Tautsaimniecībā: Brīdinājums pirms pamatīgas krīzes

Vairāki lauksaimnieki Dobeles novadā, tai skaitā Kaspars Kūriņš pauž bažas par lielas krīzes tuvošanos lieliem soļiem gan energoresursu nozarē, gan pārtikas nozarē. Pārtika un siltums ir pamatnepieciešamība katram cilvēkam, kuru jāspēj nodrošināt. Kopīgi ir atrasti daži risinājumi problēmām.

Uzņēmējs Kaspars Kūriņš:

“Nav noslēpums, ka gadiem ejot Latvijas lauki paliek tukšāki un tukšāki. Cēloņi dažādi, tādi kā infrastruktūras sabrukums, darba vietu šķietamais trūkums un pašu dzīves vietu it kā nepieejamība. Par šādu iniciatīvu biju jau aizdomājies vairākkārt, taču Kārķu pagasta pārvaldnieks, apzinot un uzrunājot pamesto māju īpašniekus laukos, radīja jaunas iespējas pilsētniekiem tikt pie savas viensētas, kurā var justies droši un pasargāti ne tikai no pilsētas kņadas, bet arī no pēdējo divu gadu smagajiem ierobežojumiem un slimības briesmām.

Šobrīd ļoti aktualizējas attālinātais darbs, kur svarīgākais ir labs internets un dators. Latvija ir pasaules desmitniekā, interneta ātruma ziņā, tāpēc problēmas ar internetu vairs nav arī dziļos laukos. Pasaulē un arī Latvijā ļoti smagi jūtams cenu sadārdzinājums pirmās nepieciešamības precēm, tai skaitā pārtikai, lauki dod iespēju pabarot sevi un savu ģimeni ar paša izaudzētu, ekoloģiski tīru bez E vielām pārtiku, kas ne tikai pieaugušajiem ir ļoti veselīga un izcelsies ar bagātīgu garšu, bet arī bērniem ir neatsverama augšanas procesā. Visiem pagastiem tā nav paveicies, jo daudziem pārvaldniekiem ir attaisnojums, ka tas nav viņu pienākums, un viņi ir aizņemti ar līdzekļu “izšiverēšanu” vai kādu līdzīgu aktivitāti, atstājot novārtā lauku attīstību un pašus cilvēkus.

Sadārdzinājuma samazināšanai pārtikas produktiem ātra risinājuma nav, taču kā viens no ilgtermiņa risinājumiem varētu būt amonija {NH3} ražošanas rūpnīcu izveidošana, kas nodrošinās izejvielas minerālmēslu ražošanai. Šobrīd lauksaimniecībā izmanto minerālmēslu uzkrājumus, kuru ražotājvalsts galvenokārt ir Krievija. Izmaksas amonija nitrātam, amonija sulfātam, karbamīdam ir aptuveni 500€/1ha. Latvijā ir ap 1,8 miljoni ha lauksaimniecības zemes, kur aptuveni pusei izmanto amonija nitrātu, amonija sulfātu, karbamīdu , tātad tie varētu būt ap 350 miljoni eiro.

Drīzumā lielai daļai ražotāju nebūs no kā ražot amoniju, jo līdz šim izmantoja gāzi, kura vairs nebūs tik viegli un lēti pieejama. Jaunajās tehnoloģijās izmanto elektrību, kuru var iegūt no atjaunojamajiem resursiem, ūdeni un slāpekli, kurš ir gaisā un ūdenskrātuvēs, tātad visas izejvielas var iegūt par velti.

Ražošanas procesā iegūst arī ūdeņradi, kas ir viena no alternatīvajām degvielām iekšdedzes dzinējiem un skābekli, kuru var izmantot kā tehnisko gāzi, kā arī medicīnā un ne tikai. Labums būtu gan uzņēmējam, gan valsts kasei, tātad arī iedzīvotājiem, lauksaimniekiem, (graudaugu un pākšaugu) pārtikas ražotājiem arī gaļas un olu ražotājiem un beigu beigās gala patērētājam. Turklāt Latvija būtu ceļā uz rūpniecisko neatkarību.

Vēl viena no iespējām pelnīt uzņēmējiem, radot inovācijas Latvijas medicīnā un pildīt valsts kasi ar nodokļiem, ir marihuānas un tās produktu legalizēšana ,kurus ražotu Latvijā. Šādus produktus izmanto ne tikai izpriecām, bet produkti būtu ļoti nozīmīgi medicīnā. Tos izmanto onkoloģijas pacientiem kā atsāpinātājus, kā arī daudzu citu slimību ārstēšanā un profilaksē. Turklāt tādējādi radot darbavietas, maksājot nodokļus un pildot valsts kasi, palīdzot medicīnai un zinātnei.

Viena no aktuālajām problēmām daudziem iedzīvotājiem būs jaunā apkures sezona. Gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām lielai daļai siltums rodas no gāzes apkures sistēmas. Tā kā gāze vairs nebūs tik viegli un lēti pieejama, jāmeklē alternatīvas. Kā viena no alternatīvām varētu būt gaiss – gaisa siltumsūknis. Aptuvenās izmaksas lietošanā varētu būt aptuveni 1€/m². Turklāt iekārtas izmaksas salīdzinoši nemaz nav tik augstas. Elektroenerģijas ieguvei var izmantot atjaunojamos energoresursus. Rezultātā var iegūt siltumu no zaļās enerģijas.

Latvija ir lauksaimniecības zeme, kura šobrīd audzē izejvielas eksportam. Ar šādu nostāju kasi nepiepildīsim un parādu neatdosim. Ir jāmaina ne tikai līdzšinējie virzieni, bet jāatklāj jauni apvāršņi kopējam labumam. Attīstības pamatā būtu ekonomiskā izaugsme un fleksiblitāte risinājumu meklēšanā. No lauka uz galda, ar atbildību pret dabu un cilvēku. Latvijas zeme mūs vienmēr pabaros, ja mēs to saudzēsim un mīlēsim!”

Kaspars Kūriņš uzņēmējs, gaļas liellopu audzētājs