Bāriņtiesu kritēriji, nosakot, kad bērns jāatņem vecākiem un kad to var atdot, ir subjektīvi un faktiski nepārsūdzami
Ozolnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Strēlniece uzsver, ka katrs gadījums ir izsvērts un galējais līdzeklis piemērots pēc tam, kad sociālajam dienestam ilgstoši nav izdevies novērst apdraudējumu bērniem. Tomēr, rēķinot uz pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, ārpusģimenes aprūpē nonākušo bērnu skaits ir diezgan liels, salīdzinot ar citām pašvaldībām. Vismaz vienā gadījumā, ko pētīja «Ziņas», bērna ilgstoša atraušana no mātes šķiet diezgan apšaubāma. Lieta gan lēni tuvojas atrisinājumam – māte bērnu varētu atgūt.
Nolietojies šīfera jumts, iztrupējusi, daudzviet ar finiera plāksnēm lāpīta koridora grīda – visai nepievilcīgi izskatās Ānes ciema vecā būvmateriālu kombināta strādnieku kopmītne. Taču kādā otrā stāva dzīvoklī aiz siltinātām durvīm rāmi kuras krāsniņa, viss ir glīti sakārtots – savā vietā ledusskapis, veļasmašīna, skapis un tukša bērna gultiņa. Uz galda rāmīti stāv pareizticīgo svētbilde, bet gultiņā – divus trīs gadus vecas meitenes fotogrāfija. Līdzās vēl tāfelīte, uz kuras parasti pieraksta ikdienas tēriņus vai neatliekamos darbus. Tur šoreiz uzraksts «Sveiciens dzimšanas dienā!». «To es uzrakstīju pati sev,» pasmaidot saka dzīvokļa saimniece Baiba Karlsone, kurai februārī apritēja 26 gadi.
Draudzene nedrīkstēja aprūpēt bērnu
Šajā mājoklī Baiba dzīvo kopš 2009. gada decembra, kad sāka gaidīt pirmdzimto meitiņu Sabīni. Dzīvokli viņai kā bārenei piešķīra Ozolnieku novada pašvaldība. Turpat blakus mājai ir doktorāts, kvartālu tālāk bērnudārzs. Taču Baiba domā, ka dažu agresīvo kaimiņu dēļ, kas bieži rīko dzeršanas, saņemot bērnu, pēc iespējas ātrāk no šīs mājas aizies.
Jaunā sieviete atzīst, ka 2011. gada rudenī kļūdījās, bez oficiāli noformētas pilnvaras uz ilgāku laiku atstājot gadu un divus mēnešus veco bērnu labākajai draudzenei Vidzemē. Toreiz pati viņa devās peļņā uz Angliju. Baiba piebilst, ka meitenītes tēvs par savu bērnu, kā arī viņu nav rūpējies, tādēļ sakari ir pārtrūkuši.
Par vieglprātīgo bērna atstāšanu pie draudzenes Baiba tika nosūdzēta. Ar Ozolnieku bāriņtiesas lēmumu 2011. gada 28. oktobrī mazo Sabīni ievietoja sociālās aprūpes iestādē Rīgā, pēc nepilna gada viņa nonāca audžuģimenē, kas dzīvo Zaļenieku pagasta Muzikantos, taču tur nav deklarēta. Toreiz Anglijā, saņemot izmisušās draudzenes zvanu, Baiba pēc iespējas ātrāk centās atgriezties mājās (viņas prombūtne ilga apmēram mēnesi). Ozolnieku novada bāriņtiesas priekšsēdētāja I.Strēlniece devusi cerības, ka, atgriežoties noteiktā termiņā, māte meitu varēs atgūt. Tas gan nepiepildījās.
