 491 izglītotu personu – 24. Interesanti, ka Ventspils šinī ziņā ieņem 8., bet Ventspils rajons – pēdējo vietu. Mēneša vidējā bruto darba samaksas rādītāja rangā (ar nodokļu grāmatiņu) Jelgava ar 82 latiem ieņem 11., bet rajons ar 69,2 latiem 28. vietu. Pilsētai šo rādītāju labvēlīgāku vērtis fakts, ka daudzi jelgavnieki strādā Rīgā, bet tur nopelnītā nauda statistikas materiālos piesaistīta dzīvesvietai. Pirmo vietu šinī ziņā ar 187,4 latiem ieņem Ventspils, kur šis rādītājs ir trīs reizes lielāks nekā Latgales rajonos, kas atrodas tabulas lejasgalā. Kopumā sociāli demogrāfisko rādītāju grupā Jelgava ieņem 6. vietu, bet, summējot visus deviņus rangus, ierindojusies otrajā grupā, kas ievērojami atpaliek no pirmās grupas rādītājiem (Rīga un Ventspils), tomēr rangu summa ir diezgan augsta un kopā ar Liepāju, Jūrmalu, Daugavpili un Rīgas rajonu pieskaitāma pie reģioniem ar samērā augstu attīstības līmeni. Savukārt Jelgavas rajons kopā ar Madonas, Daugavpils un Liepājas rajoniem veido piekto jeb vidēji atpalikušo rajonu grupu.
