Pagājušajā nedēļā panākta principiāla vienošanās, ka likvidējamais mašīnbūves uzņēmums RAF tiks pārdots pa daļām.
Pagājušajā nedēļā panākta principiāla vienošanās, ka likvidējamais mašīnbūves uzņēmums RAF tiks pārdots pa daļām.
Kā zināms, pretendentu trūkuma dēļ bez rezultātiem beidzies ceturtais mēģinājums izsoles ceļā kā vienu veselumu pārdot RAF nekustamo īpašumu un kustamo mantu. Objekta sākuma cena bija noteikta tāda pati kā iepriekšējā izsolē jūlijā – 3,225 miljoni latu. Vienīgā atšķirība – septembra izsole bija paredzēta ar lejupejošu soli.
Lai gan interese par RAF ir bijusi, tomēr līdz oficiālai pretendēšanai uz mantu neviens nav nonācis.
Ar RAF «ir cauri» jeb mirušais objekts
Tāpat kā par iepriekšējām izsolēm, arī par tālāko taktiku RAF mantas realizācijā jālemj rūpnīcas nodrošinātajam kreditoram – Finansu ministrijai. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma administratore Lidija Skreija ministrijā panākusi principiālu vienošanos par to, ka RAF tiks pārdots pa daļām.
– Tas nozīmē, ka ar RAF kā ražotni ir cauri un diez vai kādreiz tajā ražošana notiks agrākajos apjomos. Ja nu vienīgi kādas uzņēmuma daļas pircējs savā objektā kaut ko ražos. Taču nebūs ne kādreizējo apjomu, ne rosības, – secina uzņēmuma pārvaldnieks un Kreditoru komitejas priekšsēdētājs Viktors Kausiņš.
Viena no pirmajām pretendentu distanci pametusi firma «Detroit Group» no Somijas, savu soli pamatojot ar to, ka firma ir zaudējusi līdzšinējo investoru interesi par RAF izmantošanu ražošanas vajadzībām. Vienlaikus «Detroit Group» vēstulē norādījusi, ka to interesē viss likvidējamais uzņēmums kopumā un tā varētu mēģināt atrast kādreiz varenajai ražotnei citus investorus. Tas, protams, prasīšot laiku.
Uzņēmumu pārdos pa daļām
Somijas firmas jaunu investoru meklējumi, pēc V.Kausiņa domām, ir vājš mierinājums. Visticamāk, ka RAF tiks pārdots pa daļām. Pagaidām gan nav izstrādāta taktika, kādā veidā tas notiks. V.Kausiņš domā, ka vislielākā piekrišana būtu mašīnbūves uzņēmuma presēm. Taču tās saskaņā ar tiesas lēmumu pēc Jelgavas Cukurfabrikas prasības par parādu piedziņu ir aprakstītas, tādēļ vispirms tiks sākta nekustamā īpašuma – angāru, noliktavu un citu uzņēmuma objektu – realizācija. Preses acīmredzot varēs pārdot pēc tam, kad tām noņems arestu, kas atzīstams par nelikumīgu, jo Zemgales Apgabaltiesa tolaik (1997. gada pavasarī) pēc Krievijas mašīnbūves rūpnīcas prasības bija pieņēmusi lēmumu par RAF maksātnespēju.
Rūpnīcas kopējie parādi sasniedz septiņus miljonus latu. Apmēram trīs miljonus no šīs summas veido nodrošinātā kreditora – Finansu ministrijas – daļa par neatmaksāto G-24 kredītu un kredītprocentiem. V.Kausiņš lēš, ka kreditoru prasību apmierināšana būs visai smaga un pretendentu trūkuma dēļ nenotikušās izsoles ar katru reizi ne tikai pazemina uzņēmuma pārdošanas cenu, bet arī samazina kreditoru iespējas atgūt zaudētos līdzekļus. Ne iepriekšējiem, ne pašreizējai uzņēmuma administratorei neesot izdevies atgūt arī vērā ņemamas summas no RAF debitoriem. Administratores L.Skreijas rīcībā esot tiesas spriedumi par parādu piedziņu no Latvijas Zemnieku savienības un divām privātpersonām. Diemžēl reāla piedziņa nav iespējama, jo neesot ko piedzīt. Mēnešiem ievilkusies tiesa par parāda piedziņu no Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma, kas kārtējo reizi atkal atlikta. Taču arī šajā gadījumā spriedums negarantēšot naudas saņemšanu. Par bezcerīgu atzīstama parādu piedziņa Krievijā.
Nenotiek arī LMR objektu izsole
To, ka šodien paredzētā Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas (LMR) galdniecības kompleksa izsole pretendentu trūkuma dēļ nenotiks, jau pagājušajā nedēļā prognozēja uzņēmuma administrators Pēteris Bila. Tāpat iepriekšējā nedēļā nenotika LMR Tukuma filiāles izsole, kuras sākumcena bija 2000 latu. Uz objektu viens gribētājs gan bija pieteicies, taču viena pretendenta gadījumā izsole atzīstama par nenotikušu.
Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas galdniecības komplekss veido ceturto daļu no likvidējamās ražotnes. Tā sākotnējā cena – 25 tūkstoši latu. P.Bila sākotnējo cenu četrām ēkām, ceha aprīkojumam un iekārtām vērtē kā ļoti pieņemamu. Diemžēl pie administratora pieteicies tikai viens interesents. Rūpnīcas teritorijā gan bijuši vairāki objekta lūkotāji.
– Domāju, ka situācija Jelgavā ir nedaudz labāka. Tomēr izrādās, ka nevienam nav naudas, lai iegādātos ar iekārtām aprīkotu ražošanas objektu. Tukuma filiāles cena bija pavisam niecīga – divi tūkstoši latu. Par tādu naudu pat jumtu kārtīgi nevar salabot, kur nu vēl kaut ko pieņemamu nopirkt. Acīmredzot šodien mūsu valstī neviens negrib nodarboties ar ražošanu, – pašreizējo situāciju vērtē P.Bila.
Apstākļi nav ražotājiem piemēroti
Vienlaikus viņš piekrīt, ka ekonomiskie apstākļi valstī ražotājiem joprojām nav labvēlīgi. Proti, lai noturētos un pastāvētu, jāietur stingra un mērķtiecīga līnija, nodrošinot līmenim atbilstošas tehnoloģijas, konkurētspējīgu produkciju un ražošanas attīstību. Bet šī nav tā joma, kur nauda apgrozās pietiekami ātri.
– Un tiklīdz uzņēmējam oficiāli jānomaksā visi nodokļi, ražošanas apstākļi kļūst vēl smagāki, – spriež P.Bila, norādot, ka pastāvēšana acīmredzot iespējama kā Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas «saimniekošanas» gadījumā, kur, piemēram, janvārī ap 170 strādājošo saražoja produkciju par 1529 latiem, bet algās kopā ar sociālo nodokli sarēķināti vairāk nekā 15 tūkstoši latu. Pērn produkcija saražota par 112 tūkstošiem latu, bet algās aprēķināti 160 tūkstoši. Lai gan strādājošo noslodze bija nepilnīga, alga rēķināta pēc stundu likmes. Protams, algu aprēķini ir teorētiski, ar cerību, ka kādreiz kaut ko izdosies saņemt. Taču tajā pašā laikā iztikšanu izdevies nodrošināt, bez oficiālām saistībām piestrādājot rūpnīcas teritorijā izvietotajās firmās.
Par turpmāko Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas likteni šodien lemj uzņēmuma kreditori.
