Svinot Masļeņicu, septiņas dienas rīb tamburīni, skan akordeoni, visi ģērbjas košās drēbēs, bet tirgus letes lūst no kārumiem
Sagaidot ziemas beigas, Jelgavā jau deviņus gadus tiek svinēta Masļeņica. Šogad iedzīvotāji uz svinībām aicināti svētdien, 2. martā, pulksten 12 Jelgavas pilsētas kultūras nama deju zālē un pulksten 13 skvērā aiz kultūras nama. Saules godināšanas svētkus organizē Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar pilsētas nacionālajām kultūras biedrībām.
Svētki «iegaršojušies» latviešiem
«Masļeņicu Jelgavā daudzkārt esam rīkojuši, sadarbojoties ar pilsētas skolām, šoreiz – vairāk pašu spēkiem,» skaidro Jelgavas krievu biedrības «Istok» priekšsēdētāja Raisa Kozačenko. Svētkos bieži vien piedalās viesi no citām pilsētām, arī šogad gaidāmi ciemiņi no Rīgas, kas muzicēs un iesaistīs dažādās aktivitātēs skatītājus. Pasākuma dalībnieki varēs klausīsies tradicionālās krievu tautasdziesmas ar humora pieskaņu, dziedāt līdzi un iet rotaļās. Atnākušie tiks cienāti ar pankūkām, kas ir Masļeņicas viens no būtiskākajiem atribūtiem. Pankūkām ir rituāla nozīme – tās simbolizē sauli, kas spoži spīd, padarot dienas siltākas, gaišākas un garākas.
Katru gadu neiztrūkstoši tiekot sacepts daudz pankūku – gan palīdzot cepējiem no skolām vai kafejnīcām, gan pašu spēkiem. Gardā saules simbola parasti pietiekot visiem gribētājiem. Tradicionāli pankūkas bauda ar visdažādākajām piedevām – ievārījumu, krējumu, medu.
Svētki ik gadu piesaista arvien vairāk apmeklētāju, «Ziņām» pastāstīja Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža. Cilvēki ar interesi iesaistās dažādās atrakcijās un rotaļās. Pagājušajā gadā vislielāko piekrišanu guva vizināšanās zirgu pajūgā. Arī šogad tāda iespēja būšot, tiesa gan – ne kamanās, jo atšķirībā no iepriekšējā gada dabas māte nav lutinājusi ar sniegu.
Sākotnēji Masļeņicu pilsētā apmeklējuši lielākoties slāvu tautību iedzīvotāji, bet pēdējos gados tā vairs neesot. Pasākumā labprāt piedaloties arī latvieši.
Dievs piedos!
Jau izsenis Masļenicu svin nedēļas garumā, katrai dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un noteiktas tradīcijas. Svētkus ievada «Sagaidīšana» – šajā dienā cep pankūkas, kā arī no salmiem un citiem pieejamiem materiāliem veido lelli. Nākamajā – «Saspēles dienā» – visi aicināti dejot un iet rotaļās. Trešā diena nodēvēta par «Kārumnieci», kad znots dodas ciemos pie sievasmātes uz pankūkām, kuras viņš pats pirms tam sagatavojis. «Svinēšana» jeb «Plašā ceturtdiena» – tad saimnieciskajiem darbiem jābūt padarītiem, lai atlikušajās nedēļas dienās varētu plaši un jautri svinēt Masļeņicu. Piektdiena – «Sievasmātes vakarēšana», nu ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiniekiem un draugiem iet ciemos pie znota. Sestajā dienā ar ziemas simbola – salmu lelles – dedzināšanu aizvada auksto un tumšo gadalaiku līdz nākamajam gadam. Masļeņicas noslēgumā – «Piedošanas svētdienā» – pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild «Dievs piedos!».
Kā skaidro I.Antuža, Masļeņica no laiku laikiem ir pareizticīgo svinamā diena, kuru atzīmē pirms lielā gavēņa. Septiņas dienas rīb tamburīni, skan akordeoni, visi ģērbjas košās drēbēs, bet tirgus letes lūst no daždažādiem kārumiem.
Sabiedrības integrācijas pārvalde aicina visus interesentus, īpaši vecākus ar bērniem, pavadīt ziemu un sagaidīt pavasari kopīgās svinībās. ◆