Mutisku sūdzību vākos neiešūsi
Baiba atceras, ka noraudājusies sūdzējās toreizējam Ozolnieku novada pašvaldības izpilddirektoram un tagadējam mēram Pēterim Veļeckim (LZS), kas atbildējis, ka tā nav viņa kompetences joma. Pašvaldības vadība gan ir vienīgā, kas kontrolē savas bāriņtiesas. Latvijā zināmi gadījumi, kad atņemto bērnu vecāki par bāriņtiesām ir sūdzējušies Tiesībsarga birojam, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai. Taču šīs iestādes ir ar visai ierobežotiem resursiem, lai problēmsituācijas no jauna izvērtētu.
Tomēr tālāko sadarbību ar Ozolnieku novada bāriņtiesu Baiba vērtē kā sekmīgu. Viņa ir mācījusies bāriņtiesas ieteiktajos kursos. Gatavojot bērna atdošanu mātei, tā atļāvusi meitiņu brīvdienās un atvaļinājumā ņemt pie sevis. Tagad daudz ko izšķiršot pagājušajā nedēļā nokārtotais tests, kad tukšā istabā mazā Sabīne filmēta kopā ar māti un pēc tam ar audžumāti Ināru Verteli, kas audzina vairākus pieņemtos bērnus Zaļenieku pagasta Muzikantos. Baiba attiecības ar audžumāti raksturo kā diezgan saspīlētas. Brīvdienās, kad Baiba ar draugu brauc pakaļ meitai, Sabīne tiekot saņemta un nodota Muzikantu ceļa galā, mājās īsto māti neielaižot.
Pretenzijas Baibai ir pret Ozolnieku novada sociālo darbinieci Villiju Pakalni, kas pret viņu bijusi asa un pat pārmetusi, ka bērns vispār laists pasaulē. Beidzamais pārmetums izskanējis par to, ka Baiba janvārī apglabāja savu māti, kas gan viņu pašu reiz mazotnē pameta. Abu attiecības atjaunojās pēc Sabīnes piedzimšanas.
Vecāki var kļūt beztiesīgāki
Ozolnieku Domes Sociālo lietu komisijas deputāte Dina Tauriņa («Vienotība») atzīst, ka pēdējos četros gados sūdzības atbilstošā formā par to, ka kādu bērnu bāriņtiesa vecākiem būtu atņēmusi nepamatoti, nav iesniegtas. Vecākiem, kuriem ir pretenzijas pret tās darbu, vajadzētu oficiāli vērsties Domē, tad arī varētu šos jautājumus izskatīt.
Teteles pamatskolas direktore Jeļena Žoide stāsta, ka pēdējos četros gados viņas skolā septiņi bērni izņemti no ģimenēm. Visi šie gadījumi, viņasprāt, bijuši pamatoti, un dažkārt ārkārtējais līdzeklis licis vecākiem saņemties un uzlabot savas attiecības ģimenē. «Tomēr ļoti nosacīti tos varētu dēvēt par veiksmes stāstiem, jo, pārvarot vienas problēmas, rodas citas,» piebilst direktore. Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Rudaka, kas atceras Baibu Karlsoni, kad viņa pati auga aizbildņa ģimenē, un sniegusi viņai padomus meitiņas atgūšanā, norāda: «Bērnu pazaudēt var vienā dienā. Bet tā atgūšana, kad vecākiem jāpierāda, ka viņi ir spējīgi veikt savus pienākumus, ir ilga un sarežģīta.» Jelgavas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Irisa Turčinska piebilst, ka šie jautājumi ir ļoti sensitīvi: «Kas vienai bāriņtiesai šķiet nepieņemami, otrai liekas, ka vēl nav tik traki.»
Pretēji vairāku nevalstisko organizāciju iebildumiem Saeimā valdošā koalīcija gatavojas vēl vairāk nostiprināt bāriņtiesu varu un ierobežot vecāku tiesības. Trešajam lasījumam tiek virzīti grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas dos tiesības bāriņtiesai uz vienpersoniska lēmuma pamata ne vien izņemt bērnus no ģimenes, bet arī nepateikt vecākiem, uz kurieni viņi tiek aizvesti. ◆
