Tuvākas un tālākas vēstures liecības un faktu apkopojums rāda: Kalnciema vidusskolas aizsākumi meklējami pirms 160 gadiem.
Tuvākas un tālākas vēstures liecības un faktu apkopojums rāda: Kalnciema vidusskolas aizsākumi meklējami pirms 160 gadiem. Taču zināšanu alkas jau agrāk lika kalnciemiešiem doties uz tālākām skolām un tad iegūtās zināšanas sniegt bērniem un jaunekļiem, kas bija gatavi izglītot latviešu zemnieku bērnus. Pirmie latviešu skolotāji savas zināšanas apguva barona Manteifeļa atvērtajā Cīravas – Dzērves skolā, kur viņus skoloja kalciemietis Andrejs Begmanis.
Vietējie bērni lasīt un rakstīt prasmi varēja sākt apgūt 1835. gadā, kad Kalnciema – Klīves muižas teritorijā Ūdru mājās tika atvērta privātskola, kur skolotājs bija pats māju saimnieks Vēberis.
1939. gadā Kalnciema draudzē tika uzcelta skola, kuru atklāja 30. augustā. 1848. gada pārskatā par Kalnciema un Klīves kroņa muižas skolas darbu (tā toreiz sauca jauno skolu) mācītājs V.Panteniuss raksta, ka Kalnciema pagastā ir viena skola, kurā strādā viens skolotājs V.Venškevics un palīgskolotājs. Uz pagasta rēķina mācās visi šīs skolas 156 bērni.
Vēlāk skolā strādāja skolotājs P.Strazdiņš, A.Alenšēvics. Tad 1887. gadā skolas vadību pārņēma Kārlis Rēdlihs.
1901. gadā tika uzcelts otrais skolas nams, kur par skolotāju strādāja J.Ozoliņš.
Pirmā pasaules kara laikā abas skolas nodega. Tas notika 1915. gadā, kad Kalnciema apkārtnē sākās un pēc tam ilgi turpinājās plaša karadarbība. Šo vēstures posmu, kad jaunekļi un vīri cēlās aizstāvēt Latviju un šajās cīņās tūkstoši un tūkstoši krita, Kalnciema skolā tur īpašā godā kā pamatu patriotisma audzināšanai. Mūsējā ir Ložmetējkalnam vistuvākā skola, uzsver direktore Ginta Avotiņa.
Pēc kara bērni mācības atsāka pielāgotās telpās – kādreizējā magazīnas klētī bijušā Kalnciema pagasta centrā. Otra mācību vieta bija Šteinertu – Smilgu mājās.
Jaunajai skolai pamati tika likti 1921. gadā. 1924. gadā skolēni varēja uzsākt mācības sešgadīgajā pamatskolā, ko atkal vadīja Kārlis Rēdlihs.
Pēc Otrā pasaules kara – 1944. gadā – skola kļuva par septiņgadīgo, bet pēc desmit gadiem direktors Imants Jansons noorganizēja pirmo vidusskolas klasi. 1955./56. mācību gadā skolai tika piešķirts vidusskolas statuss.
1969. gadā tika pabeigta skolas piebūve. Uzbūvēja arī stadionu.
1979. gadā vidusskolai pievienoja Valgundes pamatskolu.
Vidusskolas muzejā apskatāmi gan eksponāti, kas liecina par apkārtnē notikušajām Pirmā pasaules kara kaujām, gan materiāli par skolā strādājušajiem skolotājiem, ievērojamiem skolas viesiem un audzēkņiem. Tā ar interesi var izsekot sešklasīgās skolas 1931. gada absolventa Ziedoņa Ligera gaitām. Viņš dzīvo Francijā, kļuvis par zinātnieku etnogrāfu, kas pētījis Āfrikas tautas.
Dzeju savai skolai uzrakstījusi bijusī audzēkne, tagad dzejnieka Jāņa Poruka muzeja vadītāja Anita Graumane (Ubaga).
Muzejā iemūžināti arī skolai nozīmīgi mirkļi no slavenību ciemošanās reizēm: 1989. gadā skolā Ziemassvētkus svinēja Imants Ziedonis ar saviem domubiedriem. Vēlāk viņš skolai uzrakstīja arī veltījuma dzejoli (akrostihu). 1994. gadā skolas kolektīvs uzņēma toreizējo Ministru prezidentu Māri Gaili.
Sirmās skolas vēsturi turpina rakstīt šodien.
