Šodien sava mūža 100. dzimšanas dienu svin jelgavniece Milda Šermuka.
Šodien sava mūža 100. dzimšanas dienu svin jelgavniece Milda Šermuka. Jubilāre stāsta, ka dzīvē gājis visādi, un nemaz īsti negribot ticēt, ka tik garš mūžs nodzīvots. Patiesībā tas aizsteidzies kā vēja spārniem.
Vakar jubilārei jaukus laba vēlējumus teica un ziedus pasniedza Domes Sociālo lietu departamenta darbinieces.
Mildas tante savā apaļajā jubilejā jutās gana braša un žiperīga. Viņa parunājās par dzīvi un pasmējās, ko jocīgu atcerējusies, – kas tik viss nav noticis! Gaviļniece stāsta, ka visu redzot un saprotot, tikai dzirdēt vairs lāgā nevarot.
Milda Šermuka dzimusi 1899. gada 18. septembrī Jelgavas apriņķī. Sešu bērnu ģimenē viņa bijusi vecākā un šodien diemžēl vienīgā vēl šai pasaulē. Kad apprecējusies, dzīvojusi Glūdas pagastā, kur visu mūžu smagi un cītīgi strādājusi lauku darbus. Vīrs Teodors kara laikā paralizēts, un Mildas tante visu mūžu viņu kopusi un aprūpējusi. Kad pirms desmit gadiem lielā vecumā arī viņš šķīries no dzīves, Mildas tante pārnākusi dzīvot pie savas māsas uz Jelgavu. Taču arī viņa pagājušajā gadā 90 gadu vecumā aizgājusi viņsaulē. Pie Mildas tantes ciemos brauc un par viņu rūpējas brāļa dēls Jānis ar sievu Aldonu, kas gaviļnieci allaž palutina ar viņas mīļākajiem našķiem – šokolādi, halvu, banāniem un vīnogām.
Interesanti, ka Mildas tante dzīvē neesot lietojusi nekādus medikamentus, un viņa stāsta, ka jūtoties vesela. Kādreiz tikai ceļi un labā roka pasāpot, bet to ierīvējot ar «Bittneru», un atkal viss esot labi.
– Vēl jau nevaru Dievam sūdzēties. Visa kā pietiek un ir labi, – savos simts gados saka Milda Šermuka.
