Vakar, 14. septembrī, apritēja 140 gadu, kopš dzimis Jānis Čakste – cilvēks, kurš mūsu valsts vēsturē palicis kā Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents, kā izcils nacionālās atmodas darbinieku pēctecis un kā vecākais latviešu parlamentārietis.
Vakar, 14. septembrī, apritēja 140 gadu, kopš dzimis Jānis Čakste – cilvēks, kurš mūsu valsts vēsturē palicis kā Latvijas Republikas pirmais Valsts prezidents, kā izcils nacionālās atmodas darbinieku pēctecis un kā vecākais latviešu parlamentārietis. Priecājos, ka varēju apliecināt Jānim Čakstem savu cieņu memoriālā muzeja atklāšanas reizē viņa dzimtajās mājās Jelgavas rajona «Aučos». Ar to aizsākās jubilejas pasākumu virkne visā Latvijā. Priecājos, ka šo pasākumu ietvaros varam uzzināt daudz jauna un interesanta par pirmo neatkarīgās Latvijas prezidentu. Īpaši par to Jāņa Čakstes dzīves posmu, kas mums joprojām ir pasvešs.
Lai izprastu šo izcilo personību, kas par latviešu politisko līderi izvirzījās, darbodamies Krievijas Domē un vadot latviešu bēgļu organizācijas, ir lietderīgi ieskatīties pagātnē. Un tā rāda, ka jau jaunības gados Jānis Čakste apliecināja savas izcilās sabiedrības vienotāja spējas: studiju laikā Maskavā viņš nodibināja latviešu studentu apvienību «Austrums», bet vēlāk, strādājot par advokātu, rosīgi darbojās Jelgavas latviešu sabiedriskajā dzīvē, vadīja Latviešu biedrību un laikrakstu «Tēvija». Tas liecina par lielu sabiedrības uzticību. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Jānis Čakste atjaunoja Jelgavas Sarkanā Krusta komitejas darbību, bet jau 1915. gada jūlijā kopā ar pārējiem kurzemniekiem devās grūtajās un nemierpilnajās bēgļu gaitās. Jāņa Čakstes plašā un pašaizliedzīgā darbošanās bēgļu labā un līdzdalība vadošajās nacionālajās organizācijās dod atbildi uz jautājumu, kāpēc viņš tika vienprātīgi ievēlēts par Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāju. Latviešu tautai traģiskos brīžos Čakstes popularitāte bija ārkārtīgi augusi, un katrā ziņā tā kļuva par pamatu viņa ievēlēšanai visaugstākajā postenī – par Valsts prezidentu.
1922. gada 7. novembrī Jānis Čakste atklāja uz pirmo sēdi sanākušās Latvijas Republikas pirmās Saeimas darbu, bet 14. novembrī, 92 deputātiem aizklāti balsojot «par» un 6 atturoties, viņš tika ievēlēts par pirmo Valsts prezidentu. Pēc pirmā prezidentūras termiņa izbeigšanās 1925. gada 6. novembrī Jānis Čakste atkārtoti tika ievēlēts par Valsts prezidentu un savus pienākumus pildīja līdz mūža galam.
Ar Jāņa Čakstes vārdu saistīti Latvijas valsts tapšanas pirmie soļi un patstāvīgas valsts pirmais posms. Jānis Čakste nenoliedzami bija izcilākais no mūsu prezidentiem. Latvijas Republikas Satversmē prezidentam nav paredzēts īpaši liels varas un darbības apjoms, tomēr arī šo šauro robežu ietvaros Jānis Čakste visiem spēkiem ir pūlējies apvienot un saskaņot dažādus virzienus kopīgam mērķim – valsts labklājības celšanai. Kā Valsts prezidents viņš vienmēr stāvēja pāri partijām un pret visiem izturējās vienādi objektīvi un taisnīgi, iedibinādams valsts prezidenta amata autoritāti un tradīcijas. Jāņa Čakstes laikabiedri vēsta, ka ar savu ārieni – stalto augumu un cienīgo izturēšanos –, ar savu izglītību un tādām īpašībām kā nosvērtība, laipnība un smalkjūtība Jānis Čakste iemantoja pat lielvalstu diplomātu apbrīnu.
Jānis Čakste visu mūžu bija ideālists un tāds arī palika līdz pēdējam brīdim. Čakstes ideāls bija padarīt laimīgu latviešu tautu un palīdzēt tai. Šis mērķis stīdz cauri visai viņa dzīvei. Jāņa Čakstes mūžs un sabiedriskā darbība bija cieši saistīta ar visnopietnākajiem latviešu tautas dzīves notikumiem. Tādēļ viņš baudīja vislielāko tautas cieņu un mīlestību. Interesanti, ka Latvijas sabiedrība Jāni Čaksti kritizēja tikai vienu reizi: kad viņš amnestēja valsts nodevībā apsūdzēto Andrievu Niedru un lika viņam uz visiem laikiem atstāt Latviju.
«Jānis Čakste darbojās laikmetā, kad varēja gūt vieglus panākumus ar demagoģiju. Bet tā nebija Čakstes dabā. Viņš bija par daudz sabiedrības cilvēks, lai tiktāl nolaistos. Vienkāršāk un siltāk viņš prata pieiet tautai,» tā par Jāni Čaksti raksta Kārlis Skalbe, un tas ir precīzs šā valstsvīra raksturojums. Jānis Čakste nekad nav bijis partijisks, un tikai vienu reizi Latvijas tapšanas laikā piederēja pie politiskās partijas – Zemnieku savienības. Visās vēlākās vēlēšanās viņš kandidēja kā bezpartijisks sabiedrisks darbinieks.
Jānis Čakste aizgāja viņsaulē 1927. gada 14. martā. Milzīga tautas un karaspēka gājiena pavadīts, 18. martā viņš tika apglabāts Meža kapos.
Pagājušajā gadā Šveicē sakarā ar 150. gadadienu (kopš 1848. gadā Šveicē un citviet pasaulē aizsākās liberālās revolūcijas), kā arī pieminot 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 50. gadadienu, tika atklāta Brīvības halle par godu 100 demokrātijas attīstībā būtisku ieguldījumu devušiem cilvēkiem. Mēs varam būt īpaši lepni un gandarīti, ka šo 100 vārdu vidū ir arī mūsu Jāņa Čakstes vārds.
