Jau gadiem valsts nespēj vai arī negrib atrisināt Latvijā samilzušo problēmu nekustamā īpašuma jomā – tā vistiešākajā veidā skar daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus, kuri savulaik paļāvās politiķu it kā cēlajiem mudinājumiem un par daudzu nu jau aizmirstajiem privatizācijas sertifikātiem privatizēja dzīvokļus, kuros mitinājās vēl kopš padomju laikiem un kuros dzīvo vēl aizvien, taču nu jau nemaz ne tik rožainās emocijās, kā kādreiz tika solīts.
Toreiz šī masveida pārliecināšanas kampaņa izklausījās gana cēli – jūs no dzīvokļu īrniekiem kļūsiet par īpašniekiem! Vairs nebūs jāmaksā īres maksa, visu varēsiet izlemt un darīt paši. Tikai aizmirsts pateikt, ka līdzi nāks virkne pienākumu, kā arī problēmu.
Un viena no problēmām ir tā sauktais dalītais īpašums, kas šodien rada galvassāpes tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku, jo līdz ar denacionalizāciju daudzi kādreizējie zemes īpašnieki vai viņu likumīgie mantinieki atguva īpašuma tiesības uz tiem zemesgabaliem, uz kuriem tagad atrodas daudzdzīvokļu mājas, kur īpašnieki ir citi – šajā mājās dzīvojošie cilvēki.
Te arī ir problēmas sakne – īpašnieks savu zemi atguvis ar uz tā esošu māju, bet mājā dzīvojošie ieguvuši sev smagu nastu – pienākumu brīvprātīgi piespiedu kārtā maksāt nomas maksu zemes īpašniekam. Turklāt tā ir ļoti augsta un ne vienam vien dzīvokļa īpašniekam rada finansiālas problēmas.
Dzīvokļu īpašniekiem likums paģēr maksāt nekustamā īpašuma nodokli, kas ir 1,5 procenti no īpašuma kadastrālās vērtības. Tāpēc obligāti būtu jāpārskata un jāsamazina kadastrālā vērtība zemei zem šādām ēkām ar dalīto īpašnieku sastāvu, jo nav loģiski, ja viena dzīvokļa īpašniekam piespiedu nomas dēļ rodas papildu izmaksas ap 1000 eiro gadā. Un, otrkārt, ir visai neloģiski, ja piespiedu nomniekam vēl papildus zemes īpašnieka peļņai jāapmaksā arī viņa vietā nekustamā īpašuma nodoklis. Jo līdz ar to šādā veidā dzīvokļa īpašniekam kopējais maksājums par zemi var sasniegt pat 7,5 procentus no kadastrālās vērtības – viss atkarīgs no zemes īpašnieka apetītes.
Jautājuma risināšanai jāapsver divi varianti – vai nu būtiski jāsamazina šādu objektu kadastrālā vērtība, vai arī jāiet smagākais, bet tajā pašā laikā daudz loģiskākais ceļš – jārada priekšnoteikumi, lai konkrētam objektam būtu tikai viens īpašnieks. Un te ir dažādi ceļi – ar likumu noteikt zemes izpirkšanas mehānismu un maksimālo cenu šādos gadījumos vai arī attiecīgi valstij piedāvāt zemes īpašniekiem citu objektu kā kompensāciju, pretī saņemot zemi zem daudzdzīvokļu mājas un attiecīgi iekasējot tad no dzīvokļu īpašniekiem tikai loģisko nekustamā īpašuma nodokli. Protams, varbūt nākotnē šo zemi valsts varētu arī pārdot attiecīgā objekta – dzīvojamās mājas – īpašniekiem par saprātīgu cenu. ◆
