Žetonvakaros 12. klašu audzēkņi ne tikai saņem gredzenus, bet arī gatavo atraktīvus priekšnesumus
«It kā šķiet, kas tur liels – žetonvakars! Taču skolēniem tas ir svinīgs, sirsnīgs un reizē arī ļoti nopietns pasākums, kam viņi cītīgi gatavojas un pucējas. Laiks, kad nesteidzīgi pabūt kopā ar klasesbiedriem, audzinātāju, vecākiem un draugiem,» Jelgavas 4. vidusskolas 12.b klases audzinātāja Inita Zariņa raksturo skolas gada kalendāra notikumu, kas emocionāli bieži pat sit pušu izlaidumu.
Papīra dzērves un gadalaiku koki
Žetonvakari, kuros vecākās vidusskolas klases skolēni kā piederības apliecinājumu savai skolai piekariņu un piespraužu vietā saņem sudraba gredzenus, Jelgavas un Ozolnieku vidusskolā jau noslēgušies, bet Jelgavas novada divpadsmitklasniekiem tie vēl priekšā. Savukārt pilsētas izglītības iestādēs, kur mācās mazākumtautību bērni, šīs tradīcijas, kad mirkli pirms eksāmenu drudža brīvi pabūt kopā un atskatīties uz pavadītajiem gadiem, nemaz nav. Simbolisko piederības zīmi savai skolai, piemēram, Jelgavas 5. vidusskolas skolēni saņem pēdējā zvanā vai izlaidumā.
«Iepriekš pati organizēju pilnībā visu žetonvakru, bet pēdējos gados to dara skolēni – viņi vislabāk zina, ko šajā pasākumā gribētu darīt. Tēma gan katru reizi ir cita. Piemēram, šogad jaunieši priekšnesumos apcerēja, kas ar viņiem varētu būt pēc desmit gadiem,» stāsta Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietniece Ilze Ulmane. Vieniem no «dižākajiem skolas svētkiem», kuros katru klasi saskaņā ar tēmu uzrunā kāds skolotājs un gadu jaunākie skolēni dāvina kliņģeri, divpadsmitie gatavojas aptuveni mēnesi. Bijuši gadi, kad, apspēlējot izlidošanu no ligzdas, skatuve bijusi pilna ar origami dzērvēm, uzstādītas kolonnas romiešu stilā un greznoti gadalaiku koki. Taču centrālais objekts vienmēr bijis pats sudraba žetongredzens, ko rotā skolas logo. Šogad 54 ģimnāzisti tā dēļ pat sašķēlušies – daļa izvēlējusies jaunās Tehnoloģiju vidusskolas simbolu, bet vairāki palikuši uzticīgi Jelgavas 1. ģimnāzijas logo, stāsta I.Ulmane. Jāpiebilst, ka sudraba gredzenu visu skolu 12. klašu skolēni iegādājas paši. Lai gan tas maksā vidēji 20 eiro, no simboliskās piemiņas zīmes atsakās retais.
Laimas slotiņas veiksmei eksāmenos
«Smejamies, ka pēc gadiem varbūt nepazīsim cits citu sejā, taču pēc gredzena gan. Turklāt tas ir kā talismans, kas dod veiksmi eksāmenā,» žetongredzena «praktisko» nozīmi min Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece un 12.d klases audzinātāja Marita Asarīte. Šogad ģimnāzistu piederības zīmi, kuru varēja iegādāties arī no melhiora un tāpēc lētāk, rotā skiču konkursā pašu izraudzītas Laimas slotiņas. Gredzenu svinīgos skolas pasākumos gatavi pirkstā vilkt 126 Jelgavas Valsts ģimnāzijas topošie absolventi. Jāpiebilst, ka zēniem tas ir platāks nekā meitenēm.
Katru gadu cita tēma ir arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas žetonu vakarā. Šogad vecākie vidusskolēni iejutās dažādos multiplikācijas tēlos, kuru uzdevums bija pierādīt Sniegbaltītei, ka tieši viņi ir skolas žetonu cienīgi. Pasākumā, kuru atšķirībā no citām skolām noslēdza 10. klases audzēkņu spēlēta balle, varēja ne tikai vērot videofilmiņas, bet arī vienoties dziesmās un saņemt laba vēlējumus no skolotājiem un 11. klašu audzēkņiem. Pēc tā žetonu saņēmēji devās uz klasēm, lai kopā ar audzinātāju un vecākiem pārlūkotu fotogrāfijas un risinātu atraktīvus uzvedumus.
Tradīcijai neparedz drīzu galu
Pēc svinīgās daļas klasē jeb «savā iekšējā pasaulē» žetonvakarā iegrimst arī Ozolnieku vidusskolas 12. klašu audzēkņi. Šogad mācību iestādi grasās beigt 15 jauniešu. Vidusskolas klases simbolizējošos trīspakāpju gredzenus ar skolas logo viņi saņēma 21. februārī. «Skolēni parasti rāda, kas ar viņiem būs pēc dažiem gadiem. Jaunieši atnes arī savas bērnības bildes. Uztraukums, ar kādu viņi nāk uz žetonvakaru, liecina, ka tas topošajiem absolventiem ir ļoti nozīmīgs,» tradīcijai drīzu galu neparedz skolas direktore Klāra Stepānova. Arī pārējie aptaujātie izglītības iestāžu pārstāvji secina, ka žetonvakari ieņēmuši stabilu vietu skolas pasākumu klāstā. Tie ir interesanti, atraktīvi un kupli apmeklēti, tāpēc tuvākajā laikā būtiskas pārmaiņas vai atcelšanu, visticamāk, nepiedzīvos. Lai arī nepraktisks, žetongredzens (piekariņš vai piespraude) simbolizē piederību vietai, kurā satikti draugi un gūts pamats visai dzīvei. ◆
