«Vai pie jums nav jāmaksā?» ienākot redakcijā, bažīgi jautāja 84 gadus veca pensionāre no Valgundes pagasta Tīreļu ciema. Pirms brīža sirmgalve bijusi «pie kādas blondas juristes», kas, pieņemot desmit eiro, sniegusi padomu vērsties televīzijas raidījumā «Bez tabu», taču tas gan izrādījies nesazvanāms. Uzzinot, ka arī «Zemgales Ziņās» uzklausa sūdzības un maksāt nevajadzēs, kundze ņēmās stāstīt par savu grūto dzīvi, vienai audzinot trīs bērnus. Nebija viegli uzreiz saprast, kāds tad ir sirmgalves nāciena iemesls. Beigās tas izrādījās augšējo kaimiņu dēļ nopludinātie griesti. Sūdzībai bija pievienots pāris gadu vecs būvinženiera slēdziens, citi papīri. Aizbraucot uz Tīreļiem, noskaidrojās, ka «plūdi» plīsušā ūdensvada dēļ sirmgalves dzīvoklī bijuši pirms gadiem desmit un ka toreiz kaimiņš par skādi samaksājis 300 latu. Vienīgi dusmas nebija rimušas. Kāds nu kuram cilvēkam raksturs, atlika secināt tiem, kuri veco sievu pazīst gadu desmitiem.
Ik dienu redakcijā ienāk, avīzei raksta vai zvana problēmu nomākti cilvēki, retāk ierosinājumu un ideju spārnotie. Žurnālista darbā ir gandarījums, ja publicitāte palīdz atrisināt konkrētu problēmu un novērst līdzīgu sarežģījumu rašanos. Temīdai acis ir aizsietas, bieži vien taisnību tiesā atrast ir ilgi un grūti. Turpretī laikrakstā problēmu pa plauktiem dažkārt var salikt ātrāk un labāk. Taču žurnālists ražīgāk strādā, ja sūdzības un iesniegumus saņem rakstiski. Balta lapa vai datora monitora ekrāns jebkuram var palīdzēt sistematizēt domu, atklāt savas problēmas būtību. Ne velti daudzi raksta dienasgrāmatas, kas palīdz saprast pašam sevi. Savukārt žurnālistiem, saņemot vēstules, retāk iznāk darboties pa tukšo un vairāk enerģijas paliek īstu problēmu risināšanai. ◆
