Latvijas Republikas Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija izskatījusi Irēnas Auziņas prasību pret Jelgavas Zinātnisko bibliotēku par atjaunošanu darbā un piespiedu darba kavējumu apmaksas piedziņu sakarā ar Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas.
Latvijas Republikas Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija izskatījusi Irēnas Auziņas prasību pret Jelgavas Zinātnisko bibliotēku par atjaunošanu darbā un piespiedu darba kavējumu apmaksas piedziņu sakarā ar Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas
apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 1999. gada 16. jūnija spriedumu.
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas pārstāvji iesniedza Zemgales apgabaltiesā apelācijas sūdzību par Jelgavas tiesas 1999. gada 16. jūnija spriedumu, kad tiesa nolēma atjaunot Irēnu Auziņu darbā Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā par direktora vietnieci un piedzīt no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas par labu Irēnai Auziņai samaksu par piespiedu darba kavējumu.
Priekšvēsturē – bibliotēku reorganizācija
Lietas pirmsākumi meklējami jau vairākus mēnešus pirms 1998. gada 12. oktobra, kad Irēna Auziņa iesniedza Jelgavas tiesā prasību atjaunot viņu iepriekšējā darbā un piedzīt samaksu par piespiedu darba kavējumu laikā no 1998. gada 15. septembra līdz prasības izskatīšanas dienai. Taču, lai saprastu, kāpēc ilggadējā rajona centrālās bibliotēkas (RCB) direktore I.Auziņa lūgusi palīdzību tiesā, jāzina notikumu priekšvēsture.
«Ziņas» jau rakstīja (03. 03. 1999.), ka 1997. gada 1. novembrī Jelgavas Dome un rajona Padome noslēdza līgumu par RCB nodošanu Zinātniskās bibliotēkas (ZB) valdījumā. Šis process beidzās 1998. gada 2. janvārī, kad RCB, nu jau Jelgavas 3. bibliotēka, nonāca pilnīgā ZB valdījumā ar finansēm un darba vietām. Bijusī RCB direktore kļuva par ZB direktores Aijas Nadziņas vietnieci darbā ar pagastu bibliotēkām. Šī štata vieta tika dibināta no jauna, jo bija jāpārņem bijušās RCB funkcija – pagastu bibliotēku metodiskā vadība. Jelgavas tiesas sēdē šā gada februārī, kad tika izskatīta I.Auziņas prasība pret Jelgavas ZB, tās direktore Aija Nadziņa gan liecināja, ka jaunā darba vieta izveidota aiz cieņas pret ilggadējo un pieredzes bagāto bijušās RCB direktori.
Atbrīvo ar nolūku ekonomēt līdzekļus
Apgabaltiesas sēdē gan viena, gan otra puse liecināja par savstarpējām nesaskaņām no pagājušā gada februāra līdz 14. septembrim, kad direktora vietniece atbrīvota no darba. I.Auziņa atzina, ka konflikts radies, kad direktore A.Nadziņa neievēroja brīdināšanas kārtību par algas pielikuma samazinājumu, kad I.Auziņa izteikusi kritiku par nesaprātīgu finansu izlietojumu ZB, štatu izvietojumu, ideju likvidēt 3. bibliotēku. Savukārt A.Nadziņa teica, ka bijušas nelielas domstarpības informācijas tehnoloģijas ieviešanas procesā.
Par I.Auziņas atlaišanas iemeslu tiek minēts nolūks ekonomēt līdzekļus. ZB direktore sāka konkrēti rīkoties pēc Jelgavas Domes Kultūras un izglītības departamenta direktora Gunāra Kurloviča vēstules, kurā ieteikts bibliotēkā veikt iekšējo reorganizāciju. I.Auziņa brīdinājumu par atbrīvošanu no darba saņēma 2. jūlijā. Cita darba vieta direktora vietniecei piedāvāta netika, un ar 1998. gada 15. septembri viņu atbrīvoja no darba.
Jelgavas tiesa ar 1999. gada 16. jūnija lēmumu atjaunoja Irēnu Auziņu darbā ZB par direktora vietnieci un piesprieda darba samaksas piedziņu par piespiedu darba kavējumu. Jelgavas ZB iesniedza Zemgales apgabaltiesā apelācijas sūdzību par šo Jelgavas tiesas spriedumu.
ZB pārstāvis tiesā Olafs Cers pauda uzskatu, ka nav bijis iespējams pārcelt I.Auziņu citā darbā, kā arī nav iespējams viņu atjaunot darbā, jo šādas štata vietas nav. Gan A.Nadziņa, gan O.Cers apgalvoja, ka Irēna Auziņa neatbilst prasībām, kādas tiek izvirzītas ZB vadošajiem darbiniekiem: viņai nav augstākās bibliotekārās izglītības. I.Auziņa ar augstāko filoloģisko izglītību un 21 gada stāžu vadošā amatā bibliotēkā tika nosaukta par bezperspektīvu, pie tam jaunajam direktora vietniekam ir pavisam citi pienākumi, ko nevar pildīt no rajona bibliotēku sistēmas nācis cilvēks.
Vēl viens no iemesliem, kāpēc šā gada janvārī atjaunotajā direktora vietnieka amatā nav aicināta I.Auziņa, ir tas, ka ZB vadība vēlas stingri nodalīt piešķirtos budžeta līdzekļus no tiem, ko maksā rajona Padome. Pašreiz pagastu bibliotēku metodiskā darba vadība uzdota citiem darbiniekiem.
Derīgie un bezperspektīvie darbinieki
Tomēr, saņēmusi brīdinājumu par atlaišanu, I.Auziņa nesaņēma cita darba piedāvājumu situācijā, kad vairāki darbinieki bija iesnieguši atlūgumu, kad tika izsludināts konkurss uz Bērnu bibliotēkas vadītāja vietu, kur pieņēma darbinieci ar I.Auziņai līdzīgu izglītību, kad 1998. gada 5., 9., 15. septembrī «Zemgales Ziņās» tika ievietots sludinājums ar darba piedāvājumu bibliotekāriem.
Kāpēc neviens darbs netika piedāvāts Irēnai Auziņai, ZB direktore Aija Nadziņa tiesai neatbildēja.
Tiesa uzklausīja visai sarežģītas ZB kadru politikas nianses, kas liecināja par direktores A.Nadziņas priekšstatiem par derīgiem un bezperspektīviem darbiniekiem, kuru skaitā bija iekļuvusi arī Irēna Auziņa. Taču viņa ar to bija nolēmusi nesamierināties, paužot tiesai, ka izlīgumu nav iespējams panākt.
Par labu prasītājai – Ls 1195
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, noklausījusies apelācijas sūdzības iesniedzēju pārstāvju O.Cera un A.Nadziņas, un prasītājas I.Auziņas paskaidrojumus, tiesas kolēģija nosprieda: atjaunot Irēnu Auziņu darbā Jelgavas ZB par direktora vietnieci, piedzīt no Jelgavas ZB par labu I.Auziņai samaksu par piespiedu darba kavējumu 1195,60 latus, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. No Jelgavas ZB piedzenama arī valsts nodeva 104,89 lati un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,60 lati – valsts labā. Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā.
