Lai gan kāpostu audzētājus uz ražas vākšanu nekādi termiņi vēl neskubina, viņi, drošs paliek drošs, jau tagad brauc ciemos cits pie cita, lai palūkotu, kura no simtsvārču šķirnēm ir tā skaistākā un ražīgākā.
Lai gan kāpostu audzētājus uz ražas vākšanu nekādi termiņi vēl neskubina, viņi, drošs paliek drošs, jau tagad brauc ciemos cits pie cita, lai palūkotu, kura no simtsvārču šķirnēm ir tā skaistākā un ražīgākā.
Tā, vakar prāvs pulks «kāpostnieku», cilvēku trīsdesmit, sabrauca Jaunsvirlaukas pagasta Vainagu mājās, kur šo dārzeni lielā laukā audzē Saulāju ģimene un saimniece Gunta ir ne tikai zemniece, bet arī pagasta zemnieku konsultante. Pusē no hektāra aug kāposti, kas domāti realizācijai, lielākoties skābēšanai. Otrajā pusē, kā Gunta saka, viņa niekojas ar šķirnēm. Un to tur ir divi desmiti un vēl drusciņ. Taču saimniecībā nav tikai kāposti vien, desmit hektāros izauguši kartupeļi, bet pussimtā – labība. Paliela ir arī plēves siltumnīca, kur gatavojas tomāti. Vēl ir arī kabači, gurķi, bietes – viss, ko pieprasa veikali.
– Kāpostu audzēšanai šis gads vismaz mūsu laukos nebija izdevīgs,– saka Gunta Saulāja. – Pavasarī sadīgušos stādiņus bojāja salna, vēlāk lielajā laukā – kukaiņi un slimības. Tad vēl mazliet nokļūdījāmies ar miglošanu, un, kas nu ir izaudzis, tas ir. Kā citus gadus – lepna – es uz lauku jūs nevaru vest.
Lai nu kā, bet apskatei un vērtēšanai Vainagu pagalmā bija saliktas 22 kāpostu šķirnes. Vienas jau pazīstamas un audzētāju iemīļotas, citas – vēl tikai pirmo gadu Jaunsvirlaukas pusē dēstītas. Un Gunta Saulāja raksturo katru. Piemēram, ‘Galaxy’, kas citur tiek slavēta, viņai nav padevusies, savukārt ‘Pruktor’ galviņas tik lielas, ka der vienīgi skābēšanai. Toties ‘Skanvi’ ir saimniecei ļoti pa prātam: galviņa stingra, garšīga, tāpat vairāki no LD – dāņu hibrīdiem. Tirgotāju pieprasīti esot arī sarkanie kāposti, tādēļ Vainagos audzē arī tos. Bet pats interesantākais no visiem eksponātiem, protams, bija konusveida kāposts, kas šurp nācis no Dānijas – LD-952327. Kā jau visam, kas jauns un neparasts, arī šim spicajam kāpostam ceļš uz mājsaimnieču sirdīm vēl jāiekaro. Taču Gunta saka, īsts atradums tas būšot kāpostu tīstokļu cienītājiem, jo lapas ir milzum lielas.
Par ieinteresētību lauka dienu rīkotāji nevarēja žēloties. Sabraukušie saimnieki vaicāja par visu – sēklām, šķirnēm, stādīšanu, mēslošanu un citu, turklāt Guntas Saulājas atbildes sīki tika ierakstītas kladītēs – līdz pavasarim.
Visām norisēm Vainagos ar lielu ieinteresētību sekoja Torbens Husbruns, Dānijas Lauksaimniecības konsultāciju centra starptautiskais konsultants. Un kā ne – liela daļa Latvijā audzēto kāpostu ir «dzimuši» tieši Dānijā.
Par interesantu šo kāpostu audzētāju saietu atzina dārzeņu audzētāju iecienītā konsultante agronome Mārīte Gailīte. Viņai turklāt pašā kāpostlauka malā radās ideja – mudināt zinātniekus izstrādāt šķidru biokompostētāju, ko pēc lauka novākšanas izsmidzina, lai ātrāk un vieglāk sadalītos zemē ieartie kāpostu kāti. Citādi tie vēl nākamajos gados saimniekam atgādina: re, te mēs, kāposti, augām!
Pašās kāpostdienas beigās Vainagu saimniece visus cienāja ar desu un sautētiem kāpostiem un vēl ar gardu kāpostu pīrāgu.
