Sievietes esot strādīgākas.
Sievietes esot strādīgākas
Berlīne. Kā rāda pētījuma rezultāti, kas veikti Vācijā, aptaujājot cilvēkus vecumā no 14 gadiem, 71 procents sieviešu uzskata, ka spēj ātrāk paveikt uzdoto darbu nekā vīrieši. 68 procenti sieviešu uzskata, ka ātrāk pāriet no vārdiem pie darbiem, kamēr vīrieši sastāda sarakstus vai kārto instrumentus. Turpretī tikai 25 procenti vīriešu sūdzas par neefektīvi strādājošām sievietēm.
Austeres atkaļķotājas
Vašingtona. Austeru pētnieki no austeru gliemežnīcām ieguvuši olbaltumvielas, kas veicinās jaunas ūdens atkaļķošanas metodes ieviešanu. Izpētītajiem proteīniem piemīt spējas apstādināt minerāļu kristālu augšanu. Tādējādi zinātnieki cer drīzumā radīt želeju pret kaļķa veidošanos ūdens karsēšanas ierīcēs.
Attaukots piens
tieši no govs
Vašingtona. ASV zinātnieki izstrādājuši jaunu govju barību, kas sastāv no taukskābēm un amonija savienojumiem. Rezultātā dzīvnieka kuņģī tiks minimalizēta baktēriju darbība, kas parasti veicina augstu tauku procenta saturu pienā. Ieturot jaunās barības diētu, govis dos pienu ar ļoti zemu tauku saturu.
Matēriju iesūc
Melnais caurums
Vašingtona. NASA zinātnieki pirmo reizi kosmosā novērojuši, kā Melnajā caurumā tiek iesūkta matērija. Sakarsētā gāze nozudusi 100 miljonu gaismas gadu tālajā galaktikā NGC3516, kurā acīmredzot slēpjas supermilzīgs Melnais caurums. Matērija pazuda šajā «caurumā» ar ātrumu 10 miljonu kilometru stundā.
Astronauti nekrāc
Vašingtona. Kā atzinuši ASV zinātnieki pētījumā ar astronautiem, cilvēki, kas ikdienā miegā cieš no elpošanas traucējumiem, kosmosā varētu elpot daudz brīvāk. Zinātnieki uzskata, ka gravitācija uz Zemes veicina augšējo elpošanas ceļu sašaurināšanos, kas bieži vien ir par iemeslu krākšanai naktī, kā arī dzīvībai bīstamajām neelpošanas fāzēm.
Vecākie Zemes «iedzīvotāji»
Otava. Kanādas ziemeļu daļā divi kanādiešu zinātnieki atraduši vecākos līdz šim zināmos mūsu planētas akmeņus. Runa ir par aptuveni 4,56 miljardus gadu veciem, magmatiskas izcelsmes akmeņiem, kas tiek saukti par granodiorītiem. Jaunatklājums samazina laika spraugu, kurā tapusi Zeme. Pirms desmit gadiem šajā pašā Kanādas reģionā tika atrasti 4,03 miljardus un 3,96 miljardus gadu veci akmeņi. Šie atradumi pierāda, ka meteorītu bombardēšana pirms 4,6 līdz 3,8 miljardiem gadu nav bijusi pietiekami spēcīga, lai pilnībā sagrautu Zemes garozu.
Ledus nosaka
nākotnes klimatu
Parīze. Kā atzinusi franču zinātnieku grupa, pēc ledus paraugiem no dziļākā urbuma Antarktīdā var spriest par klimata attīstību nākotnē. Zinātnieki izpētījuši, ka siltumnīcas efekta gāze metāns un oglekļa dioksīds agrāk pat siltos periodos bieži vien atradās uz stipri zemāka līmeņa nekā pašlaik.
Meteorītu lietus pirms
3 miljoniem gadu
Buenosairesa. Amerikāņu un argentīniešu zinātnieku grupa Argentīnas pampās atklājusi mūžvecu meteorītu «bumbas» liecību. Jau ilgu laiku bijuši zināmi divus metrus lieli stiklveidīgi minerāli, taču tikai tagad ir noskaidrojies, ka tie radušies no akmens, kas meteorīta trieciena rezultātā ir izkusis un vēlāk atkal sastindzis. Meteorīta radītā trieciena krāteris ir 3,3 miljonus gadu vecs un erozijas «satricināts». Tā vidējais platums – 20 kilometru. Zinātnieki uzskata, ka meteorīta trieciens izraisījis masveida apkārtējo sugu izmiršanu, ietekmējot arī klimata izmaiņas. Sedimenta analīzes, kas gūtas no Atlantijas un Klusā okeāna, uzrāda, ka dziļūdens temperatūra trieciena rezultātā pazeminājusies par diviem grādiem.
Gēni cīņā pret agresiju
Vašingtona. ASV pētnieki pirmo reizi ar ģenētiskās terapijas palīdzību iedarbojušies uz peļu sociālo uzvedību. Veicot izmaiņas kauslīgo peļu smadzenēs, dzīvnieki kļuva daudz miermīlīgāki.
